Gruntsūdens dziļuma kartes: nozīmīgs rīks organiskās augsnes un augsnes mitruma izplatības modelēšanai Baltijas valstīs

LIFE OrgBalt projekta logo

 

 

 

 

 

 

LIFE OrgBalt projekta “Klimata pārmaiņu samazināšanas iespēju demonstrēšana auglīgās organiskajās augsnēs Baltijas valstīs un Somijā” ietvaros ir izstrādātas gruntsūdens dziļuma kartes visai Baltijas valstu teritorijai. Ar aerolāzerskenēšanu iegūtie dati par Zemes virsmas reljefu ir ļāvuši modelēt ūdens uzkrāšanās vietas, virszemes ūdens noteces virzienus, tai skaitā vismazākos strautiņus, kā arī vispārējo gruntsūdens līmeni plašākos apgabalos, sniedzot ievērojamu atbalstu augsnes apsaimniekošanas plānošanā un veikšanā. 

 

Gruntsūdenim un augsnes mitrumam ir svarīga loma mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un citās zemes izmantošanas sfērās. “Slikti nosusināta un mitra augsne var radīt izaicinājumus šīm nozarēm no vides perspektīvas (piemēram, ar zemu augsnes nestspēju un augstu ūdens stresu augiem), un tā var arī ietekmēt ekonomisko darbību un radīt finansiālus zaudējumus,” uzsver Jānis Ivanovs, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātniskais asistents un karšu izstrādātājs pēc “Murphy et al., 2008” metodoloģijas. Pārdomāta gruntsūdens dziļuma karšu izmantošana var veicināt viedu ūdens un zemes apsaimniekošanas praksi, tādējādi mazinot minētos riskus un risinot citas aktuālas problēmas. Piemēram, kartes var tikt izmantotas tādām darbībām kā mežsaimniecības tehnikas kustības plānošana ar mērķi samazināt augsnes bojājumus; drenāžas sistēmu stāvokļa novērtēšana lauksaimniecības platībā; virszemes ūdens noteces organizēšana, lai kontrolētu augsnes hidroloģisko režīmu; konkrētas augsnes mitrumam piemērotu stādīšanas sugu izvēle un citas.

 

Kopā ar augsnes mitruma kartēm, kuras tiek izstrādātas projekta gaitā, jaunās gruntsūdens dziļuma kartes ir nozīmīgs palīgrīks LIFE OrgBalt projekta klimata pārmaiņu mazināšanas aktivitātēs. Tās palīdzēs novērtēt vēsturisko organiskās augsnes izplatību un prognozēt augsnes mitruma telpisko izplatību. Gruntsūdens apsaimniekošanai ir tieša ietekme uz auglīgu organisko augsni, jo augsnes mitrums ir viens no galvenajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) izraisošiem faktoriem. Gruntsūdens līmenis nosaka to, vai augsne darbojas kā klimata pārmaiņu mazinātāja vai veicinātāja, t.i., vai nu kalpo par SEG piesaistītāju, vai, gluži pretēji,– avotu, kas SEG izlaiž atmosfērā. Iegūtie mērījumi var kalpot par atsauces punktu jaunu pasākumu ieviešanā un var tikt izmantoti, lai, analizējot iegūtos rezultātus, veiktu dažādus salīdzinājumus. Iespēja modelēt augsnes mitruma telpisko izplatību ļauj identificēt problemātiska, augsta riska apvidu un izstrādāt stratēģijas uzlabotai ūdens apsaimniekošanai ar mērķi samazināt SEG emisiju. Piemēram, gruntsūdens dziļuma kartes var tikt izmantotas, lai organizētu virszemes ūdens noteci, veidojot dziļvagas un tādējādi optimizējot augsnes hidroloģisko režīmu vietās, kur gruntsūdens līmenis pašlaik ir pārāk augsts.

Gruntsūdens dziļuma karte

 

Gruntsūdens dziļuma kartes var kalpot kā funkcionāls palīgrīks galvenajiem mežsaimniecības, lauksaimniecības un citas zemes izmantošanas nozaru pārstāvjiem. Datu daudzpusīgais pielietojums sniedz iespēju piemeklēt atsevišķai teritorijai pielāgotus risinājumus, palīdzot plānot un ieviest efektīvākas un klimatam labvēlīgākas zemes apsaimniekošanas metodes Baltijas valstīs.

 

Vairāk informācijas:
Tehniskais raksts par ūdens dziļuma kartēm 

_______________________
Informāciju sagatavoja:
Ieva Līcīte
LIFE OrgBalt projekta vadītāja 
ieva.licite@silava.lv 
https://www.orgbalt.eu/ 

 

Projekts "Klimata pārmaiņu samazināšanas iespēju demonstrēšana auglīgās organiskajās augsnēs Baltijas valstīs un Somijā" (LIFE OrgBalt, LIFE18 CCM / LV / 001158) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

 

Izstrādātais materiāls atspoguļo tikai LIFE OrgBalt projekta saņēmēju viedokli, un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit atspoguļotās informācijas iespējamo izmantošanu. 

 

  • Publicēts:
    25.05.2021