Kaspars Gerhards: ES Atveseļošanās pasākumi ir jāievieš pēc iespējas ātrāk, lai varam operatīvi palīdzēt lauksaimniekiem un uzņēmējiem Covid-19 krīzē

Kaspars Gerhards: ES Atveseļošanās pasākumi ir jāievieš pēc iespējas ātrāk, lai varam operatīvi palīdzēt lauksaimniekiem un uzņēmējiem Covid-19 krīzē

Pirmdien, 28. septembrī, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards attālināti piedalīsies Baltijas un  Višegradas* valstu, kā arī Bulgārijas, Horvātijas, Rumānijas un Slovēnijas lauksaimniecības ministru sanāksmē par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas jautājumiem. Sanāksmē piedalīsies arī ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Janušs Voicehovskis (Janusz Wojciechowski). 

 

ES dalībvalstis, kas piedalīsies šajā sanāksmē, vēlas panākt, lai Eiropas Komisijas (EK) regulējumā vides un klimata ambiciozo mērķu sasniegšanai katrai dalībvalstij prasības ir noteiktas atbilstoši piešķirtajam KLP finansējuma apmēram. KLP finansējums un tiešie maksājumi dalībvalstu starpā arī 2021.-2027. gada plānošanas periodā atšķirsies. Jo augstāks tiešo maksājumu finansējums – jo augstākas prasības var izvirzīt lauksaimniekam, uzskata iepriekš minētās valstis.

 

Galvenais KLP ambīciju līmenis ES jau ir skaidri noteikts – 40% no KLP kopējā finansējuma ir jāsniedz ieguldījums vides un klimata mērķu sasniegšanā. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Eiropas Komisijas piedāvātie risinājumi vides un klimata mērķu sasniegšanai mums nav pieņemami – tie var uzlikt Latvijas lauksaimniekiem nesamērīgi lielu vides un klimata prasību slogu pret to kopējo finansējumu, ko mēs saņemsim. Pastāv risks, ka tiks rezervēts ievērojams finansējums tādiem vides un klimata pasākumiem, kurus mūsu lauksaimnieki nespēs ieviest to augsto izmaksu dēļ, vai arī tādēļ, ka nav iespējams strauji mainīt saimniecību darba procesus. Tā rezultātā finansējums vienkārši netiks izmantots – tas nav ne pieņemami, ne ilgtspējīgi. Ir jāpieņem pārdomāti lēmumi, kas veicina vides kvalitāti, vienlaikus neuzliekot nepanesamu slogu lauksaimniekiem, kas ir tie cilvēki, kuru darba rezultāts ir kvalitatīva un pieejama pašmāju pārtika iedzīvotājiem.”

 

Baltijas un Višegradas* valstu, kā arī Bulgārijas, Horvātijas, Rumānijas un Slovēnijas lauksaimniecības ministri apspriedīs arī ES Atveseļošanās pasākumu plānu un tā ieviešanu, kura mērķis ir ES dalībvalstu ātrāka atgūšanās pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes smagā trieciena valstu ekonomikām.

 

Kaspars Gerhards: “Atveseļošanās pasākumi ir jāievieš pēc iespējas ātrāk, lai varam operatīvi palīdzēt lauksaimniekiem un uzņēmējiem Covid-19 krīzē. Eiropas Savienības sabiedrībai regulāri ir jāatgādina: Covid-19 apstākļos lauksaimnieki un pārtikas ražotāji ir jāatbalsta, cik vien tas iespējams. Laikā, kad Eiropa un pasaule ir daļēji apstājusies, lauksaimnieki un pārtikas ražotāji ir tie, kas nodrošina, ka cilvēkiem ir kvalitatīvs un augstvērtīgs ēdiens, ko ikdienā likt galdā. Lai Atveseļošanās instrumenta atbalsts pēc iespējas ātrāk būtu pieejams nozarei un netiktu zaudēts, tā saskaņošanai un ieviešanai jābūt vienkāršai, īstenojot tikai Lauku attīstības programmās jau esošus pasākumus, balstoties uz spēkā esošajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem.”

 

Plānots, ka sanāksmes dalībvalstu ministri parakstīs kopīgu deklarāciju par EK noteikto vides un klimata ambicizo mērķu samērību ar ES finansējumu lauksaimniecībai.

 

(*) – Višegradas valstis: Čehija, Ungārija, Polija, Slovākija.

_____________________________
Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070, mob.: 26534104;
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

  • Publicēts:
    25.09.2020