Latvija vairākām zivju sugām Baltijas jūrā panāk labākas zvejas iespējas 2022. gadam

Latvija vairākām zivju sugām Baltijas jūrā panāk labākas zvejas iespējas 2022. gadam
Pēc ilgām diskusijām svētdien, 10. oktobra vēlā vakarā, nozares augsta līmeņa ekspertu sanāksmē Baltijas jūras valstu sadarbības platformas (BALTFISH) ietvaros, kuras darbu šobrīd vada Latvija, tika sagatavots kopīgs Baltijas valstu priekšlikums par nākamā gada zvejas iespējām Baltijas jūrā 2022. gadam. Tāpat sanāksmē tika pieņemta šī reģiona valstu kopēja rekomendācija par selektīvākiem plekstveidīgo zivju zvejas rīkiem, lai samazinātu ietekmi uz apdraudētajiem mencu krājumiem un to piezvejas lielumu.
 
Šie BALTFISH kopīgie priekšlikumi bija labs pamats tālākai diskusijai un intensīvām sarunām ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē Luksemburgā, kas notika 11. oktobrī un naktī uz 12. oktobri, ļaujot pusdienlaikā  panākt kompromisu un pieņemt regulu par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2022. gadam.
 
Vislabākā ziņa tieši Latvijai ir zvejas iespēju pieaugums 2022. gadā reņģei Rīgas jūras līcī –  par 21%.
 
Savukārt smagākie lēmumi arī šoreiz bija saistīti ar ļoti kritiskā stāvoklī esošajiem mencu krājumiem. Kā jau iepriekš ir ziņots, Baltijas jūras Austrumu daļas mencu populācijas kritiskā stāvokļa dēļ mencas specializēta zveja šajos ūdeņos jau kopš 2020. gada nav atļauta. Nākamajā gadā tāds pats liktenis sagaida arī  Baltijas jūras Rietumu daļas mencu, jo tās stāvoklis ir krasi pasliktinājies. Šis gan nav Latvijai ļoti nozīmīgs krājums. Abos gadījumos mencu var paturēt lomā tikai tad, ja tā nejauši noķerta citu sugu – reņģes, brētliņas, plekstes – traļu zvejā vai arī piekrastes zvejā kā neizbēgama piezveja.
 
Latvija ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdē pauda stingru nostāju pret Eiropas Komisijas (EK) nepamatoti lielo 54% samazinājumu reņģu zvejai Baltijas jūrā, salīdzinot ar zinātnes piedāvājumu, kā arī nevēlēšanos palielināt brētliņu zvejas iespējas, kurai zinātne piedavāja būtisku palielinājumu. Sarunu gaitā ar Latvijas un kaimiņvalstu uzstājību izdevās panākt mazāku samazinājumu reņģu kvotai -45%, kā arī iegūt palielinājumu brētliņu zvejas iespējām +13 %.
 
Latvijas Baltijas jūras reņģu kvotas daļa nav visai liela, jo galvenais traļu zvejas objekts jūras ūdeņos ir brētliņas, bet reņģe ir tikai kā piezveja šajā zvejā. Līdz ar to pieņemtā lēmuma ietekmē abu sugu kvotu summārais iznākums nākošajā gadā būs pozitīvs (par 2800 tonnām vairāk nekā 2021. gadā) un palielinās mūsu zvejnieku zvejas iespējas zvejā ar traļiem Baltijas jūrā.
 
Jauna situācija izveidojusies Baltijas jūras lašu zvejā, jo par šo sugu saņemts zinātnes padoms par zvejas pārtraukšanu visā Baltijas jūrā, izņemot jūras ziemeļdaļas piekrasti. Tas kļuvis nepieciešams, lai mēģinātu uzlabot savvaļas lašu populācijas arī tā saucamajās vājajās upēs (tai skaitā Latvijas piekrastē), kurās lašu stāvoklis ir ļoti nestabils. Lielāko problēmu lēmuma pieņemšanā radīja lašu piezvejas jautājums citu sugu zvejā un to makšķerēšanas iespēju saglabāšana. Arī Latvijai tas bija svarīgs jautājums, kaut arī specializēta lašu zveja mūsu piekrastē nenotiek, tomēr šo zivju piezvejai piekrastes zvejniekiem ir nozīmīga vērtība. Gala rezultātā, ja patur prātā iepriekš minēto zinātnes kritisko viedokli, panāktie kompromisa nosacījumi lašu piezvejai komerczvejā un to makšķerēšanai 2022. gadam ir pieņemami Latvijas apstākļiem. Makšķerēšanā un pašpatēriņa zvejā būs atļauts paturēt tikai vienu gabalu audzētavu izlaisto lasi ar nogrieztu taukspuru, lai pēc iespējas pasargātu savvaļas lašu populācijas. Tas nozīmē, ka laši, kas nebūs audzētavu izcelsmes (ar audzētavā nenogrieztu taukspuru), ja tos noķers jūras ūdeņos atpūtas zvejā un makšķerēšanā, turpmāk būs jālaiž vaļā.
 
Latvijas delegācijas vadītājs, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Kronbergs pēc lēmuma pieņemšanas padomē uzsvēra: “Ir liels prieks, ka Zemkopības ministrijas eksperti ir spējuši BALTFISH starptautiskās sadarbības ietvaros panākt labus rezultātus, kas ir vienlīdz svarīgi Latvijai, jo ļāva man padomē sekmīgi aizstāvēt Latvijas intereses, kas mūsu zvejniekiem 2022. gadā sniegs pat labākas zvejas iespējas nekā tas bija 2021. gadā, īpaši Rīgas jūras līča reņģēm un Baltijas jūras brētliņām. Arī piekrastes zvejniekiem tāpat kā līdz šim būs saglabātas lašu piezvejas iespējas citu sugu zvejā un makšķernieki un pašpatēriņa zvejnieki jūrā varēs turpināt censties noķert audzētavās pavairoto mūsu ūdeņu vērtīgāko zivju sugu – lasi.”
 
Informācija par Latvijas zvejas iespējām 2022. gadam* (salīdzinot ar 2021. gadu):
Rietumu daļas menca (22-24. apakšrajons) - 17 tonnas tikai piezvejai (-88%)
Austrumu daļas menca (25-32. apakšrajons) - 51 tonna tikai piezvejai (0%)
Reņģe Baltijas jūrā - 1488 tonnas (-45%)
Reņģe Rīgas jūras līcī - 25 671 tonna (+21%)
Brētliņa - 34 855 tonnas (+13%)
Lasis - 8411 gabali tikai piezvejai (-32,5%)
 
(*) – Norādītie skaitļi ir provizoriski, oficiāli būs pieejami pēc regulas publicēšanas.             
____________________________________
 
Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070; mob.: 26534104;
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv
  • Publicēts:
    12.10.2021