Ministrs Kaspars Gerhards: valsts finansiālais atbalsts Covid-19 ietekmes mazināšanai palīdz lauksaimniekiem turpināt darbu un nodrošināt sabiedrību ar pārtiku

Ministrs Kaspars Gerhards: valsts finansiālais atbalsts Covid-19 ietekmes mazināšanai palīdz lauksaimniekiem turpināt darbu un nodrošināt sabiedrību ar pārtiku

Trešdien, 16. decembrī, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards tiešsaistes preses konferencē sniedza informāciju par lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem piešķirtā valsts atbalsta – 45,5 miljonu eiro – izlietojumu Covid-19 ietekmes mazināšanai un ekonomikas atveseļošanai, kā arī par uzņemtajām 58 miljonu eiro virssaistībām.

 

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Ļoti svarīga šajā krīzes situācijā bija operatīva rīcība atbalsta mehānismu savlaikus ieviešanā, lai lauksaimnieki gūtu pārliecību par savu saimniecību darbību kā šodien, tā arī turpmāk. Turklāt, atbalstot lauksaimniecības nozari, arī sabiedrībai tiek sniegts drošības garants, ka veikalu plauktos Latvijā ražotā pārtika ir un būs pieejama.”

 

Lai palīdzētu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem pārvarēt Covid-19 epidēmijas negatīvo ietekmi, pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma valdība jau 14. aprīlī nolēma piešķirt 45,5 miljonu eiro atbalstu, no tiem 35,5 miljonus – tiešam lauksaimniecības ražotāju un pārstrādātāju atbalstam (piena ražošanai, liellopu audzēšanai, cūkkopības nozarei, pārtikas ražotājiem, skolu ēdinātājiem). Šis atbalsts ir kā “drošības spilvens”, kas garantēja un joprojām garantē atbalstu lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumiem gadījumos, kad tie saskaras ar ieņēmumu vai apgrozījuma samazinājumu un krājumu pieaugumu Covid-19 negatīvās ietekmes rezultātā.

 

Pieejamais atbalsts ienākumu stabilizēšanai piena, liellopu un cūkkopības saimniecībām sasniedza 27,74 miljonus eiro, atbalsts par izmaksu pieaugumu un apgrozījuma samazinājumu – 7,72 miljonus eiro, bet atbalsts izglītības iestāžu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem – 35 tūkstošus eiro.

 

No pieejamā atbalsta ienākumu stabilizēšanai atsevišķās lopkopības nozarēs vairāk nekā 11 tūkstošiem lauksaimnieku par pirmo atbalsta periodu izmaksāti 11,7 miljoni eiro, un līdz decembra beigām par otro atbalsta periodu vēl paredzēts izmaksāt nepilnus 13 miljonus eiro. Atbalstā pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai 35 pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem izmaksāti 3,16 miljoni eiro. Savukārt kā vienreizējs atbalsts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem 9 uzņēmumiem izmaksāti 33 tūkstoši eiro.

 

No valdības pavasarī piešķirtajiem 45,5 miljoniem 5 miljonu eiro atbalsts bija paredzēts arī primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lai nodrošinātu lauku saimniecību riska pārvaldību un nepārtrauktu pāreju uz jauno ES 2021.-2027. gada plānošanas periodu, kā arī 5 miljoni eiro – primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, atzītajām kooperatīvajām sabiedrībām un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, lai nodrošinātu uzņēmumu likviditāti un saglabātu naudas plūsmu, kas ļaus sekmīgi īstenot Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam sāktos investīciju projektus un mazinās finansiālo slogu lauku saimniecībām un uzņēmumiem.

 

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: “Covid-19 pandēmija ir būtiski negatīvi ietekmējusi nozares, jo īpaši cūkkopību un olu ražošanu. Jebkurš Covid-19 finansiālais atbalsts, kas ātri sasniedz ražotāju un neļauj uzņēmumiem iegrimt vēl lielākā krīzē, ir nozīmīgs atbalsts nozarei. Zemkopības ministrija un lauksaimnieku organizācijas ir aktīvi strādājušas, lai nodrošinātu atbalsta pieejamību tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Bet, redzot, ka pandēmijas ietekmei uz nozari ir augoša negatīva tendence un nākamais gads nav prognozējams, uzskatu, ka jāturpina aktīvs darbs, apzinot nozaru ražošanas svārstības. Ir jānodrošina, lai ikvienam iedzīvotājam būtu iespēja iegādāties kvalitatīvus Latvijā ražotus pārtikas produktus, t.sk. arī skolas pakās ir jābūt Latvijā ražotajai produkcijai. Šajā grūtajā laikā aicinu arī iedzīvotājusiem būt saliedētiem ar vietējiem ražotājiem un iegādāties pārtikas produktus, kas ražoti Latvijā.”

 

Latvijas cūku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Dzintra Lejniece: “Cūkkopības nozarei 2020. gads sākās cerīgi, bet jau marta beigās un aprīļa sākumā parādījās pirmās tirgus problēmas saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Kopš aprīļa cūkgaļas iepirkuma cena ir tikai samazinājusies, un decembrī sasniedza jaunu negatīvu rekordu pēdējo 30 gadu laikā – 0,73 centus iepirkuma cenu par dzīvsvara kilogramu. Cenas samazinājums – mīnus 43 procenti no gada sākuma. Kopš septembra Latvijas cūku audzētāji spiesti realizēt savu saražoto produkciju zem pašizmaksas, kas šobrīd jau sasniedz mīnus 30 procentus. Vēl dziļāku šo cenas “šķēri” padara pasaules un ES tirgus cenas kāpums barības izejvielām sojai un graudiem. Tikai, pateicoties Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalstam, cūkaudzēšanas saimniecības ir spējušas līdz šim samaksāt piegādātājiem un norēķināties ar darbiniekiem, un valstij samaksāt nodokļus. Par ko arī sakām lielu paldies. Bažas rada tas, ka krīze ir ieilgusi un turpina samazināties pieprasījums no patērētājiem, samazinās iedzīvotāju pirktspēja. Dzīvi dzīvnieki nav prece, ko var nolikt noliktavā līdz labākiem laikiem. Cūkkopība ir naudas ietilpīga nozare, kurai ir lielas patstāvīgās ražošanas izmaksas un gatavā produkcija ir jārealizē tad, kad tā ir gatava, neskatoties uz tirgus situāciju un citiem faktoriem.”

 

Lauksamniecības Statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis: “Piena lopkopības saimniecības Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma periodā bija un joprojām ir neapskaužamā situācijā, jo piena iepirkuma cena strauji samazinājās, kas lika izdzīvot uz iespējamās situācijas stabilizēšanās rēķina nākotnē. Pēdējo mēnešu laikā piena iepirkuma cena ir kāpusi. Salīdzinoši ar maiju un jūniju, kad vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija tikai nedaudz virs 0,25 eiro, novembrī tā vidēji jau bija virs 0,28 eiro, un tika  Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta dēļ saimniecības spēja pārdzīvot vasaru, par ko esam pateicīgi Zemkopība ministrijai – par operatīvo situācijas novērtējumu. Neskatoties uz pozitīvo piena iepirkuma cenas tendenci, daudzas saimniecības joprojām ir spiestas realizēt pienu zem pašizmaksas. Mums ir viena no zemākajām piena iepirkuma cenām ES. Klāt ir nākuši jauni izaicinājumi – darbinieku veselība un maksimāla piesardzība no Covid-19 pandēmijas radītajiem riskiem, jo piena lopkopības saimniecībās govis ir jābaro un jāslauc katru dienu. Ja ir karantīna vai kāds ir saslimis, mēs nevaram aizslēgt fermu uz mēnesi vai uz dienu. Situāciju saasina arī izejvielu cenu straujais kāpums – ja jūlijā sojas cena bija 349 eiro par tonnu, tad šomēnes tā jau ir 452 eiro par tonnu – vairāk kā 30 procentu pieaugums. Pašreizējā situācija piena lopkopībā joprojām ir saspīlēta.”
____________________________________

Informāciju sagatavoja: Dagnija Muceniece,
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
tālrunis: 67027070; mob.: 26534104;
e-pasts: Dagnija.Muceniece@zm.gov.lv

  • Publicēts:
    16.12.2020