Praktiskas situācijas un Zivsaimniecības departamenta skaidrojumi

1. Situācijā, kad ostā ienāk kuģis ar 200 000 kg zivju (ļoti lielu kravu) un vienas dienas laikā to nav iespējams izkraut, bet pēc noteikumiem Nr. 94 automašīnas nevar atstāt ostu, kamēr kuģis nav izkrauts pilnībā, Zivsaimniecības departaments (ZD) skaidro:

Šobrīd sistēma neparedz iespēju izkraušanas deklarācijas iesniegšanu pa daļām. Bet šīs izmaiņas ir pieteiktas izstrādātājiem un tiks turpmāk nodrošinātas.

 

Lai atrisinātu šo situāciju pašreiz un nodrošinātu iespēju izkraut liela apjoma nozveju pa daļām ir iespējami šādi varianti:

 

1) ar Valsts vides dienestu ir panākta vienošanās, ka iespēju robežās tas nodrošinās inspektoru klātbūtni šādu liela apjoma izkraušanu laikā. Dati par liela apjoma izkraušanām Valsts vides dienestam ir pieejami iepriekšējā paziņojumā par kuģa plānoto ienākšanas laiku un nozvejas apjomu. Līdz ar to inspektors kontrolēs kopējo izkrauto daudzumu un tā transportēšanu pa daļām, tādejādi nodrošinot kontroles regulas prasību ievērošanu.

 

2) vēl viens tehnisks risinājums varētu balstīties uz to, ka sistēma jau šobrīd paredz iespēju ievadīt vairākus pirmā pirkuma darījumus, kas var notikt arī pirms izkraušanas deklarācijas iesniegšanas. Brīdī, kad izkraušanas deklarācija tiks iesniegta, sistēma sasaistīs to ar pirmo pirkumu darījumiem, tomēr ir svarīgi, lai šie dati savstarpēji sakristu. Jāpiezīmē, ka gadījumā, ja pirmā pirkuma darījums tiek ievadīts pirms izkraušanas deklarācijas, tad pircējam pašam ar roku būs sistēmā jāievada vairāk datu, jo sistēma automātiski nevar pārdošanas zīmes datus sasaistīt ar attiecīgā zvejas žurnāla izkraušanas deklarācijas datiem, jo izkraušana nav notikusi pilnībā, bet tiek veikta pa daļām.

 

3) ja nozvejas apjoma noteikšanai tiek izmantots paraugu ņemšanas plāns (Noteikumu Nr. 94 3.pielikums), tad izkraušanas deklarācijā nozvejas apjomu var ievadīt pamatojoties uz aprēķiniem, kas tiek noteikti ņemot paraugus. Līdz ar to, izkraušanas deklarācija var tikt iesniegta, arī nesagaidot izkraušanas procesa beigas un var tikt uzsākti plānotie darījumi.

 

2.     Situācijā, kad ostā vakarā ienāk kuģis ar 25 000 kg zivju un 5 000 kg svaigās zivis ir paredzētas tūlītējai piegādei apstrādes uzņēmumiem, savukārt 20 000 kg ir paredzēts šķirot pēc izmēriem tikai nākamā rīta, tāpēc nav skaidrs, kā partiju varētu dalīt, ja nav zināms precīzs esošais svars, ZD skaidro: 

Noteikumi Nr. 94 paredz, ka, lai noteiktu nozvejas apjomu, nozveja jāsver izkraušanas laikā pirms pirmās pirkšanas, pārvietošanas uzglabāšanai vai transportēšanas uz pirmās pirkšanas vietu (paraugu ņemšanas plāns pievienots Noteikumu Nr. 94 3.pielikumā). Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto, izkraušanas deklarācijas, transportēšanas dokumentu, pārdošanas zīmes u.c. dokumentu aizpildīšanā. 

 

Lai atrisinātu aprakstīto situāciju par 5 t būtu jāaizpilda transportēšanas dokuments (ja tiek transportēts uz pirmās pārdošanas vietu, kas nav izkraušanas vieta vai, ja zivis tiek transportētas uz savu pārstrādes uzņēmumu) vai jānoformē pirmais pirkums. 

 

Savukārt par 20 t aizpilda zivju pārņemšanu un tad no rīta, veicot šķirošanu, aizpilda attiecīgus datus par nozvejas sadalījumu starp sugām un atbilstošu svaru.

 

Jāpiezīmē, ka tehniski sistēma paredz iespēju zvejniekam šķirot zivis pirms pirmā pirkuma.

 

3. Situācijā, kad uzņēmumam ir sava zivju kūpinātava, bet reņģes kūpināšanai tiek vestas no Polijas (PL) un Lietuvas (LT), kā arī neliels daudzums nopirkts no Latvijas (LV) piekrastes zvejnieka. Jautājums rodas par iespēju apvienot Polijas, Lietuvas un Latvijas zivis kupināšanai vienā krāsnī, jo ievietot kūpināt atsevišķi tikai Latvijā nozvejoto nelielu zivju daudzumu nebūtu lietderīgi, ZD skaidro: 

Lai atrisinātu aprakstīto situāciju ir jāņem vērā, ka prasība elektroniski izsekot zivis attiecas tikai uz LV zivīm, ievesto zivju izsekošanai šobrīd nav paredzēts izmantot LV elektronisko sistēmu. Līdz ar to ir divi risinājumi: 

 

1) LV nozvejotās zivis apstrādāt un izsekot atsevišķi;

 

2) apvienot partijas, LV zivis pievienojot PL un LT zivīm. Šobrīd sistēma to neparedz, bet šīs izmaiņas ir pieteiktas izstrādātājiem un turpmāk tiks nodrošinātas. Ārpus LV veiktajām nozvejām būs jāievada citas valsts nozvejas izcelsmei apliecinošā dokumenta numurs un citi nozvejas dati. Līdz ar to, kamēr sistēmā šīs izmaiņas nav iekļautas, izsekojamības dokuments būtu pildāms papīra formā, kas nodrošinātu Noteikumu nr. 94 prasību izpildi.

 

4. Praktiska situācijā zivis pēc šķirošanas pa sugām un izmēriem tālāk plānots pārdot dalījumā pa dažādiem izmēriem. Jautājums rodas par to, kādā veidā šīs zivis var sadalīt mazākās partijās, paredzot tām atšķirīgas cenas. ZD skaidro, ka:

Lai atrisinātu aprakstīto situāciju, izstrādātāji līdz š.g. 1. jūnijam nodrošinās attiecīgās izmaiņas sistēmas darbībā.

 

5. Sakarā ar uzņēmēju izteiktajām bažām par noteikumu Nr. 94 prasību nodrošināt darījumu ievadi 12 stundu laikā, kā arī par kontroles nodrošināšanu, ZD norāda sekojošo:

Prasība nodrošināt informācijas ievadi LZIKIS 12 stundu laikā attiecas uz pārdošanas darījumu pēc pirmā pirkuma reģistrēšanas (Noteikumu Nr. 94. 20.punkts). Pirmais pirkums jāreģistrē 48h laikā. Apstrādes darījumu reģistrācijas laiks nav noteikts. Šeit jāņem vērā to, kamēr iepriekšējais operators nav reģistrējis darbību, nākamais operators nevar veikt tālākas darbības ar partiju. Tāpēc visas puses būtu ieinteresētas informācijas reģistrēšanu veikt pēc iespējas ātrāk.

 

Ņemot vērā to, ka mērķis ir motivēt operatorus izmantot šo sistēmu, Valsts vides dienests sākotnējā pārejas periodā, veicot Noteikumu Nr. 94. ievērošanas kontroli, vispirms konsultēs un skaidros prasību piemērošanas nepieciešamību. 

 

6.  Sakarā ar jautājumu par prasību mazumtirgotājiem reģistrēties sistēmā, lai apstiprinātu darījumus ar produktu partijām, ZD skaidro:

Noteikumi Nr. 94 neparedz mazumtirgotāju pienākumu apstiprināt pirkuma darījumus, līdz ar to uz tiem neattiecas noteikumu prasības par sistēmas pieejas saņemšanu un attiecīgo darbību veikšanu sistēmā. 

 

Pārdevējs, reģistrējot sistēmā darījumu par zvejas produktu pārdošanu mazumtirgotājiem ( sistēmas izpratnē, piemēram, RIMI veikalu tīklam, uzņēmumam LIDO, uzņēmumam centrāltirgū u.c. tirdzniecības vietas, kas zvejas produktus realizē galapatērētājiem), norāda attiecīgā darījuma datus un nākamā pircēja nosaukumu. Šajā gadījumā sistēmas izpratnē šādu partiju izsekojamība neturpinās. Sistēmā ir pieejami dati par zvejas produktu atrašanās vietu, ko nepieciešamības gadījumā var pārbaudīt.

 

Līdzīgas prasības attiecas arī uz apstrādi, kuras rezultātā tiek ražoti produkti ar kombinētās nomenklatūras pozīciju kodiem 1604 un 1605, kā arī produktu eksportu, kad sistēma neprasa otrās puses darījuma apstiprinājumu, bet operators attiecīgā darījuma datus norāda sistēmā.

 

7. Sakarā ar jautājumu par iespēju elektroniski iesniegt apstiprināšanai nozvejas sertifikātu Latvijas kuģu nozvejas eksporta gadījumā ZD informē:

Ar š.g. 1. jūniju sistēmā tiek paredzēta iespēja izveidot nozvejas sertifikātu LV kuģu nozvejai, ko plāno eksportēt ārpus LV. Lai gan Eiropas Komisijas valstu sarakstā, kuras pieprasa nozvejas sertifikātu, ir iekļautas tikai 8 valstis, sistēma paredz iespēju nepieciešamības gadījumos (piemēram, kad zvejas produktu nosūtīšanas brīdī, to gala saņēmējs nav skaidri zināms un produktus iegādājās starpnieks ārpus LV), izveidot un iesniegt apstiprināšanai ZD nozvejas sertifikātu produktu eksportam uz jebkuru valsti. Zvejas žurnāla sistēmā esošā informācija automātiski ielasās nozvejas sertifikātā formā, operatoram jāievada tikai dati, saistībā ar konkrēto produktu eksportu. Turpmākā nozvejas sertifikāta aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība nemainās, ar nelielu piebildi, ka skenēto veidlapu būtu jāpievieno sistēmā. Tāpat arī ZD apstiprināts nozvejas sertifikāts operatoriem būs pieejams sistēmā un ko tālāk operators gan izdrukāt, gan pārsūtīt.