Pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskie resursi ir bioloģiskais pamats pasaules nodrošinātībai ar pārtiku un katra uz zemes dzīvojošā cilvēka uztura sastāvdaļa. Šie resursi ir augu selekcionāru galvenais izejmateriāls un būtiskākais lauksaimnieku izmantotais materiāls. Tāpēc tie ir svarīgi ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas procesā. Ja resursi tiek pareizi pārvaldīti, tie netiek noplicināti, jo nav iekšējas pretrunas starp saglabāšanu un izmantošanu. To saglabāšana, ilgtspējīga izmantošana un resursu rezultātā radītā guvuma taisnīga un atbilstoša sadale ir starptautisks uzdevums un nepieciešamība. Tie arī ir galvenie mērķi, kas noteikti Konvencijā par bioloģisko daudzveidību.
Ievērojot Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, tiek uzskaitīts ģenētiskais materiāls ar esošu vai potenciālu vērtību. Pie ģenētiskajiem resursiem var tikt pieskaitīta visa pieejamā ģenētiskā daudzveidība, jo, ja kādam genotipam nevar konstatēt pašreizējo vērtību, tad tā, iespējams, var tikt atklāta tuvākā vai tālākā nākotnē. Katra valsts, kas pievienojusies konvencijai, uzņemas arī atbildību par savu ģenētisko resursu saglabāšanu.
Līdz brīdim, kad Latvijā parādījās pirmās selekcionētās šķirnes, tika audzētas tā saucamās vietējās tautas šķirnes. Līdz mūsdienām ir saglabājies tikai nedaudz vietējo šķirņu paraugu, jo šā materiāla nozīme ir novērtēta tikai pēdējā laikā.
Lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana ir viens no instrumentiem, kas nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, veicinot ilgtspējīgāku un ekonomiski dzīvotspējīgu lauksaimniecību, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Turklāt mūsu ģenētiskie resursi ir uzskatāmi arī par kultūrvēsturisku vērtību, kas glabā mūsu senču tradicionālās zināšanas un to ilgstošu izmantošanu.
Augu ģenētisko resursu kolekcijas tiek veidotas, lai ilgtermiņā saglabātu esošo bioloģisko un ģenētisko daudzveidību. Latvijā augu ģenētisko resursu saglabāšanas darbs aizsākās 20. gs. 90. gadu pirmajā pusē LU Bioloģijas institūtā. Latvijas augu ģenētiskie resursi tiek uzglabāti kultūraugu gēnu bankā, lauka kolekcijās un in vitro. Pirmie paraugi kultūraugu gēnu bankā tika ievietoti 1999. gadā.
2019. gadā, tāpat kā visus iepriekšējos gadus, augu ģenētisko resursu saglabāšana tika finansēta no valsts atbalsta lauksaimniecībai (subsīdijām). Atbalsts augu gēnu bankas, centrālās datubāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbības nodrošināšanai bija 39 129 EUR apmērā un kultūraugu genofonda saglabāšanai – 73 721,80 EUR apmērā. Tā kā 2018. gadā starp Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava” (“Silava”) un Norvēģijas Karalistes lauksaimniecības un pārtikas ministriju tika noslēgts līgums par Latvijas izcelsmes kultūraugu sēklu uzglabāšanu Svalbāras Globālajā sēklu glabātavā, 2019. gadā tika piešķirts finansējums nepilnu 3,6 tūkst. EUR apmērā sēklu pavairošanai un sagatavošanai, kā arī to paraugu nodošanai Svalbāras sēklu glabātavā.
Augu ģenētisko resursu saglabāšanu Latvijā nodrošina LLU APP “Agroresursu un ekonomikas institūts”, LLU APP “Dārzkopības institūts”, LLU, Nacionālais Botāniskais dārzs un “Silava”. Diemžēl ierobežoto finansiālo resursu dēļ visu iepriekšminēto iestāžu ģenētisko resursu kolekcijās esošo augu sugu genotipu paraugi tiek tikai saglabāti, bet raksturojums, novērtējums un potenciālo izmantošanas iespēju izvērtējums notiek minimālā apjomā.
“Silavā” 2006. gadā kā struktūrvienība ir izveidots Ģenētisko resursu centrs, un tam ir cieša sadarbība ar ģenētisko resursu turētājiem. Ģenētisko resursu centrs koordinē pasākumus Latvijas ģenētisko resursu saglabāšanas un izpētes jomā, ietverot augus, arī meža kokus, un daļēji – lauksaimniecības dzīvniekus un zivis. Ģenētisko resursu centrs nosacīti sastāv no trim nodaļām – Latvijas laukaugu gēnu bankas, centrālās datubāzes un molekulārās pasportizācijas jeb ģenētisko analīžu laboratorijas. Gēnu bankā atrodas Latvijas izcelsmes laukaugu sēklas – aptuveni 2000 Latvijas izcelsmes augu ģenētisko resursu paraugu no 72 augu sugām, starp kurām ir kultūraugu savvaļas radnieciskās sugas. Gēnu bankā sēklu paraugi tiek uzglabāti atbilstoši starptautiski pieņemtajiem standartiem. Gan bāzes, gan aktīvās kolekcijas paraugi glabājas – 20 °C temperatūrā alumīnija folijas maisiņos. Pirms ievietošanas saldētavā sēklas tiek izžāvētas, līdz mitruma procents sēklās nepārsniedz 7 %.
Centrālā datubāze uztur informāciju par augu ģenētiskiem resursiem SESTO datubāzē (sadarbībā ar NordGen), kā arī vietējo datubāzi ar datiem, kas iegūti, paraugu aprakstot pēc sugu deskriptoriem. Plānots, ka 2020. gadā datubāze SESTO varētu tikt nomainīta ar jaunu versiju “Nordic Baltic GeneBanks”. Tāpat centrālā datubāze uztur kontaktus arī ar citām starptautiskajām datubāzēm.
2019. gada 31. oktobrī tika parakstīta nolīguma vēstule starp Latvijas pusi un Bioversity International par dalību Eiropas sadarbības programmas augu ģenētiskajiem resursiem (ECPGR) X fāzē. Parakstot šo nolīguma vēstuli, Latvija uzņēmās programmas saistības ECPGR X fāzē no 2019. līdz 2023. gadam. Dalības maksa Latvijai X fāzē ir 4000 EUR gadā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo IX fāzi ir par 500 EUR vairāk. Līdzdalība šajā programmā Latvijai sniedz vairākus būtiskus ieguvumus:
- Latvija piedalās starptautiskajā augu ģenētisko resursu tīklā kā pilntiesīga tās locekle;
- ir iespēja apmainīties ar pieredzi augu ģenētisko resursu jomā;
- pieejamāki kļūst augu ģenētiskie resursi no citām gēnu bankām bez maksas;
- rodas iespēja operatīvi saņemt informāciju par zinātniskajiem pasākumiem augu ģenētisko resursu jomā, kā arī informatīvos materiālus no Bioversity International;
- katru gadu tiek saņemti līdzekļi vairākiem starptautiskiem komandējumiem dalībai ECPGR darba grupās;
- rodas iespēja piedalīties dažādu starptautiski stratēģiski svarīgu dokumentu izstrādē augu ģenētisko resursu jomā;
- ir iespēja piedalīties kopējos Eiropas Savienības projektos, kuru izstrādi koordinē Bioversity International.