Dānija no 2025. gada 1. jūlija rotācijas kārtībā pārņem prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē.
Dānijas prezidentūras laikā Padome strādās pie tā, lai atvieglotu dzīvi lauksaimniekiem, pārtikas ražotājiem un zvejniekiem, tādēļ prezidentūra koncentrēsies uz darbu pie vienkāršāka un labāka regulējuma izstrādes ES lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas politikā.
Zaļa, vienkārša un uz tirgu orientēta Kopējā lauksamniecības politika (turpmāk – KLP)
Dānijas prezidentūras prioritāte būs nodrošināt zaļu, vienkāršu un uz tirgu orientētu KLP, kas atbalsta klimata un vides pasākumus, vienlaikus stiprinot konkurētspēju un inovācijas. Prezidentūras mērķis ir pabeigt sarunas par KLP vienkāršošanas pakotni.
Dānijas prezidentūra ir gatava sākt sarunas par nākotnes KLP regulējumu pēc 2027. gada. Ir svarīgi, lai turpmākā KLP atbalsta lauku attīstību, bioloģisko lauksaimniecību, paaudžu atjaunošanos un dzīvnieku labturību, vienlaikus nodrošinot lielāku saskaņotību ar citu sektoru (piemērām klimata un vides) tiesību aktiem.
Inovācijām pievilcīga un konkurētspējīga lauksaimniecība un pārtikas sektors
Eiropas lauksaimniecības un pārtikas sektors attīstās un patērētājiem piedāvā lielu produktu daudzveidību. Dānijas prezidentūra uzsvērs, ka ir ļoti svarīgi turpināt radīt jaunus produktus, vienlaikus nodrošinot vienotu spēles laukumu visā ES, tāpēc prezidentūra organizēs Padomes diskusiju par vienkāršošanu un labāku regulējumu lauksaimniecības un pārtikas nozarē.
Jaunie genomikas paņēmieni var izrādīties galvenie izturīgu kultūraugu izveidē un veicināt ilgtspējīgāku pārtikas ražošanu, tāpēc Dānijas prezidentūra plāno pielikt visas pūles, lai pabeigtu sarunas par jauno genomikas paņēmienu regulas priekšlikumu un meža reproduktīvā materiāla regulas priekšlikumu, kā arī virzītu sarunas par augu reproduktīvā materiāla regulu.
Bioekonomikai ir nozīmīgs potenciāls ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas attīstībā. Lielāka uzmanība būtu jāvelta tam, lai atrastu zinātnē pamatotus risinājumus, kas var dot arī jaunas peļņas iespējas, tāpēc prezidentūra pievērsīsies gaidāmajam ES Biotehnoloģiju aktam. Inovācijas bioekonomikā prasa elastību, administratīvā sloga samazināšanu un tiesību aktu vienkāršošanu, un par šiem jautājumiem tiks diskutēts Dānijas prezidentūras laikā.
Ilgtspējīga pārtikas sistēma un spēcīgs iekšējais tirgus
Dānijas prezidentūra plāno pabeigt sarunas par negodīgu pārrobežu tirdzniecības prakses regulu un grozījumiem tirgus kopējās organizācijas regulā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, lai izveidotu labi funkcionējošu ES pārtikas ķēdi, kuras pamatā ir vienots tirgus ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.
Proteīnaugu piedāvājums ES ir ļoti svarīgs, lai radītu un attīstītu augu izcelsmes pārtikas produktus, nodrošinātu lopkopības nozares izejvielas un dažādotu piegādes avotus. Tas ir svarīgs elements arī pārejā uz ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu, tāpēc prezidentūra virzīs diskusijas Padomē arī par šiem jautājumiem, īpaši kontekstā ar kopēju ES rīcības plānu augu izcelsmes pārtikai un ar ES proteīnu stratēģiju.
Vienotais tirgus, kurš koncentrēts uz dzīvnieku, cilvēku un augu veselību
Eiropas dzīvnieku labturības tiesību aktus nepieciešams modernizēt saskaņā ar jaunāko zinātnisko pētījumu rezultātiem un patērētāju gaidām, tāpēc dzīvnieku labturības jautājumi būs Dānijas prezidentūras prioritāšu sarakstā. Prezidentūra turpinās diskusijas Padomē par dzīvnieku transportēšanas regulu, kā arī organizēs sarunas ar Eiropas Parlamentu par suņu un kaķu labturības un izsekojamības priekšlikumu.
Tā kā antimikrobiālā rezistence ir liels drauds gan Eiropas iedzīvotājiem, gan dzīvnieku labturībai, šis jautājums būtu jārisina ar pieeju “Viena veselība”, sasaistot cilvēku un dzīvnieku veselības jautājumus.
Pēdējā laikā Eiropas lauksaimnieki arvien biežāk saskaras ar dzīvnieku slimību un augu kaitēkļu uzliesmojumiem, kas apdraud lauksaimnieku darbību, finanses, sabiedrības veselību un starptautisko tirdzniecību. Dānijas prezidentūra koncentrēsies uz iespējamo risinājumu atrašanu šīm problēmām.
Ilgtspējīgs Eiropas zivsaimniecības sektors, kas sagatavots nākotnes problēmām
Eiropas zvejnieki saskaras ar dažādiem ārējiem faktoriem, kas ietekmē gan zivju krājumus, gan sektora ekonomiku. Eiropas zvejniecības pamatā ir ilgtspēja un konkurētspēja, tāpēc lēmumu pamatā ir jābūt labākajam pieejamajam zinātniskam padomam, ņemot vērā arī sociālekonomiskos apstākļus dalībvalstīs.
Dānijas prezidentūra strādās pie savlaicīgas priekšlikumu pieņemšanas par zvejas iespējām 2026. gadam, ietverot arī priekšlikumus par Baltijas jūru un Vidusjūru, kurā vērojamas dažādas problēmas. Tāpat ļoti būtiski darba kārtības jautājumi būs sarunas ar Norvēģiju un Lielbritāniju par kopīgi apsaimniekotiem zivju krājumiem.
Prezidentūra turpinās darbu pie Kopējās zivsaimniecības politikas (turpmāk – KZP) izvērtēšanas, koncentrējoties uz tiesību aktu vienkāršošanu, lai virzītu Eiropas zivsaimniecības ilgtspējīgu attīstību nākotnē.
Dānijas prezidentūra ir gatava sākt sarunas par iespējamiem tiesību aktiem saistībā ar ES zivsaimniecību kontekstā ar Daudzgadu budžeta priekšlikumu nākamajam finanšu plānošanas periodam pēc 2027. gada. Dānijas prezidentūra uzskata, ka ir svarīgi veicināt Eiropas zvejas flotes zaļo pāreju un ilgtspējīgas zvejniecības un akvakultūras attīstību saistībā ar KZP, tostarp veicinot mazas ietekmes zvejas rīku izmantošanu.