Publicēts: 20.12.2022.
Zivsaimniecība

Padomes 2022. gada 27. oktobra Regula (ES) 2022/2090, ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2022/109 (turpmāk – ES regula 2022/2090)  paredz vairākām zivju sugām saglabāšanas pasākumus, kuri rada nepieciešamību Latvijai noteikt zvejas regulācijas papildu pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgo prasību izpildi.

Tostarp ES regula 2022/2090 nosaka:

  1. mencas specializētās zvejas liegumu visā Baltijas jūrā, kā arī mencas atpūtas zvejas pilnīgu aizliegumu daļā no Baltijas jūras. Latvijai 2023. gadam noteiktā mencu piezvejas kvota– 51 tonna jūras austrumu daļā un 18 t jūras rietumu daļā);
  2. Latvijai 2023. gadam reņģu nozvejas kvotu Baltijas jūras centrālajā daļā 1964 t apmērā;
  3. lašu specializētās zvejas aizliegumu Baltijas jūras dienvidu un austrumu rajonos un aizliegumu zvejas veikšanai ar āķu jedām jūras ūdeņos, kas ir tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām. Tāpat paredz lašu ieguves ierobežojumu pašpatēriņa zvejā, makšķerēšanā un zemūdens medībās, ļaujot paturēt lomā tikai vienu iepriekš jūras ūdeņos no audzētavām ielaistu lasi ar nogrieztu taukspuru. Latvijai lašu piezvejas kvota 2023. gadam ir noteikta 8411 gab.

Lai nodrošinātu to, ka Latvijai iedalītā mencu piezvejas kvota  – 51 tonna jūras austrumu daļā un 18 t jūras rietumu daļā netiek pārsniegta un Latvijai tādēļ nav jāaptur visa zveja, kā arī, lai novērstu iespējamo piekrastes zvejas slēgšanu gadījumā, ja iedalītais nelielais reņģu nozvejas apjoms piekrastē (79 t) tiktu izmantots vēl pirms gada beigām, Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) sadarbībā ar zvejniecības nozares pārstāvjiem izstrādāja vairākus zvejas regulēšanas papildu pasākumus, kas zvejniekiem jāievēro 2023. gadā, lai viņiem būtu iespēja turpināt citu zivju zveju, kurām nav noteikti šādi radikāli ierobežojumi. Tāpat ņemot vērā lašu specializētās zvejas aizliegumu Baltijas jūrā, nepieciešams ieviest papildu regulāciju arī taimiņu zvejā, kurā nav iespējams izvairīties no lašu piezvejas, kā arī noteikt lomā paturamo lašu ierobežojumu (viens lasis ar nogrieztu taukspuru) pašpatēriņa zvejā, makšķerēšanā un zemūdens medībās. Saistībā ar mencu ieguvi atpūtas nolūkos ES regula 2022/2090 nosaka, ka atsevišķos Baltijas jūras piekrastes rajonos (Latvijas gadījumā –  Dienvidkurzemes novada daļas uz dienvidiem no Liepājas valstspilsētas un Liepājas valstspilsētas piekraste) 2023. gadā ir pilnībā aizliegta mencu ieguve atpūtas nolūkos (pašpatēriņa zveja, makšķerēšana, zemūdens medības) un šīs prasības ievērošana 2023.gadā ir jāietver atbilstošā nacionālā regulējumā.

Ministrija, ievērojot ES regulā 2022/2090 noteiktās prasības, konsultējoties ar zvejnieku pārstāvjiem, kā arī ņemot vērā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” rekomendācijas par iespējamiem zvejas papildu regulācijas pasākumiem, sagatavoja atbilstošus priekšlikumus zvejas papildus regulācijai un kontrolei 2023.gadā (līdzīgus kā 2022.gadā). Šie priekšlikumi tika izskatīti un atbalstīti Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē (lēmuma 08.12.2022. elektroniskā saskaņošana). Pēc konsultāciju procesa pabeigšanas un pasākumu saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministrija atbilstoši Zvejniecības likuma 16.panta pirmajai daļai pieņēma lēmumu “Par komerciālās un atpūtas zvejas papildu regulējumu Baltijas jūrā 2023. gadā” (turpmāk – lēmums), kas 2022. gada 19.decembrī  publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. 

Minētais lēmums ietver šādas papildus prasības, kas jāievēro attiecīgo zivju resursu izmantotājiem 2023.gadā:

Piekrastes komerczvejniekiem, kuri veic zveju Dienvidkurzemes novada daļai (uz dienvidiem no Liepājas valstspilsētas) un Liepājas valstspilsētai piegulošajos jūras piekrastes ūdeņos, kur mencu piezvejas iespējas ir vislielākās:

  1. rūpīgi  jāseko līdzi citu zivju sugu zvejā piezvejā nonākušajam mencu apjomam. Ja, izceļot zvejas rīkus, mencu piezveja sasniedz 10 % vai vairāk, nākamajā reizē zvejniekam zvejas rīkus jāievieto ne tuvāk kā 2 jūras jūdžu attālumā no vietas, kur konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja vai arī jāatsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas. 
  2. laika periodā no 2023. gada 1. maija līdz 31. augustam pirms katras iziešanas jūrā ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību ir jānosūta Valsts vides dienestam (turpmāk – VVD):
    1. ziņojums par plānoto jūrā iziešanas laiku un kuģa (laivas) nosaukumu vai reģistrācijas numuru (izņemot tiem piekrastes kuģiem (laivām), kas aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu); 
    2. ja, izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, piekrastes zvejas žurnāla piezīmju laukā ieraksta datumu un zvejā izmantoto zvejas rīku izvietošanas vietas vienu vidējo ģeogrāfisko koordinātu, ievērojot šādus papildu nosacījumus:
      1. zvejojot ar murdiem un stāvvadiem, ja vairāki rīki atrodas netālu cits no cita, kopā ar ģeogrāfisko koordinātu jānorāda arī izvietoto rīku skaits;
      2. zvejojot ar tīklu jedām, jāsniedz viena vidējā ģeogrāfiskā koordināta katrai jedai;
      3. ja individuāli zvejas rīki vai vairāku zvejas rīku grupas (viena veida zvejas rīki, kas izvietoti grupā nelielā attālumā cits no cita), atrodas tādā attālumā cita no citas, kas pārsniedz vienu jūras jūdzi, jānorāda atsevišķas to (attiecīgo zvejas rīku vai zvejas rīku grupu) izvietojuma vietu vidējās ģeogrāfiskās koordinātas.
  1. reņģu un brētliņu zvejā Baltijas jūrā (izņemot Rīgas jūras līci), konstatējot, ka mencas piezveja pārsniedz vienu procentu no kopējās nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā 10 jūras jūdžu attālumā virzienā uz ziemeļiem no vietas, kurā konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja, vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas. 
  2. plekstu zvejā (jūras austrumu daļā un jūras rietumu daļā) jāievēro pieļaujamā mencu piezvejas proporcija – 1 tonna mencu uz 5,67 tonnām plekstu, izņemot, ja zvejniecības uzņēmums, izmantojot starptautisko zvejas iespēju apmaiņu, rod iespēju apmainīt tam iedalīto citu zivju sugu zvejas limitu pret mencu piezvejas iespējām jūras austrumu daļā un ar to nodrošina Latvijas kopējā mencu piezvejas kvotas apjoma palielināšanu jūras austrumu daļā. Šādam zvejniecības uzņēmumam var tikt palielināta pieļaujamā mencu piezvejas proporcija plekstu zvejā jūras austrumu daļā maksimāli līdz 1 tonnai mencu uz 2,5 tonnām plekstu, papildus nosakot maksimāli pieļaujamo nozvejojamo plekstu daudzumu, kas var tikt iegūts ar šādu augstāku mencu piezvejas proporciju.
  3. mencu piezvejas proporcijas apmēri plekstu zvejā nav gan jāievēro katrā zvejas rīka pacelšanas reizē, bet jānodrošina to summāra izpilde atbilstoši iegūtajai nozvejai katra 2023. gada pusgada ietvaros.

Jūras piekrastes ūdeņos uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā (Dienvidkurzemes novada un Liepājas valstspilsētas attiecīgās daļas piekraste) noteikts aizliegums makšķerēšanā un pašpatēriņa zvejā paturēt lomā mencu, kā arī aizliegta mencu ieguve zemūdens medībās.

Ievērojot lielākās mencu nozvejas, kas pēdējos gados jūras piekrastē ir bijušas Dienvidkurzemē, kur aptuveni 99 % mencu nozvejoti ar zivju tīkliem, lai netiktu apdraudēta visas piekrastes zvejas slēgšana, ir noteikts: 

  1. piekrastes komerczvejā izmantotajam mencu piezvejas apjomam sasniedzot 80 % no piekrastei rezervētā kopējā mencu piezvejas apjoma (10 tonnas), ja nav iespējams pārdalīt mencu piezvejas papildu apjomu piekrastes zvejai no citiem zvejas segmentiem, turpmākā zveja ar zivju tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 80 – 130 mm, Dienvidkurzemes novadam un Liepājas valstspilsētas administratīvajai teritorijai piegulošajos piekrastes ūdeņos ir apturama. 
  2. zveja ar visu linuma acs izmēru zivju tīkliem jūras piekrastē ir apturama, ja piekrastes komerczvejā izmantotais mencu piezvejas apjoms sasniedz 95 % no piekrastei noteiktā kopējā mencu piezvejas apjoma.

2023.gadā pusi no Ventspils novadam piešķirtā astoņu reņģu stāvvadu skaita limita (četrus stāvvadus) paredzēts izmantot zvejai Tārgales pagasta teritorijā, turklāt stāvvadu zveja Tārgales pagastā veicama tikai Rīgas jūras līča puses (nevis Baltijas jūras atklātās daļas) piekrastes ūdeņos.

Saskaņā ar Zvejniecības likumā noteikto, reņģu zvejai piekrastē Baltijas jūrā iedala ne mazāk par 4 procentiem no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma, kas 2023. gadā sastāda 79 t. Pēdējos gados 79 t reņģu nozveja Baltijas jūras piekrastē tiek sasniegta maijā vai jūnijā. Reņģe pamatā tiek zvejota ar stāvvadiem (90% no kopējās reņģu nozvejas) un reņģu tīkliem. Ventspils novada piekrastē reņģe nozīmīgos apjomos tiek galvenokārt zvejota stāvvadu zvejā Tārgales pagastā (>98%), kur ir iespējams zveju veikt gan Baltijas jūras atklātajā daļā, gan Rīgas jūras līcī. Baltijas jūras centrālās daļas reņģes krājums ir samazinājies, savukārt Rīgas līča reņģes krājums turpina palielināties. Piedāvātais papildu regulējums samazinās risku reņģu zvejas apturēšanai visā piekrastē jau 2023.gada vidū.

Komerczvejniekiem, kas iepriekš zvejoja lašus aiz piekrastes ūdeņiem 

Lai kaut daļēji kompensētu ar lašu specializētās zvejas aizliegumu saistīto zvejas iespēju zaudējumu komerczvejniekiem, kas zvejoja lašus Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem, komerczvniekiem, kas līdz 2022.gadam ir zvejojuši lašus aiz piekrastes ūdeņiem, tiek saglabāta iespēja 2023.gadā veikt specializēto taimiņu zveju ar limitētu āķu (ne vairāk kā 1000 gab. uz vienu zvejas kuģi) un noenkurotu tīklu jedu (ne vairāk kā 4 km tīklu uz vienu zvejas kuģi) daudzumu ūdeņos, kas atrodas līdz 4 jūras jūdžu attālumam no bāzes līnijas, paredzot tiem atļauju piezvejot arī lašus. 
Taimiņu zvejā papildus jāievēro šādi nosacījumi:

  1. tīkla linuma acs izmēram ir 140 -180 mm un tīkla augstums ne mazāk kā 5 m;
  2. tīklu jeda abos galos ir noenkurota, un to nedrīkst pielietot kā grunts tīklu zvejas rīku, kas uzsēdināts uz grunts;
  3. Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” 10.5.1. un 23.2.3. apakšpunktu prasības, kas paredz, ka āķu jedas un tīklu jedas aizliegts izvietot tuvāk par 100 m no krasta, un taimiņu un lašu ieguve aizliegta no 1.oktobra līdz 15.novembrim.

Lašu ieguves ierobežojumi atpūtas nolūkos

Atpūtas zvejā un zivju ieguvē (pašpatēriņa zveja, makšķerēšana un zemūdens medības) Baltijas jūrā, atļauts lomā paturēt tikai vienu iepriekš no audzētavām ūdeņos ielaistu lasi ar nogrieztu taukspuru. Pašpatēriņa zvejā vai makšķerēšanā noķertie savvaļas laši (ar nenogrieztu taukspuru) nekavējoties jāatlaiž atpakaļ jūrā.. Savukārt zemūdens medībās pirms šāviena izdarīšanas zemūdens medniekam ir jāpārliecinās, ka lasis ir ar nogrieztu taukspuru. Pēc tam, kad ir noķerts pirmais laša īpatnis, kuram ir nogriezta taukspura, pašpatēriņa zvejnieks, makšķernieks vai zemūdens mednieks pārtrauc laša ieguvi uz atlikušo dienas daļu.