Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš otrdien, 27. janvārī, piedalījās Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektores Elizabetes Verneres (Elisabeth Werner) organizētā augsta līmeņa diskusijā par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes regulējumu 2028.–2034. gadam, kas pašlaik ir viens no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem. ES dalībvalstu valsts sekretāri apsprieda ar KLP saistīto aspektu sagatavošanu, uzmanību pievēršot arī gaidāmajām EK dalībvalstu rekomendācijām par KLP.
Vienotajā Valsts un reģionālās partnerības plānā (VRP), ko iecerēts ieviest jau no nākamā plānošanas perioda, būs iekļauta arī Kopējā lauksaimniecības politika.
Valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš: “Jaunajā plānošanas pieejā Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā nozīme netiek pienācīgi ņemta vērā. Latvija tam nepiekrīt un uzstāj: arī pēc 2027. gada lauksaimniecības politikai jābūt atsevišķai, mērķtiecīgai Eiropas Savienības politikai ar atbilstošu finansējumu.”
Pašlaik EK piedāvātais VRP saturs ir pārāk detalizēts, īpaši tā plāna daļa, kas attiecas uz KLP. Tā ir sarežģīta un radīs papildu birokrātiju, uzskata Latvija. Ir jāņem vērā jau esošā pieredze un jābalstās uz jau izveidotajām iestādēm, neveidojot jaunas koordinējošas struktūras. Vēl ļoti svarīgi ir iespējami agrāk saņemt VRP plāna sagatavošanai nepieciešamos dokumentus, piemēram, vadlīnijas, pamatnostādnes. Tas ir svarīgi, lai dalībvalstis ar dokumentiem varētu savlaikus iepazīties un veidot nesasteigtu dialogu ar EK, lai būtu laiks citam citu sadzirdēt un atrast vislabāko risinājumu dažādo prioritāšu un politikas jomu atbalstam. KLP nedrīkst būt zaudētāja.
Dalībvalstu valsts sekretāri arī apsprieda EK pagājušā gada izstrādāto Vīziju lauksaimniecībai un pārtikai (Vision on the future of Agriculture and Food), vērtējot, kā notiek virzība uz mērķi – stipru lauksaimniecību ar paredzamu un ilgtspējīgu nākotni.
Valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš: “Tomēr, raugoties uz nākamajā plānošanas periodā gaidāmām izmaiņām, nav pārliecības, vai lauksaimniecība ES joprojām saglabā stratēģisku, prioritāru nozīmi. Lai lauksaimniecība būtu pamats mūsu nacionālajai drošībai, tai ir nepieciešams atbilstošs un stabils ES līmeņa finansiālais atbalsts. Visām dalībvalstīm! Diemžēl ieplānotais KLP finansējums uz hektāru skaidri parāda, ka piešķīrums Latvijai būs viszemākais visā ES – tikai septiņdesmit četri procenti no ES vidējā līmeņa. Tas ir solis atpakaļ.”
Vienlaikus valstīm, kuras robežojas ar tādām agresorvalstīm kā Krievija un Baltkrievija, ir atšķirīgas aizsardzības un drošības prioritātes. Tāpēc šo valstu lauksaimniekiem, tajā skaitā Latvijai, ir nepieciešams mērķtiecīgs, pastiprināts atbalsts, lai izturētu ilgstošo sociālekonomisko spiedienu, ko rada šo valstu tuvums un agresija pret visu Eiropu.