Latvija, Igaunija, Lietuva, Somija un Zviedrija nosūtījušas Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātam kopīgu vēstuli ar aicinājumu piemērot samērīgu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ieviešanas kontroles un auditu pieeju.
Vēstule ir turpinājums Zemkopības ministra Armanda Krauzes un pārējo Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ministru 23. februāra ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdē rosinātajai diskusijai par pārspīlētu EK audita pieeju. Tēma guva plašu atbalstu no citām dalībvalstīm, kā arī tika saņemts EK lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Kristofa Hanzena apliecinājums, ka šī jautājuma risināšanai tiks veltīta speciāla augsta līmeņa sanāksme.
Vēstulē dalībvalstis norāda – ja dalībvalstī ir labi funkcionējoša vadības un kontroles sistēma, EK ir jāpiemēro samērīga audita pieeja, un vērš uzmanību uz objektīviem izaicinājumiem, ar kuriem tās saskārušās KLP 2023.–2027. gada stratēģisko plānu īstenošanas pirmajos gados. Jaunā KLP īstenošana notika sarežģītos apstākļos – vienlaikus tika ieviestas vairākas jaunas un sarežģītas sistēmas, termiņi bija īsi, bet EK skaidrojumi un vadlīnijas nereti tika sniegtas novēloti. Papildu spiedienu radīja arī lauksaimnieku gaidas un nepieciešamība pielāgoties jaunajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem un uzraudzības prasībām.
Īpaši sarežģīta situācija radās, ieviešot jaunās klimata, vides un dzīvnieku labturības intervences, tostarp ekoshēmas. Dalībvalstis tika aicinātas izstrādāt ambiciozus atbalsta pasākumus, bet lauksaimniekiem un administrējošajām iestādēm bija jāspēj pielāgoties jaunajām atbilstības, uzraudzības un monitoringa prasībām.
Vēstulē dalībvalstis aicina EK nodrošināt samērīgu un uz risku izvērtējumu balstītu pieeju KLP kontroļu un auditu sistēmā. Latvija un pārējās dalībvalstis uzsver, ka EK vadlīnijas bieži ir ļoti detalizētas, tiek regulāri precizētas vai mainītas un praksē kļūst par papildu prasību slāni, kas pārsniedz pamatregulā noteikto regulējumu. Tās dalībvalstīm palielina administratīvo slogu un rada juridisku neskaidrību.
Vēstulē paustas bažas arī par kvalitātes novērtēšanas sistēmas piemērošanu. Lai gan tās mērķis ir veicināt pašnovērtējumu un sistēmu uzlabošanu, praksē tā nereti tiek izmantota kā pamats iespējamu finanšu korekciju piemērošanai, īpaši pirmajos ieviešanas gados, kad sistēmas vēl tiek pilnveidotas.
Kopīgajā vēstulē dalībvalstis aicina EK pārskatīt vadlīniju apjomu un piemērošanas praksi, nodrošināt savlaicīgu metodisko atbalstu, kā arī piemērot samērīgu pieeju kontroles un audita procesos. Dalībvalstis uzsver, ka kontroles sistēmai jāveicina KLP mērķu sasniegšana un lauksaimnieku dalība atbalsta pasākumos, nevis jāpalielina administratīvais slogs.