Zemkopības ministrs Armands Krauze pirmdien un otrdien, 27. un 28. oktobrī, Luksemburgā (Luksemburgā) piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā apspriedīs Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu zivju nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2026. gadam un debatēs par KLP zaļās stratēģijas pasākumiem pēc 2027. gada.
EK priekšlikums par nozvejas kvotām Latvijai paredz samazinājumu reņģei Rīgas līcī par 17% salīdzinājumā ar 2025. gadu, mencu piezvejai Latvijas ūdeņos par 63% un lašu piezvejai – par 27 procentiem. Savukārt Baltijas jūras centrālās daļas reņģei un brētliņai, kurām zinātniskais padoms pieļauj nozīmīgu zvejas iespēju palielinājumu, EK piedāvā nozvejas kvotas tādā pašā apjomā kā 2025. gadā.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Mūs neapmierina šāds piedāvājums, kurā ir tikai negatīvi skaitļi. Uzskatu, ka nedrīkstam ļauties Eiropas Komisijas īstenotajai pārspīlētas piesardzības praksei, kas nesaskan ar zinātnes ieteikumiem, zivju krājumu, it īpaši brētliņas stāvokli, un zvejas sociāli ekonomisko situāciju. Pašlaik pilnīgi tiek ignorēts starptautisko zinātnisko iestāžu darbs, kurā – pēc rūpīga un piesardzīga visu apstākļu izvērtējuma – ir skaidri definētas maksimāli pieļaujamo zvejas iespēju zinātniskās rekomendācijas.”
Jau iepriekšējās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē A. Krauze ir uzsvēris, ka slikto ekoloģisko situāciju Baltijas jūrā ES valstu zvejnieki ietekmē mazā mērā ietekmē, bet tieši viņus par to soda ar papildu zvejas ierobežojumiem. ES valstu zvejniekiem aizvien vairāk nākas ciest no tā, ka Krievija turpina mērķtiecīgu Baltijas jūras zivju krājumu, īpaši mencu zvejas apjomu palielināšanu, kas nekādi nesakrīt ar pētnieku rekomendētajiem apjomiem.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Pieņemot Eiropas Komisijas priekšlikumu par kritisku mencu piezvejas kvotas samazināšanu, mums nāktos apturēt piekrastes zveju, kad niecīgais kvotas apjoms būs izsmelts. Salīdzinot ar Krievijas ietekmi uz šo krājumu, tas nav samērīgi. Neesam gatavi to pieļaut.“
ES dalībvalstu ministri pārrunās arī EK priekšlikumus KLP zaļajai arhitektūrai pēc 2027. gada. Priekšlikumi ietver KLP abu pīlāru apvienošanu, izveidojot vienotu noteikumu kopumu KLP īstenošanai. EK arī ierosina atcelt līdzšinējo praksi par līdzekļu iezīmēšanu zaļās pārkārtošanās pasākumiem, to aizstājot ar plašāku Nacionālo un reģionālo partnerības plānu ieguldījumu ES klimata un vides mērķu sasniegšanā. Tāpat EK paredz pārskatītas tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un aizsargājošās prakses, kas turpmāk tiktu sauktas par “atbildīgu lauku saimniecību pārzināšanu” (no angļu valodas “Farm Stewardship”).