Zemkopības ministrs Armands Krauze trešdien un ceturtdien, 1. un 2. oktobrī, Mihnenē (Vācijā) piedalījās Bavārijas pavalsts rīkotā sanāksmē Baltijas, Austrumeiropas un Vidusāzijas valstu lauksaimniecības ministriju vadošajām amatpersonām “Lauksaimniecība veido nākotni: kopīgiem spēkiem par pārtikas apgādes neatkarību”. Pasākumā notika viedokļu apmaiņa par situāciju lauksaimniecībā un nozares izglītībā ar domu nākotnē veidot savstarpēju sadarbību gan lauksaimniecības izglītībā un inovācijās, kas ir nepieciešamība reģionu lauksaimniecības straujākai attīstībai un pārtikas nodrošinātībai, gan arī tirdzniecībā ar lauksaimniecības un pārtikas produkciju.
“Apvienojot tradīcijas ar inovācijām, atbalstot izglītību un praktiskās iemaņas un mācoties cits no cita, mēs veidojam spēcīgāku, noturīgāku un ilgtspējīgāku lauksaimniecību – ieguldot resursus, ieviešot inovācijas un daloties zināšanās un pieredzē. Pateicoties izglītībai un nepārtrauktam mācīšanās procesam, lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība, kas daudzās valstīs joprojām ir ekonomikas mugurkauls, varēs saglabāt savu nozīmi,” diskusijās Bavārijā atzīmēja Armands Krauze. “Latvijā pārtika un mežsaimniecība veido vairāk nekā 40 procentus no Latvijas eksporta vērtības, tādēļ ir svarīgi saglabāt stabilu atbalstu visai lauksaimniecības un mežsaimniecības izglītībai, ieskaitot mūsdienīgu tālākizglītību, praktisko apmācību, mūžizglītību.”
Lai Latvija nodrošinātu lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nākotni, ir jāpielāgojas gan klimatiskajiem, gan ģeopolitiskajiem apstākļiem. Ir jāievieš inovācijas, jāiesaista jaunieši un jārisina mūsu pierobežas reģiona ekonomiskās un sociālās problēmas. Latvijas lauksaimniecību un mežsaimniecību raksturo spēcīgas tradīcijas, bagātīgi atjaunojamie dabas resursi un apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgu pārvaldību. Bet mūsu potenciāls slēpjas spējā apvienot modernas tehnoloģijas, ilgtspējīgu praksi, radot augstvērtīgus produktus, kas stiprina nozari un atver jaunus tirgus.
Zemkopības ministrs atzina, ka nozari Latvijā skar gan krasās klimata pārmaiņas un cenu nestabilitāte, gan dzīvnieku slimības. Valsts atrašanās ES austrumu pierobežā vēl vairāk sarežģī situāciju – robežu drošība un reģionālā nenoteiktība tieši ietekmē lauku kopienas un ekonomisko aktivitāti tajās. Arī lauksaimnieku vidējais vecums turpina pieaugt, tādēļ viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir jauniešu piesaistīšana nozarei.
“Parādiet precīzo lauksaimniecību, robotiku, dronus un digitālos rīkus, lai padarītu lauksaimniecību pievilcīgu jauniešiem, kas pārzina tehnoloģijas, un demonstrējiet to praktisko pielietojumu. Izceliet uzņēmējdarbības iespējas lauksaimniecības tehnoloģiju, bioekonomikas produktu un pārtikas produktu ar pievienoto vērtību ražošanā. Piedāvājiet mācību ekskursijas, apmaiņas un mācību programmas ārzemēs, lai iedvesmotu inovācijām un globāliem sakariem. Vienlaikus uzlabojiet dzīves apstākļus, digitālās mācību iespējas un darba iespējas lauku apvidos, lai noturētu un piesaistītu jauniešus,” aicināja Armands Krauze, piebilstot, ka tas ir ceļš, pa ko jāvirzās Latvijai.