Pastiprināta suņa īpašnieka atbildība un mainīta kompetence noteikumu par dzīvnieku pārvadāšanu transportlīdzeklī pārkāpumu izskatīšanai
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā noteic: ja īpašnieks ir sodīts par suņa uzbrukumu cilvēkam vai citam dzīvniekam, tad suņa īpašniekam būs obligāts pienākums iziet apmācību dzīvnieku labturībā un aizsardzībā un nodrošināt uzbrukušā suņa apmācību. Vienlaikus arī tiks noteikta prasība suni, kurš cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus vai izraisījis tā nāvi un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 panta otro daļu (cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi), eitanazēt.
Par suņiem, kuru īpašnieki ir sodīti par suņa uzbrukumu cilvēkam vai citam dzīvniekam, mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā veiks atzīmi, ko nenoņems uzbrukušā suņa dzīves laikā.
Turpmāk par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas transportlīdzeklī noteikumu pārkāpumu Valsts policija varēs gan izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, gan arī pieņemt lēmumu. Iepriekš daļu šo funkciju veica Pārtikas un veterinārais dienests. Papildus arī ir salāgots soda naudas apmērs ar Ceļu satiksmes likuma 79. pantā noteiktajiem sodiem par pasažieru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu (fiziskām personām no 250 uz 70 eiro, juridiskajām personām no 500 uz 250 eiro).
Turpmāk cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka reģistrācija, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrācija un suņa reģistrācija, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam, tiks veikta bez maksas.
Stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā
Pagarināts termiņš specializētās tirdzniecības vietas datu aktualizācijai
Ar grozījumiem noteikumos pagarināts termiņš līdz 2027. gada 31. decembrim, lai specializētās tirdzniecības vietas īpašnieks (kurš darbojas būvē vai telpu grupā, kurai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts būves vai telpu grupas lietošanas veids vai tas norādīts neatbilstoši īstenotajai darbībai) veiktu datu aktualizāciju sistēmā. Kā arī noteikta skaidra rīcība Pārtikas un veterinārajam dienestam gadījumā, ja iepriekš minētais pienākums nav izpildīts.
Stājas spēkā 2025. gada 18. decembrī.
Pagarināts patversmju un viesnīcu būvju un telpu grupu lietošanas veida datu aktualizēšanas periods
Līdz 2027. gada 31. decembrim pagarināts patversmju un viesnīcu būvju un telpu grupu lietošanas veida datu aktualizēšanas periods Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
Stājas spēkā 2025. gada 18. decembrī.
Veidos statistiku par izplatītajām veterinārajām zālēm un veiks dzīvniekiem lietoto zāļu uzskaiti
Noteikumi izstrādāti, lai uzkrātu salīdzināmus datus un veidotu statistiku par izplatītajām veterinārajām zālēm un dzīvniekiem lietotajām zālēm (gan veterinārajam, gan cilvēkpašreizējāmm paredzētām zālēm).
Noteikumi paredz, ka datus par veterināro zāļu pārdošanu veterināro zāļu ražotāji un lieltirgotavas varēs sniegt, tos ievadot Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļvietnē. Ziņojamo datu apjoms un termiņi par pārdotajām veterinārajam zālēm tikpat kā nemainīsies, salīdzinot pašreizējām prasībām.
Noteikumi arī paredz, ka valsts informācijas sistēmā “Veterinārā e-veselības informācijas sistēma “eVETIS”” (e-sistēma) datu ziņošanai par dzīvniekiem lietotām antimikrobiālām zālēm, ko pašlaik veido Pārtikas un veterinārais dienests, datus ievadīs veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzēji vai to pilnvarotas personas. Paredzēts, ka e–sistēmā būs jāziņo dati par antimikrobiālo zāļu lietošanu produktīvajiem dzīvniekiem, tomēr varēs ziņot datus par visu zāļu lietošanu dzīvniekiem. Ja veterinārmedicīniskās prakses iestādēm vai dzīvnieku īpašniekiem ir automatizētas datu apkopošanas sistēmas, zāļu lietošanas datus e– sistēmā varēs nodot automatizēti. Veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējam un dzīvnieku īpašniekam vairs nebūs jāreģistrē dati par zāļu lietošanu dzīvniekiem atsevišķā reģistrā kā līdz šim, ja e–sistēmā tiks ievadīti visi nepieciešamie dati par zāļu lietošanu.
Prasībām par pilnvērtīgu datu ziņošanu paredzēts divu gadu pārejas periods līdz 2028. gada 1. janvārim, kura laikā veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem ne retāk kā vienu reizi gadā būs e– sistēmā jāievada tikai apkopotie dati par antimikrobiālo zāļu lietošanu produktīvajiem dzīvniekiem novietnē.
Noteikumi izstrādāti, izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regulas (ES) 2019/6 prasību ES dalībvalstīm vākt svarīgus un salīdzināmus datus par pārdotām un dzīvniekiem lietotām antimikrobiālām zālēm, lai tieši vai netieši novērtētu antimikrobiālo zāļu lietošanu saimniecību līmenī.
Stājas spēkā 2025. gada 18. decembrī.
Noteikumi “Informācijas apkopošana un statistikas veidošana veterināro zāļu aprites jomā”
Papildu informācija: Ar veterinārās e-veselības sistēmas “eVETIS”” palīdzību veiks dzīvniekiem lietoto zāļu uzskaiti
Nesniegs atbalstu dzīvnieku reģistrācijai un obligāto veselības prasību izpildes nodrošināšanai
Izmaiņas noteic, ka no 2026. gada 1. janvāra vairs netiks sniegts valsts atbalsts dzīvnieku reģistrācijai un dzīvniekiem obligāto veselības prasību izpildes nodrošināšanai tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Latvijā ieceļo kopā ar suņiem, kaķiem, mājas (istabas) seskiem. Grozījumi veikti, ievērojot nepieciešamību samazināt valsts budžeta izdevumus.
Stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
Paredz vienkāršāku zvejas rīku limitu izmaiņu administrēšanu un iespēju pārdalīt limitus zvejniekiem
Grozījumi noteikumos paredz pašvaldībām 2026. gada 1. janvāra vienkāršot zvejas rīku limitu izmaiņu administrēšanu un iespēju pārdalīt limitus zvejniekiem, izvērtējot to zvejas rīku izmantošanas efektivitāti.
Tāpat arī pašvaldība varēs zvejniekiem iedalīt selektīvus zvejas rīkus, bet lucīšu murdu limits vairs nebūs pieejams pašpatēriņa zvejai. Šie grozījumi noteikumos ietver arī nelielas izmaiņas pašvaldībām pieejamos zvejas rīku limitos jūras piekrastes ūdeņos.
Stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Papildu informācija: Samazināts administratīvais slogs un pilnveidota zvejas rīku izmantošana piekrastē
Makšķerniekiem un zemūdens medniekiem būs jāziņo par piekrastē noķertām atsevišķu sugu zivīm
Izmaiņas paredz, ka no 2026. gada 10. janvāra makšķerniekiem un zemūdens medniekiem obligāti jāziņo par Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejotām vai atlaistām (ja nepatur lomā) sešām zivju sugām – zuti, mencu, lasi, reņģi, brētliņu un zeltpleksti diennakts laikā kopš tā ieguves. Iegūtais loms jāreģistrē tīmekļa vietnē www.makskeresanaskarte.lv.
Stājas spēkā 2025. gada 12. decembrī, iegūtais loms jāreģistrē no 2026. gada 10. janvāra.
Papildu informācija: Jauna ES prasība - zivju resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai pārvaldībai makšķerniekiem un zemūdens medniekiem būs jāziņo par piekrastē noķertām atsevišķu sugu zivīm