Zivsaimniecība

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Zvejniecības likuma 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” (turpmāk – institūts) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē institūts.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka ministrija, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Padomes 2023. gada 20. novembra Regula (ES) 2023/2638, ar ko 2024. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2023/194 (turpmāk – Padomes regula (ES) 2023/2638) 2024. gadā paredz:

  1. mencas specializētās zvejas liegumu, kā arī mencas atpūtas zvejas liegumu Baltijas jūrā. Atbilstoši šīs regulas nosacījumiem Latvijai mencas piezvejas kvota Baltijas jūras 25.–32.apakšrajonā (Austrumbaltijas menca) 2024. gadā noteikta 51 tonnas apmērā, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras 22.–24.apakšrajonā (Rietumbaltijas menca) 2024. gadam ir noteikta 12 tonnu apmērā;
  2. zvejas ar pelaģisko trali aizliegumus, lai uzlabotu reņģes nārsta iespējas 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā šādos laikposmos: 25. un 26. apakšrajonā – no 1. aprīļa līdz 30. aprīlim, 27. un 28.2. apakšrajonā – no 16. aprīļa līdz 15. maijam un 29. un 32. apakšrajonā – no 1. maija līdz 31. maijam. Latvijai reņģu nozvejas kvota Baltijas jūras 25. - 32. apakšrajonā (izņemot 28.1., 30. un 31. apakšrajonu) 2024. gadam ir noteikta 1119 t apmērā.
  3. lašu specializētās zvejas aizliegumu Baltijas jūrā un aizliegumu zvejas veikšanai ar āķu jedām jūras ūdeņos, kas ir tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, kā arī lašu ieguves ierobežojumu atpūtas zvejā (Latvijā tā ietver pašpatēriņa zveju, makšķerēšanu un zemūdens medības), ļaujot paturēt lomā tikai vienu iepriekš jūras ūdeņos no audzētavām ielaistu lasi ar nogrieztu taukspuru. Latvijai lašu piezvejas kvota 22. – 31. apakšrajonā 2024. gadam ir noteikta 7113 gab. apmērā.

Ievērojot izveidojušos kritisko situāciju mencu zvejā un Padomes regulā (ES) 2023/2638 noteikto nelielo mencu piezvejas kvotas apjomu, lai saglabātu Latvijas zvejniekiem reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu zvejas iespēju izmantošanu Baltijas jūrā, ministrija secina, ka ir nepieciešams paredzēt papildu nosacījumus Latvijai noteiktās ļoti ierobežotās mencu piezvejas kvotas izmantošanai 2024. gadā, kā arī ieviest papildu regulācijas pasākumus reņģu zvejā Baltijas jūras piekrastes ūdeņos, lai novērstu iespējamo piekrastes zvejas slēgšanu gadījumā, ja reņģu zvejas apjoms piekrastē tiktu izmantots vēl pirms gada beigām. Turklāt, ņemot vērā lašu specializētās zvejas aizliegumu Baltijas jūrā, ir nepieciešams ieviest papildu regulāciju arī taimiņu zvejā, kurā nav iespējams izvairīties no lašu piezvejas, kā arī noteikt lomā paturamo lašu ierobežojumu (viens lasis ar nogrieztu taukspuru) pašpatēriņa zvejā, makšķerēšanā un zemūdens medībās.

Zivsaimniecības konsultatīvā padome (turpmāk – ZKP), kas izveidota, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005. gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 62 “Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolikums”, ir atbalstījusi ministrijas priekšlikumus zvejas papildu regulācijas pasākumiem Baltijas jūrā 2024. gadā (ZKP 2023.gada 15. novembra sēde; protokols Nr. 4.2-8e/8/2023).

Saskaņā ar Zvejniecības likuma (turpmāk – Likums) 11. panta ceturto daļu Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms tiek sadalīts zvejai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Likuma 11. panta ceturtās daļas 4. punkts paredz, ka mencu zvejai piekrastes ūdeņos Baltijas jūras Austrumu daļā (Austrumbaltijas menca) iedala ne mazāk par trīs procentiem no Latvijai pieejamām kopējām mencu zvejas iespējām šajos ūdeņos. Savukārt ūdeņu dalījums piekrastes ūdeņos un ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem tiek noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumiem Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos” (turpmāk arī – MK noteikumi Nr. 296).

Padomes regulā (ES) 2023/2638 2024. gadā paredzēts mencu specializētās zvejas liegums Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, un tas attiecas arī uz visiem Latvijas piekrastes ūdeņiem.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 296 6.4. apakšpunktā noteiktajam zvejnieki, kas saņēmuši speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā piekrastes ūdeņos, drīkst ar tīkliem zvejot plekstes arī Latvijas teritoriālo ūdeņu daļā, kas atrodas dziļāk par piekrastei noteiktajiem 20 metriem.

Tā kā piekrastes ūdeņos pārsvarā notiek jaukta tipa nespecializēta zveja un nav iespējams izvairīties no attiecīgā sezonā piekrastē sastopamām mencām, ZKP ir atbalstījusi ministrijas ierosinājumu (ZKP 2023.gada 15. novembra sēde; protokols Nr. 4.2-8e/8/2023) par to, ka 2024. gadā mencu piezvejas limitu piekrastes zvejai būtu lietderīgi noteikt 18 tonnu apmērā no Latvijai Padomes regulā (ES) 2023/2638 paredzētās kopējās mencu piezvejas kvotas Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā (51 tonna). Ar to tiktu samazināts risks potenciālai zvejas aizliegšanai piekrastē, ja pilnībā tiktu izsmelts noteiktais mencu piezvejas apjoms.

Atbilstoši Padomes regulas (ES) 2023/2638 7. panta regulējumam no 1. maija līdz 31. augustam Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā, zvejojot piekrastes ūdeņos ar kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 12 metri, zvejniekam ir jānodrošina kontroles iestādēm iespēja jebkurā laikā uzraudzīt to zvejas darbības. Piekrastes ūdeņi 26. apakšrajonā piekļaujas pie Dienvidkurzemes novada teritorijas daļas (uz dienvidiem no Liepājas valstspilsētas) un pie Liepājas valstspilsētas.

Tādējādi ministrija secina, ka attiecīgajos ūdeņos ir obligāti jānodrošina kuģa (laivas) zvejas darbību uzraudzības prasības, jo citādi atbilstoši Padomes regulai (ES) 2023/2638 attiecīgo pašvaldību teritoriju piekrastes ūdeņos minētajā laika periodā vispār nav pieļaujamas tāda kuģa (laivas) darbības, ko nav iespējams uzraudzīt jebkurā laikā.

Lai būtu iespējams sekot līdzi piezvejoto mencu apjomam piekrastes ūdeņos, ZKP atbalstīja (ZKP 2023.gada 15. novembra sēde; protokols Nr. 4.2-8e/8/2023) ministrijas priekšlikumus par to, ka rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, kas nodarbojas ar komerczveju piekrastes ūdeņos (turpmāk – komerczvejnieki), 2024. gadā būtu lietderīgi noteikt līdzīgas papildu prasības, kādas tās bija noteiktas 2023. gadā.

No tā izriet, ka komerczvejniekiem, kas zvejo pie Dienvidkurzemes novada daļas, kas atrodas uz dienvidiem no Liepājas valstspilsētas, un Liepājas valstspilsētas administratīvajai teritorijai piegulošajos piekrastes ūdeņos vai zvejo plekstes tālāk aiz  šo pašvaldību teritoriju piekrastes ūdeņiem, būtu nosakāmi sekojoši papildu pienākumi:

  1. ja, izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kurā konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja, vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas;
  2. no 2024. gada 1. maija līdz 31. augustam ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību nosūtīt Valsts Vides dienestam (turpmāk – VVD) šādu informāciju:

a) ziņojumus par plānoto laiku iziešanai jūrā un tā kuģa (laivas) nosaukumu vai reģistrācijas numuru (izņemot par tiem piekrastes kuģiem (laivām), kas aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu), ar kuru plāno zvejot. Ziņojumu nosūtīt (iesniegt) pirms iziešanas jūrā

b) ja, izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, piekrastes zvejas žurnāla piezīmju laukā ieraksta datumu un zvejā izmantoto zvejas rīku izvietošanas vietas vienu vidējo ģeogrāfisko koordinātu, ievērojot šādus papildu nosacījumus:

    1. zvejojot ar murdiem un stāvvadiem, ja vairāki rīki atrodas netālu cits no cita, kopā ar ģeogrāfisko koordinātu jānorāda arī izvietoto rīku skaits;
    2. zvejojot ar tīklu jedām, jāsniedz viena vidējā ģeogrāfiskā koordināta katrai jedai;
    3. ja individuāli zvejas rīki vai vairāku zvejas rīku grupas (viena veida zvejas rīki, kas izvietoti grupā nelielā attālumā cits no cita), atrodas tādā attālumā cita no citas, kas pārsniedz vienu jūras jūdzi, norāda atsevišķi katras attiecīgo zvejas rīku vai zvejas rīku grupu izvietojuma vietas vidējās ģeogrāfiskās koordinātas.

Tāpat ZKP atbalstīja (ZKP 2023.gada 15. novembra sēdes protokols Nr. 4.2-8e/8/2023) ministrijas ierosinājumu par to, ka 2024.gadā, analogi 2023. gadā noteiktajam, piekrastes komerczvejā izmantotajam mencu piezvejas apjomam sasniedzot 80 % no piekrastei rezervētā kopējā mencu piezvejas apjoma, un, ja nav iespējams pārdalīt mencu piezvejas papildu apjomu piekrastes zvejai no citiem zvejas segmentiem, turpmākā zveja ar zivju tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 80 – 130 mm, pie Dienvidkurzemes novada un Liepājas valstspilsētas administratīvajai teritorijai piegulošajos piekrastes ūdeņos ir apturama. Savukārt zveja ar visu linuma acs izmēru zivju tīkliem ir apturama, ja piekrastes komerczvejā izmantotais mencu piezvejas apjoms sasniedz 95 % no piekrastei noteiktā kopējā mencu piezvejas apjoma. Šajos gadījumos ministrija sniegtu paziņojumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” par mencu piezvejas apjoma 80 % un 95 % līmeņa sasniegšanu un zvejas ar attiecīga linuma acs izmēra zivju tīkliem apturēšanu attiecīgajos piekrastes ūdeņos.

Ievērojot Latvijai pieļaujamo Austrumbaltijas mencu piezvejas apjomu, kā arī Rietumbaltijas mencu piezvejas apjomu, ministrija ierosināja, ka komerczvejniekiem, zvejojot aiz piekrastes ūdeņiem, 2024. gadā būtu jāievēro šādi papildu nosacījumi, kas arī tika atbalstīti ZKP (ZKP 2023.gada 15. novembra sēdes protokols Nr. 4.2-8e/8/2023) un ir līdzīgi 2023. gadā noteiktajiem nosacījumiem:

  1. ja, zvejojot reņģes un brētliņas Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas līci 28.1. apakšrajonā) un izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja pārsniedz vienu procentu no kopējās visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā 10 jūras jūdžu attālumā virzienā uz ziemeļiem no vietas, kurā konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja, vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ar jebkuru no uzņēmuma zvejā izmantojamiem kuģiem ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas;
  2. plekstu zvejā Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas līci 28.1. apakšrajonā) jāievēro pieļaujamā mencu piezvejas proporcija – viena tonna mencu uz 5,67 tonnām plekstu. Tā kā zvejas specifikas dēļ minēto proporciju katrā zvejas rīka pacelšanas reizē nebūtu iespējams ievērot, tā būtu attiecināma summāri uz katru no 2024. gada pusgadiem, t.i., mencu piezveja plekstu kopējā nozvejā sešos mēnešos nedrīkst summāri pārsniegt noteikto proporciju. Ja proporcija tiktu pārsniegta, pret komerczvejnieku būtu jāpiemēro soda sankcijas. Savukārt, ja zvejniecības uzņēmums, izmantojot starptautisko zvejas iespēju apmaiņu, rod iespēju apmainīt tam iedalīto citu zivju sugu zvejas limitu pret mencu piezvejas iespējām Baltijas jūras Austrumu daļā un ar to nodrošina Latvijas kopējā mencu piezvejas kvotas apjoma palielināšanu Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, attiecīgajam uzņēmumam var tikt palielināta maksimāli pieļaujamā mencu piezvejas proporcija plekstu zvejā Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, bet ne vairāk kā līdz vienai tonnai mencu uz 2,5 tonnām plekstu, papildus nosakot maksimāli pieļaujamo nozvejojamo plekstu daudzumu, kas var tikt iegūts ar šādu mencu piezvejas proporciju, ņemot vērā zvejniecības uzņēmuma iemainīto mencu piezvejas apjomu;  
  3. plekstu zvejā Baltijas jūras 22.–24. apakšrajonā jāievēro pieļaujamā mencu piezvejas proporcija – viena tonna mencu uz 5,67 tonnām plekstu. Mencu piezveja plekstu kopējā nozvejā 2024.gada katros sešos mēnešos (pusgadā) nedrīkst summāri pārsniegt noteikto proporciju.

Turklāt, lai nepārsniegtu Latvijai 2024. gadam noteikto Austrumbaltijas mencu piezvejas kvotas kopējo apjomu Baltijas jūras 25.–32. apakšrajonā, ministrija ierosināja un ZKP atbalstīja (ZKP 2023.gada 15. novembra sēdes protokols Nr. 4.2-8e/8/2023) šādu Austrumbaltijas mencu piezvejas apjoma rezervēšanu attiecīgajiem zvejas segmentiem, zvejojot aiz jūras piekrastes ūdeņiem: reņģu un brētliņu zvejai – trīs tonnas un plekstu zvejai – 30 tonnas.

Ja kādā no zvejas segmentiem rezervētais Austrumbaltijas mencu piezvejas apjoms tiktu pilnībā izmantots, ministrija izvērtēs situāciju un, konsultējoties ar zvejniecības nozares pārstāvjiem, izskatīs iespējas iedalīt mencu piezvejas papildu apjomu attiecīgajam zvejas segmentam, pārdalot apjoma daļu no citiem zvejas segmentiem, kuros rezervētais mencu piezvejas apjoms netiktu pilnībā izmantots. Ja tas nebūs iespējams, attiecīgā zvejas segmenta zveja, kurā mencu piezvejas apjoms ir pilnībā izmantots, 2024. gadā tiktu apturēta.

Ja 2024. gadā pilnībā tiks izmantota Latvijai noteiktā kopējā mencas piezvejas kvota (51 tonna), Latvijai saskaņā ar Padomes regulas (ES) 2023/2638 nosacījumiem līdz 2024. gada 31. decembrim nāksies aizliegt jebkura veida zveju Baltijas jūrā un Rīgas līcī, ja tajā aiz piekrastes ūdeņiem vai piekrastes ūdeņos potenciāli var tikt piezvejots jebkāds mencu apjoms.

Padomes regulā (ES) 2023/2638 noteikts lašu specializētās zvejas aizliegums, kā arī paredzēts aizliegums zvejot ar āķu jedām tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām. Lai kaut daļēji kompensētu ar lašu specializētās zvejas aizliegumu saistīto zvejas iespēju zaudējumu komerczvejniekiem, kas zvejoja lašus Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem, ZKP atbalstīja ministrijas priekšlikumu (ZKP 2023.gada 15. novembra sēdes protokols Nr. 4.2-8e/8/2023) tiem komerczvejniekiem, kas līdz 2022.gadam ir zvejojuši lašus aiz piekrastes ūdeņiem, saglabāt 2024.gadā iespēju veikt specializēto taimiņu zveju ar limitētu āķu (ne vairāk kā 1000 gab. uz vienu zvejas kuģi) un noenkurotu tīklu jedu (ne vairāk kā četri km tīklu uz vienu zvejas kuģi) daudzumu ūdeņos, kas atrodas līdz četru jūras jūdžu attālumam no bāzes līnijas, paredzot tiem atļauju piezvejot arī lašus.

Taimiņu zvejā 2024. gadā papildus būtu jāievēro šādi nosacījumi:

  1. tīkla linuma acs izmēram ir 140 -180 mm un tīkla augstums nepārsniedz10 m;
  2. tīklu jeda abos galos ir noenkurota, un to nedrīkst pielietot kā grunts tīklu zvejas rīku, kas uzsēdināts uz grunts.

Veicot taimiņu specializēto zveju, ir jāievēro arī MK noteikumu Nr.296 10.5.1. un 23.2.3. apakšpunktu prasības, kas nosaka, ka āķu jedas un tīklu jedas aizliegts izvietot tuvāk par 100 m no krasta, un taimiņu un lašu piezveja aizliegta no 1. oktobra līdz 15. novembrim.

Padomes regula (ES) 2023/2638 2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, paredz reņģu nozvejas kvotas Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā (izņemot 28.1., 30. un 31. apakšrajonu) samazinājumu par 43 procentiem. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11. panta ceturto daļu, reņģu zvejai piekrastē Baltijas jūrā iedala ne mazāk par 4 procentiem no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma, kas 2024. gadā sastāda 45 t. Reņģe pamatā tiek zvejota ar stāvvadiem (90% no kopējās reņģu nozvejas) un reņģu tīkliem. Stāvvados reņģe veido aptuveni 40% no nozvejas, savukārt 50% sastāda apaļais jūrasgrundulis (abas sugas pamatā zvejo periodā no aprīļa līdz jūnijam). Ventspils novada piekrastē reņģe galvenokārt tiek zvejota stāvvadu zvejā Tārgales pagastā (>98%), kur ir iespējams zveju veikt gan Baltijas jūras atklātajā daļā, gan Rīgas līcī. Baltijas jūras 25.-32.apakšrajonā (izņemot 28.1., 30. un 31. apakšrajonu) reņģes krājums ir krasi samazinājies, savukārt Rīgas līča (Baltijas jūras 28.1 apakšrajons) reņģes krājums ir stabils.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ZKP atbalstīja ministrijas priekšlikumu (ZKP 2023.gada 15. novembra sēdes protokols Nr. 4.2-8e/8/2023) tāpat kā 2023. gadā, pusi no Ventspils novadam piešķirtā astoņu reņģu stāvvadu skaita limita (četrus stāvvadus) paredzēt izmantošanai zvejai Tārgales pagasta teritorijā, kā arī noteikt, ka stāvvadu zveja Tārgales pagastā veicama tikai Rīgas līča puses piekrastes ūdeņos (28.1. apakšrajonā).

Ar Padomes regulu (ES) 2023/2638 2024. gadā noteikts mencas ieguves aizliegums atpūtas zvejā (pašpatēriņa zvejā, makšķerēšanā un zemūdens medībās) Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā. Vienlaikus Ministru kabineta 2015. gada 2. decembra noteikumu Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 800) 16.2. apakšpunktā makšķerniekiem un zemūdens medniekiem ir atļauts paturēt lomā 10 mencas, savukārt MK noteikumu Nr. 296 22.5. apakšpunktā paredzēts, ka mencu piezveja piekrastē pašpatēriņa zvejā ir līdz 10 procentiem no kopējās visu zivju nozvejas.

Tāpat ar Padomes regulu (ES) 2023/2638 2024. gadā noteikts lašu ieguves ierobežojums atpūtas zvejā (pašpatēriņa zvejā, makšķerēšanā un zemūdens medībās) Baltijas jūrā, kas atļauj lomā paturēt tikai vienu iepriekš no audzētavām ūdeņos ielaistu lasi ar nogrieztu taukspuru. Savukārt MK noteikumu Nr. 800 16.5. apakšpunktā atļauts makšķerniekiem un zemūdens medniekiem paturēt lomā vienu lasi neatkarīgi vai tas ir ar nogrieztu vai nenogrieztu taukspuru. Turklāt ar MK noteikumiem Nr. 296 pašpatēriņa zvejā nozvejojamo lašu skaits netiek ierobežots.

Tas nozīmē, ka uz 2024. gadu, būtu piemērojama atkāpe no iepriekšminētajiem Ministru kabineta noteikumiem un Baltijas jūras 26. apakšrajona ūdeņos uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā (daļai no Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada daļai uz dienvidiem no Liepājas valstspilsētas pieguļošajos Baltijas jūras ūdeņos) būtu jānosaka, ka visas nejauši pašpatēriņa zvejā vai makšķerēšanā noķertās mencas nevar tikt paturētas lomā un tās ir jāatbrīvo, kā arī zemūdens medībās menca nedrīkst būt zemūdens medību objekts. Tāpat būtu jānosaka, ka pašpatēriņa zvejā vai makšķerēšanā noķertie savvaļas laši (ar nenogrieztu taukspuru) nekavējoties jāatlaiž atpakaļ jūrā, izņemot gadījumus, ja tiek noķerts viens audzētavā audzēts un ūdeņos ielaists lasis ar nogrieztu taukspuru. Viens pašpatēriņa zvejnieks, makšķernieks vai zemūdens mednieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu lasi dienā, kuram ir nogriezta taukspura. Turklāt zemūdens medībās pirms šāviena izdarīšanas zemūdens medniekam ir jāpārliecinās, ka lasis ir ar nogrieztu taukspuru. Pēc tam, kad ir noķerts pirmais laša īpatnis, kuram ir nogriezta taukspura, pašpatēriņa zvejnieks, makšķernieks vai zemūdens mednieks pārtrauc laša ieguvi uz atlikušo dienas daļu.

ZKP (ZKP 2023.gada 15. novembra sēdes protokols Nr. 4.2-8e/8/2023) atbalstīja ministrijas priekšlikumu par  mencu un lašu piezvejas kvotas pārvaldību un starptautiskās apmaiņas iespējām, kas paredz, ja ir neizmantota mencu un/vai lašu piezvejas kvotas daļa, ņemot vērā faktiskos piezvejas limita apjoma izmantošanas rādītājus attiecīgajos zvejas segmentos, kā arī ievērojot institūta zinātniskos atzinumus, kas pamato to, ka nebūs iespējas mencu un lašu piezvejas apjomus izmantot pilnā apmērā, pēc ministrijas atbilstošas konsultēšanās ar ZKP ietvertajām nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv tos zvejas uzņēmumus, kas zvejo aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī tiem uzņēmumiem, kas zvejo aiz piekrastes ūdeņiem:

  1. ministrija var veikt mencu un/vai lašu starpvalstu apmaiņas pret brētliņu un reņģu zvejas iespējām valsts līmenī, iepriekš veicot konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv tos zvejas uzņēmumus, kas zvejo aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī tiem uzņēmumiem, kas zvejo aiz piekrastes ūdeņiem par izdevīgākajām attiecīgo zivju sugu apmaiņas proporcijām;
  2. ja līdz 2024. gada 30. septembrim ministrija nebūs radusi iespēju nodrošināt lašu un/vai mencu piezvejas kvotu apmaiņu starpvalstu līmenī, šīs neizmantotās piezvejas kvotas daļas var tikt nodotas zvejas uzņēmumu ierosinātajām starpvalstu zvejas iespēju apmaiņām uzņēmumu līmenī, ievērojot šādus nosacījumus:
  • zvejas uzņēmums iesniedz ministrijai izvērtēšanai iesniegumu par mencu vai lašu zvejas iespēju starpvalstu apmaiņu piedāvājumiem uzņēmumu līmenī;
  • ministrija ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv tos zvejas uzņēmumus, kas zvejo aiz piekrastes ūdeņiem un zvejas uzņēmumiem, kas zvejo aiz piekrastes ūdeņiem konsultējas par zvejas iespēju apmaiņas nosacījumiem;
  • ministrija ievēro nosacījumu, ka zvejas iespēju sadalē turpmākajiem periodiem netiek ņemti vērā zvejas uzņēmumu starptautisko apmaiņu rezultātā iegūtie papildu citu zivju sugu (brētliņu, reņģu) nozvejas apjoma limiti.

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija priekšlikumu par zvejas makšķerēšanas un zemūdens medību papildu regulējumu Baltijas jūrā 2024. gadā iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un 2023. gada 19.  decembrī saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu Nr. 1-132/7440.