Normunds Šmits,
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
Eiropas Savienība arvien izvirza jaunas prasības un stingrākus lietošanas ierobežojumus ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Tas samazina ražību, nostādot Latvijas un citus Eiropas Savienības lauksaimniekus nevienlīdzīgos konkurences apstākļos ar citu pasaules reģionu zemniekiem, kam šādi strikti noteikumi nav jāievēro. Laikā, kamēr Eiropas Savienība arvien izvirza jaunas prasības un stingrākus augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumus, kas pazemina ražību, pasaulē pieprasījums pēc pārtikas un attiecīgi pārtikas ražošana turpina palielināties, bet Latvijas un Eiropas zemnieki ir spiesti zaudēt konkurences cīņā tiem, kuriem šādi noteikumi netiek uzlikti.
Atgādināšu, ka augu aizsardzības līdzekļi ir vieni no stingrāk regulētajiem un kontrolētajiem ražošanas resursiem Eiropas Savienībā, kur prasības nosaka stingri normatīvi. Tajos ietvertie drošības standarti ir salīdzinoši augstāki nekā citos pasaules reģionos, tāpēc ir novērojama augu aizsardzības līdzekļu pieejamības asimetrija, jo ES kaimiņvalstīs un citviet pasaulē joprojām ir atļautas vielas, kas mūsu lauksaimniekiem sen vairs nav pieejamas. Neraugoties uz to ES joprojām ir mērķis pakāpeniski atteikties no ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, tomēr vērā ņemamu alternatīvu ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem joprojām nav. Mikrobioloģisku un dabiskas izcelsmes augu aizsardzības līdzekļu klāsts pamazām pieaug, taču pagaidām pieprasījums pēc tiem ir salīdzinoši neliels gan lielo izmaksu, gan salīdzinoši zemās efektivitātes dēļ. Tieši tāpēc pārskatāmā nākotnē ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi joprojām ieņems būtisku lomu augu aizsardzībā. Un Zemkopības ministrija gan ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē atbalstīs tikai tādas iniciatīvas, kas negrauj mūsu lauksaimniecību. Cilvēki grib un gribēs ēst, paliek jautājums, vai ļausim viņus pabarot pašu zemniekiem un pārtikas ražotājiem, vai uzdāvināsim šo iespēju Dienvidamerikai, Āzijai un Austrālijai.