Nodrošināts 2025. gadam papildu valsts atbalsta finansējums 59,8 milj. eiro apmērā, tai skaitā finansējums lauksaimniekiem apdrošināšanai 13,5 milj. eiro un atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniekiem, atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām, lauksaimniecības produktu pārstrādei, zvejniecībai un akvakultūrai un to produktu apstrādei 27,75 milj. eiro, kas ir par 6,46 milj. eiro vairāk nekā 2024. gadā.
Būtiski vienkāršots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalsts – ieviestas vienkāršotās izmaksas, samazinātas iesniedzamo dokumentu skaits un grozīti Ministru kabineta (MK) noteikumi, lai mazinātu administratīvo slogu un paātrinātu projektu īstenošanu. Ieviests avansa maksājums projektu īstenošanas procesā, kas dod iespēju ātrāk īstenot iecerēto projektu.
Pārskatīti ES atbalsta pasākuma LEADER pieejas atbalsta saņemšanas nosacījumi, paplašinot iespējamo pretendentu loku, vienkāršotas prasības un radīti skaidrāki nosacījumi, kas ļauj vairāk vietējām iniciatīvām un uzņēmējiem kvalificēties atbalstam.
Ieviesta PVN samazinātā likme 12 % apmērā maizei, pienam, mājputnu gaļai un mājputnu olām pilotprojekta ietvaros no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Par 2024. gada iesniegumiem izmaksāti tiešie maksājumi 331,6 milj. eiro apmērā. Savukārt par 2025. gada iesniegumiem līdz šī gada beigām ir plānots izmaksāt 80% no pieejamā tiešo maksājumu finansējuma jeb 339 milj. eiro, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt šī gada nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmi.
Izstrādāta iespēja lauksaimniekiem jau rudenī savlaicīgi sākt gatavot provizorisko platību maksājumu pieteikumu EPS, kas ļauj plānot, kā savā saimniecībā saimniekot gaidāmajā sezonā un ievērot prasības, lai saņemtu maksājumus.
Veiksmīgi noslēgts 2014.-2021. gada plānošanas periods – Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz gada beigām izmaksās lauksaimniekiem šī perioda finansējuma maksājumus par īstenotajiem investīciju pasākumiem (projektiem).
Papildu ierastajai traktortehnikas uzraudzības pakalpojumu saņemšanai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (VTUA), mazinot birokrātisko slogu iedzīvotājiem, ieviesusi vairākus, jaunus digitālus risinājumus pakalpojumu saņemšanā. VTUA nodrošina vienkāršotu risinājums traktortehnikas pārreģistrācijai, noņemšanai no uzskaites, pieteikumam tehniskajai apskatei, datiem par sev piederošo traktortehniku u.c.
Šogad ilgstoši valdošie nokrišņi Latvijā daudzviet izraisīja sējumu un stādījumu applūšanu, krasi samazinot gan ražību, gan kvalitāti, vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Šis bija jau trešais gads pēc kārtas, kad lauksaimniecību skāra nelabvēlīgi laikapstākļi. Tostarp ražošanas resursu cenas saglabājās augstas un liela daļa kviešu ražas zemās kvalitātes dēļ atbilda lopbarības standartiem, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot lauksaimnieku ienākumus un apdraudot saimniecību dzīvotspēju nākotnē.
Ņemot vērā laikapstākļu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecību, Zemkopības ministrija (ZM) nekavējoties sāka apkopot informāciju par plūdu un lietavu nodarītajiem postījumiem LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmā, kā arī lauksaimnieki saņēma atkāpes no noteiktu nosacījumu atbalsta maksājumu saņemšanai izpildes. Savukārt valdība līdz novembrim izsludināja ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā.
ZM operatīvi iesniedza Eiropas Komisijai (EK) aprēķinus par 2025. gada nelabvēlīgo laikapstākļu radīto ietekmi un aicināja iespējami kompensēt zaudējumus, kā rezultātā EK lēma par ārkārtas finansiālu atbalstu lauksaimniecībai un piešķīra Latvijai 4,2 milj. eiro.
Lauksaimniekiem arī tika noteiktas atkāpes tiešo maksājumu un cita veida atbalsta nosacījumos, ja nosacījumu izpilde laikapstākļu radīto seku ietekmē nav bijusi iespējama. Ņemot vērā klimata pārmaiņas un lai mazinātu iespējamos zaudējumus, zemnieki pēdējos gados arvien biežāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumu, kuram 50% no apdrošināšanas prēmijas attiecināmajām izmaksām sedz ZM īstenotā atbalsta programma. Šā gada pavasarī ZM palielināja atbalsta izmaksas limitu līdz 200 eiro par vienu ha dārzeņu, augļu, ogu un ilggadīgo stādījumu platības. Tomēr ir riski, pret kuriem apdrošināšanu nepiedāvā neviena no apdrošināšanas sabiedrībām, tādēļ ZM turpina strādāt pie riska pārvaldības sistēmas izstrādes.
Lai nodrošinātu savlaicīgu un saskaņotu ekonomisku un juridisku konsultatīvu atbalstu grūtībās nonākušiem lauksaimniekiem, nepieciešama cieša sadarbība un efektīvas informācijas apmaiņa iesaistīto institūciju starpā. Lai nodrošinātu krīzes palīdzību grūtībās nonākušajiem lauksaimniekiem, ZM uzdeva Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) ieviest saziņas kanālus – Krīzes palīdzības tālruni grūtībās nonākušajiem lauksaimniekiem saziņai ar LLKC – 23234409, e-pastu atbalsts@llkc.lv, kā arī iespējas klātienes saziņai.
Īstenota programma “Piens un augļi skolai”, kas turpina nodrošināt bērniem veselīgus produktus skolās – arī 2025./2026. mācību gadā no oktobra sākuma Latvijas izglītības iestāžu bērni programmā “Piens un augļi skolai” bez maksas saņem pienu, augļus un dārzeņus. Šajā mācību gadā augļus un dārzeņus saņem 262 080 bērni 1299 izglītības iestādēs, savukārt pienu – 254 529 bērni 1214 iestādēs. Programma sniedz bērniem un jauniešiem iespēju gan skolās, gan bērnudārzos baudīt veselīgus augļus un dārzeņus, kā arī lietot uzturvielām bagātu pienu. Programmas “Piens un augļi skolai” mērķis ir veidot bērniem veselīgus ēšanas un uztura ieradumus, kas saglabātos arī turpmākajā dzīvē, kā arī veicināt skolēnu interesi un paradumus saistībā ar veselīga uztura lietošanu. Gadu gaitā šī programma ir pierādījusi savu efektivitāti, radinot tūkstošiem skolēnu pie veselīga uztura – piena, augļiem un dārzeņiem – ikdienas uzturā.
Izstrādāts un valdībā apstiprināts Rīcības plāns skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā. Izveidota Skolēnu ēdināšanas padome ar plašu iesaistīto pušu pārstāvību.
Papildināts ES Aizsargāto produktu nosaukumu reģistrs ar jaunu Latvijas produktu “Aglonas maizes veistūklis”. EK iesniegti pieteikumi produktu “Latvijas siers” un “Straupes sviests ar kaņepēm” reģistrācijai Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Šobrīd astoņi Latvijas produkti ir ES Aizsargāto produktu nosaukumu reģistrā, trīs ir iekļaušanas procesā.
Lai iedzīvotāji ikdienā vairāk lietotu veselīgu uzturu, paplašināts produktu klāsts, dodot iespēju ražot augļu sulas, kurās dabīgo cukuru saturs būs samazināts par 30 %. Marķējumā varēs brīvprātīgi lietot norādi, ka augļu sulas satur tikai dabīgu cukuru. Augļu sulām ražošanas procesā nebūs atļauts pievienot saldinātājus. Atkarībā no augļu nektāru ražošanā izmantoto augļu veida tiks samazināts atļautā pievienotā cukura saturs.
Džema, želejas un marmelādes ražošanā būs jāizmanto vairāk augļu, līdz ar to samazināsies cukura daudzums šajos produktos.
Lai nodrošinātu, ka pārtikas apritē nodarbinātās personas, tostarp ēdienu piegādes kurjeri, ievēro augstus pārtikas higiēnas standartus, noteikts, ka pēc minimālās apmācību programmas noklausīšanās ir obligāti jākārto pārbaudījums. Papildus tam ēdienu piegādes kurjeriem, pirms uzsākt darbu ēdienu piegādes platformās, noteikts pienākums reģistrēties Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
Lai pārliecinātos kā mazumtirgotāji ievēro jauno prasību par ražotājvalstu norādīšanu cenu zīmēs patērētājam skaidri saprotamā veidā, PVD veicis pastiprinātu kontroli un sniedza konsultācijas tirgotājiem.
Pārbaudot kā tiek ievērotas zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasības, PVD veicis vairāk nekā 2300 pārbaudes, pārbaudot 49 079 ZPI piegādāto produktu atbilstību nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS), bioloģiskās lauksaimniecības shēmas (BL) vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas (LPIA) prasībām. No pārbaudītajiem produktiem iepirkumā noteiktajām paaugstinātas kvalitātes prasībām neatbilda 3,1 % (2024. gadā - 4,7 %) produktu. Tāpat nodrošināta uztura normu izpildes kontrole izglītības iestāžu, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un ārstniecības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos.
Uz ES ārējās robežas veiktas vairāk nekā 54 000 sūtījumu pārbaudes. Tostarp 211 sūtījumi neatbilda prasībām un tika noraidīti. Laboratoriskajai kontrolei noņemti 740 paraugi. 56 no pārbaudītajiem paraugiem neatbilda prasībām. Visbiežāk laboratoriskās neatbilstības konstatētas Krievijas, Baltkrievijas un Uzbekistānas un izcelsmes produktos.
Veikts nozīmīgs darbs trešo valstu tirgu attīstībā Latvijā ražoto lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas un kokrūpniecības preču eksporta palielināšanai – īstenotas vizītes un darba tikšanās ar partneriem Japānā, Korejā, Azerbaidžānā, Ukrainā, Uzbekistānā, Kazahstānā un Brazīlijā, paplašinot sadarbību.
Latvija kļuvusi par vienu no aktīvākajām ES dalībvalstīm, kas ES līmeņa sarunās strādājusi, lai panāktu, ka nākamajā ES plānošanas periodā (2028.–2034.) Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un Kopējā zivsaimniecības politika tiktu saglabātas kā atsevišķas ES pamata politikas ar finansējumu vismaz līdzšinējā apmērā, t.sk., arī sarunās par ES atbalsta izlīdzināšanu.
Latvija izvirzījusies par vienu no aktīvākajām valstīm, kas ES līmeņa sarunās virza tirdzniecības ierobežošanu ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Šogad panākts, ka ES līmenī ierobežota tirdzniecība (paaugstināti importa tarifi) visiem lauksaimniecības produktiem un daļai minerālmēslu. ZM turpina strādāt pie tā, lai panāktu ierobežojumus zivju importam un minerālmēsliem.
Latvija veikusi intensīvu un rezultatīvu spiedienu ES līmeņa sarunās par nepieciešamību veikt plaša līmeņa politikas vienkāršošanu (KLP, Atmežošanas regula, Mežu monitorings, zivsaimniecība, u.c.).
Efektīvi mazinot birokrātiju, tai skaitā ieklausoties nozares organizāciju priekšlikumos, veikta plaša administratīvā sloga samazināšana, ieviesta elektroniska dokumentu aprite, digitalizēti uzraudzības un kontroles procesi, vienkāršota datu ievade un dokumentu iesniegšana, kā arī pāriets uz riskos balstītu pieeju pārbaudēs dažādās nozarēs – lauksaimniecībā, dzīvnieku veselībā, zvejniecībā, medībās, mežsaimniecībā un tehnikas uzraudzībā. Administratīvā sloga mazināšanai veikti būtiski uzlabojumi vairāk nekā 30 MK noteikumos u.c. normatīvajā regulējumā.
Lauku atbalsta dienests (LAD) ir būtiski uzlabojis darbu, lai lauksaimnieki, zivsaimnieki un mežsaimnieki ērtāk un izmantojot mazāk resursu var pieteikties dažādiem atbalsta veidiem. Piemēram, investīciju pasākumos, piesakoties projektu īstenošanai, nepieciešams iesniegt mazāk informācijas, jo LAD daudzus datus iegūst no citām sistēmām. Iepirkuma procedūra padarīta ērtāka, samazināts kontroļu skaits saimniecībās, uzlabota monitoringa sistēma. Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā lauksaimniekiem izveidota iespēja pārbaudīt, kurām prasībām saimniecība atbilst un kurām – vēl nē, palīdzot precīzāk sagatavot platību maksājumu pieteikumu un izvairīties no kļūdām u.c.
Nodrošināts finansējums ZM izglītības iestādēm – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei (LBTU), Bulduru tehnikumam un Malnavas koledžai – 13 milj. eiro apmērā, lai sagatavotu darba tirgum zemkopības nozarēs atbilstošus speciālistus un īstenotu zinātnisko pētījumu veikšanu ražošanas modernizācijai.
2025.gadā veikti sagatavošanās darbi, lai no 2026.–2028. gadam 6 milj. eiro apjomā turpinātu īstenot Valsts pētījumu programmu lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības jomā, kas stiprinās Latvijas pārtikas pašnodrošinājumu un uzlabos Latvijas meža resursu izmantošanas efektivitāti.
Lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un lauku iedzīvotājiem izveidots ELFLA atbalsta pasākums konsultāciju pakalpojumiem “Individuālu (vienreizēju) konsultāciju pakalpojumi” un “Daudzgadu konsultāciju pakalpojumi (“inkubācija”)”, lai nozarēs iesaistītās fiziskās un juridiskās personas varētu saņemt nepieciešamās profesionālās konsultācijas.
Izmantojot iespēju mācīties par mežu dabā, 6436 skolēni un skolotāji no 312 klašu grupām šoruden devās AS “Latvijas valsts meži” (LVM) īpaši sagatavotos mācību pārgājienos mežā jeb ekspedīcijās. Augustā īstenots pirmais LVM rīkotais pedagogu forums. Tajā piedalījās vairāk nekā 120 skolotāju, kas divu dienu garumā piedalījās praktiskās darbnīcās, ieklausījās ekspertu pieredzes diskusijās, devās pārgājienā, lai rastu atbildi uz jautājumu “kā savienot skolas ikdienu ar veselīgu mācīšanos dabā”.
LLKC lauksaimniekiem sagatavoti vairāk nekā 700 ES projektu un sniegtas ap 1600 konsultācijas ekonomikas jautājumos, stiprinot uzņēmēju konkurētspēju un veicinot datos balstītu un ilgtspējīgu saimniekošanu.
LLKC sniegtas konsultācijas un ilgtspējīgi risinājumi lauksaimniekiem ražas kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Lauksaimniekiem sagatavots ap 900 kultūraugu maiņas un mēslošanas plānu, vairāk nekā 600 ES platību maksājumu pieteikumu un sniegts vairāk nekā 1000 konsultāciju augkopības jautājumos. Lopkopībā nodrošināts profesionāls atbalsts dzīvnieku labturības un ganāmpulku produktivitātes uzlabošanai, lopkopjiem sniegts ap 900 konsultāciju, sastādītas ap 640 barības plānu, notikušas vairāk nekā 50 mācības par dažādām lopkopības tēmām.
Mežsaimniekiem LLKC nodrošinātas konsultācijas un praktisks atbalsts, organizēti semināri, apmācības un interešu grupas, nodrošināta ES fondu piesaiste, semināros un apmācībās piedalījušies vairāk nekā 1200 dalībnieku, sniegtas vairāk nekā 900 konsultāciju.
LLKC akreditētā tālākizglītības centra programmās apmācīti vairāk nekā 10 000 klientu, tiek piedāvātas ap 40 mācību programmas, tai skaitā tālmācībā. Izveidota nozares mācību un izziņas materiālu krātuve www.llkckratuve.lv.
Valsts meža dienests (VMD) un LLKC organizētas mācības nodarbinātajiem meža ugunsdzēsības jomā, meža un vides aizsardzības jomā, tostarp par klimata pārmaiņu ietekmi uz mežsaimniecību, kā arī civilās aizsardzības jomā.
Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) atbalsta ieguldījums zivsaimniecības attīstībā – liels skaits EJZAF projektu – kopš 2025.gada sākuma Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021–2027. gadam ietvaros 264 projektu īstenošanai kopā rezervēts finansējums 34,9 milj. eiro. Zivsaimniekiem ērtībai mazināts administratīvais slogs un vienkāršots atbalsta pieteikšanas process.
Zivju fonds (ZF) 109 projektu īstenošanai saistībā ar Latvijas ūdeņiem un to zivju resursu saglabāšanu, izpēti un atražošanu piešķīris 1 milj. eiro. Arī ZF finanšu līdzekļu piešķiršanā ieviesta ātrāka projektu izvērtēšana, uzlabots ZF zivju pavairošanas un atražošanas projektu izvērtēšanas process, nodrošinot ievērojamu laika ietaupījumu projektu pieteicējiem. Uzlabota projektu avansēšanas kārtība – atbalsta saņēmējiem sniedzot iespēju saņemt avansu līdz 90% no piešķirtā finansējuma, ko var saņemt vienā maksājumā.
Panāktas ievērojami labākas zvejas iespējas brētliņām un reņģēm zvejai Baltijas jūrā 2026. gadam, īpaši salīdzinot ar Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu par zvejas iespēju nepalielināšanu.
Lai paaugstinātu piekrastes zvejas efektivitāti, pašvaldībām paredzētas plašākas iespējas izvērtēt zvejnieku zvejas darbības, tādējādi efektīvāk izmantojot pieejamos piekrastes zvejas rīku limitus un zivju resursus. Noteikta iespēja izvērtēt piekrastes zvejnieku zvejas efektivitāti un iedalīt lielākus zvejas limitus tiem, kas efektīvāk izmanto piešķirtos resursus. Savukārt tiem, kas limitus neizmanto pilnībā, tie var tikt samazināti.
Pagarināts zvejniecības komercdarbības licenču termiņš – turpmāk licences zvejai Baltijas jūrā (aiz piekrastes ūdeņiem) un starptautiskajos ūdeņos izsniedz uz pieciem gadiem līdzīgi kā piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejai. Licences tiek sagatavotas tikai elektroniski un ir elektroniski pieejamas zvejniecības uzņēmumiem un uzraugošajām iestādēm. Noteikts, ka licence var tikt anulēta vai atteikta tikai par Zvejniecības likumā minētiem nopietniem pārkāpumiem, nevis jebkuriem.
Pabeigti deviņi projekti 1,3 milj. eiro vērtībā, piemēram, atjaunotas valsts nozīmes ūdensnotekas Rustupe Smiltenes novadā, Medoles strauts Ventspils novadā, Lašupīte Saldus novadā, Silto strauts Gulbenes novadā, Briežupe Talsu novadā, Šķirstiņa Limbažu novadā, Gružupīte u.c. Kopumā atjaunota ūdens plūsmas caurtece valsts nozīmes ūdensnotekās 53 km garumā.
Attīstot videi draudzīgu meliorācijas sistēmu ieviešanu, pabeigtas valsts nozīmes ūdensnotekas Aģes atjaunošana 10 km garumā Limbažu un Siguldas novados un Grauzdupes atjaunošana Saldus novadā.
Piesaistot Eiropas Komisijas LIFE programmas finansējumu, noslēgts līgums par projekta “Latvijas ūdens ekosistēmu atjaunošana – hidroloģiskās un morfoloģiskās ietekmes mazināšanas risinājumi (RiverFlow)” īstenošanu, kur VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, piedalās ar videi draudzīgiem meliorācijas sistēmas risinājumiem.
Izstrādājot meža nozares stratēģiskās attīstības redzējumu, sagatavotas un pirmajai publiskajai apspriešanai nodotas Meža nozares attīstības pamatnostādnes 2026.–2050. gadam un sākts to ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums.
Sagatavoti normatīvie akti meža vitalitātes kāpināšanai – panākta vienošanās par mežu īpatsvaru, kāds atvēlams dažādiem galvenajiem izmantošanas mērķiem. Izstrādāts priekšlikums par platībām, kuras šiem mērķiem veltāmas, un normatīvo aktu grozījumiem šīs proporcijas nodrošināšanai. Sagatavoti normatīvu grozījumi, kuru pieņemšana mazinātu dabisko traucējumu (plūdi, vētras, ugunsgrēki) ietekmi uz mežiem.
Pilnveidojot e-pakalpojumu vidi, VMD izveidojis īpašu klientiem paredzētu portālu: epak.vmd.gov.lv. Tas nodrošina ērtu piekļuvi Meža valsts reģistram un ļauj vienkāršāk saņemt dienesta pakalpojumus digitāli.
VMD sākta mežsaimniecisko risku izstrāde un pārvaldība Meža valsts reģistrā ar mērķi samazināt pārbaudāmo objektu apjomu apvidū.
Mobilajā lietotnes “Mednis” uzlabota saziņas funkcija ar medniekiem.
Sagatavots “Medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtēšanas un pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanas metodika” projekts, kas balstīts uz jaunāko zinātnisko pētījumu atziņām, IT attīstību un tehnoloģiskajām iespējām, ievērojot pieejamos cilvēku un materiālo resursus atbilstošu uzdevumu izpildes nodrošināšanai.
LVM veikuši jaunaudžu aizsardzību visā Latvijā 25 000 ha platībā (aizsardzība ar repelentiem, stumbru aizsardzība).
Valsts meži šogad atjaunoti 13,9 tūkst. ha platībā, iestādot teju 28 miljonus meža stādu. Lielākā daļa stādīta ar rokām, savukārt 5 % no kopējas platības atjaunota stādot mašinizēti.
Pieaugot egļu astoņzobu mizgraužu bojājumiem valsts mežā, LVM izstrādāts algoritms potenciāli bojāto egļu mežaudžu noteikšanai, lai ilgtermiņā varētu plānot saimniecisko darbību mizgraužu bojājumu ierobežošanai noteiktajās mežaudzēs. Algoritma pamatā tiek izmantoti augstas izšķirtspējas Sentinel-2 satelītattēli, aptverot visu valsts teritoriju.
Pateicoties šīs vasaras vēsajiem un lietainajiem laikapstākļiem, meža ugunsnedrošajā laikposmā fiksēts vēsturiski mazākais meža ugunsgrēku skaits valsts mežu teritorijā kopš LVM dibināšanas. Tāpat šogad valsts mežos izdegusi arī mazākā platība pēdējo 25 gadu laikā. Kopumā šogad valsts mežos likvidēti 66 meža ugunsgrēki, uguns skartajai platībai sasniedzot 17,6 ha.
LVM pirmie Latvijā iegūst PEFC RED II sertifikātu, kas apliecina uzņēmuma spēju ilgtspējīgi un atbildīgi ražot enerģētiskās koksnes produktus un apņēmību to darīt arī nākotnē.
LVM sākts apjomīgs purvu ekosistēmu atjaunošanas projekts īpaši aizsargājamās teritorijās –ES līdzfinansēta projekta laikā līdz 2029. gada beigām tiks optimizēts ūdens līmenis un uzlabota dažādu purvu biotopu kvalitāte septiņās īpašai aizsargājamās dabas teritorijās kopumā vismaz 1500 ha platībā.