Zemkopības ministrs Armands Krauze atzinīgi vērtē viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara lēmumu apturēt un pārstrādāt Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) izstrādāto Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu, pamatojoties uz piekrastes zvejnieku un citu iesaistīto pušu paustajiem viedokļiem.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Jūras piekrastes ciematu un mazpilsētu iedzīvotājiem zveja ir neaizstājama dzīves daļa. Tas nav tikai ēdiens, zivju kiosks un nauda – tā ir piekrastes ļaužu dzīve un nākotne. Diemžēl Dabas aizsardzības pārvaldes centieni ieviest pārspīlētus zvejas liegumus jūrā apdraud simtiem piekrastes zvejnieku un viņu ģimeņu eksistenci, apdraud piekrastes tūrismu, apdraud reģionu ekonomiku un visu piejūras ciematu turpmāko pastāvēšanu. Esmu gandarīts, ka šis plāns tiks pārstrādāts. Bet tas ir tikai pirmais solis, priekšā vēl ir smags darbs un mēs uzraudzīsim, lai Latvijas zvejnieku intereses tiktu ņemtas vērā. Aicinu Dabas aizsardzības pārvaldi turpmāk ņemt vērā zvejnieku un zvejas nozares intereses un viedokli.”
Zemkopības ministrija jau informēja par nesamērīgajiem jaunu zvejas liegumiem, ko jūrā plānoja ieviest DAP, kas sadarbībā ar vairākām zinātniskajām institūcijām un ekspertiem īsteno LIFE programmas projektu “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā”, kas pēc tam veidotu pamatu jaunu noteikumu izstrādei īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) plānam. DAP, balstoties uz projekta gaitā iegūto informāciju, rosināja būtiski ierobežot zveju plašos jūras apgabalos Latvijas piekrastē. Tādējādi ļoti negatīvi tiktu ietekmēta saimnieciskā aktivitāte daudzos Rīgas līča un Baltijas jūras ciematos un pilsētās, kuros zveja, zivju kūpināšana un apstrāde ir vitāli svarīgs un izdzīvošanai būtisks rūpals simtiem ģimeņu, zvejnieku saimniecību un uzņēmumu. ĪADT plānam paredzētie zvejas ierobežojumi, kādus to piedāvāja DAP, ļoti negatīvi ietekmētu arī Latvijas ekonomiku kopumā, jo zivju apstrāde ieņem būtisku vietu Latvijas pārtikas rūpniecībā – 2024. gadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 23% no kopējās Latvijas eksporta vērtības.
“DAP iecere ne tikai smagi iedragātu ekonomisko aktivitāti piejūras ciematos, bet arī apdraudētu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanos un daudzu vietējo ģimeņu nākotni. Piejūras zveja, zivju kūpinājumi un produkti, ko var nopirkt pie vietējiem zvejniekiem, tāpat kā daba, arī ir daļa mūsu Latvijas bagātības. Plānojot šādus “aizsardzības” projektus, ir būtiski ieklausīties vietējā kopienā un izstrādāt tādus jūras aizsardzības plānus, kas ļauj dzīvot arī cilvēkiem. Sargājot vienu, nedrīkst nokaut otru. Es kategoriski iebilstu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vēlmi ierobežot ierobežošanas pēc,” uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze.