Zemkopības ministrs Armands Krauze trešdien, 7. janvārī, Briselē piedalījās Eiropas Savienības Lauksaimniecības ministru ārkārtas sanāksmē par ES lauksaimnieku konkurētspējas un tirdzniecības jautājumiem, ko Eiropas Komisija (EK) rīkoja, reaģējot uz 2025. gada 18. decembrī notikušo plaša mēroga lauksaimnieku protestu Briselē.
Sanāksmē ministrs uzsvēra, ka spiediens uz ES lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem pašlaik ir ļoti augsts, īpaši augsto ražošanas izmaksu un pastiprinātas konkurences apstākļos.
Reaģējot uz lauksaimnieku protestā paustajām bažām par samazināto Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu pēc 2027. gada, ES Lauksaimniecības un pārtikas komisārs Kristofs Hanzens iepazīstināja ar EK jaunāko priekšlikumu, kas potenciāli varētu palielināt KLP pieejamo finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm būtu iespēja jau 2028.gadā KLP aktivitātēm vai lauku apvidu atbalstam piešķirt daļu no "iesaldētajiem" līdzekļiem, kurus šobrīd paredzēts izmantot pēc valsts un reģionu plāna vidusposma novērtējuma, kas būtu jāveic 2031.gadā.
Zemkopības ministrs atkārtoti pauda stingro Latvijas nostāju, ka KLP nedrīkst tikt integrēta vienotā valsts un reģionu partnerības plānā un fondā, jo tas apdraudēs lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares stratēģisko nozīmi un iespējas sniegt atbalstu lauksaimniekiem un lauku attīstībai. Tāpat nepieņemami, ka KLP finansējums ES līmenī arvien turpina samazināties. Attiecībā uz EK jaunāko priekšlikumu ministrs atzina, ka tas ir solis pareizā virzienā, tomēr tas būtībā neatrisina KLP finansējuma problēmu, jo nenodrošina papildu līdzekļus, bet tikai pārdala jau iepriekš ieplānoto finansējumu.
“Diemžēl šis piedāvājums lēmumu pieņemšanu par finansējuma sadali starp dažādām politikas prioritātēm atkal noveļ uz dalībvalstu pleciem. Un tas ir īpaši problemātiski ES austrumu pierobežā, kur drošība un aizsardzība ir galvenās prioritātes. Tādējādi Latvijas gadījumā šis priekšlikums obligāti negarantē papildu līdzekļus KLP vai lauku apvidiem,” uzsvēra Armands Krauze.
Ministrs arī kritiski vērtēja faktu, ka joprojām nav pabeigta KLP finansējuma ārējā konverģence, uzsverot “neraugoties uz solījumiem, pašreizējā finansējuma piešķiršanas formula Latvijai nenodrošina papildu finansējumu KLP. Ja ārējā konverģence netiks atrisināta līdz ar jaunā perioda sākumu 2028. gadā, plaisa starp ES dalībvalstīm KLP atbalsta ziņā turpinās palielināties.”
Pārrunājot aktuālās nozares problēmas, ministrs uzsvēra lauksaimnieku paustās bažas par augstajām ražošanas izmaksām, kas īpaši Austrumu pierobežā arvien saglabājas ļoti augstas, īpaši mēslošanas līdzekļiem. Tās joprojām būtiski pārsniedz pirmskrīzes līmeni un būtiski ietekmē lauku saimniecību rentabilitāti un dzīvotspēju.
“Tā vietā, lai atvieglotu situāciju mūsu lauksaimniekiem, mēs to vēl vairāk pasliktināsim, piemērojot jauno CBAM regulu. Tas nozīmē vēl lielāku cenu pieaugumu slāpekļa mēslošanas līdzekļiem un nekādā veidā neveicina ne atteikšanos no lētā Krievijas importa, ne alternatīvu piegāžu ienākšanu ES,” asi pauda zemkopības ministrs.
EK, atbildot uz Latvijas un arī citu valstu ministru pausto satraukumu par CBAM regulējuma jeb oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ietekmi uz mēslošanas līdzekļu cenām, skaidroja, ka EK rosina paredzēt jaunu nosacījumu, kas ļautu uzraudzīt CBAM ietekmi uz iekšējo tirgu. Tas turklāt paredzētu iespēju neparedzētu apstākļu gadījumā uz laiku apturēt CBAM piemērošanu konkrētām precēm. Šis noteikums ļautu EK novērtēt situāciju mēslošanas līdzekļu jomā, lai vajadzības gadījumā uzsāktu pagaidu CBAM regulējuma piemērošanas apturēšanu.
Runājot par tirdzniecības jautājumiem, Armands Krauze norādīja, ka ES – Mercosur tirdzniecības nolīgumam ir nozīmīgs eksporta potenciāls, tomēr ir būtiski nodrošināt efektīvus tirgus aizsardzības pasākumus, kas importa pieauguma gadījumā ļautu novērst negatīvas sekas ES ražotājiem. Tāpat ministrs uzsvēra, ka ES konkurētspējas un “Vienas veselības” principu aizsardzībai, trešo valstu ražošanas standartiem ir jābūt pielāgotiem ES prasībām.