Pirmdien, 27. aprīlī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā dalībvalstu ministri apsprieda Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ienākumu atbalstam pēc 2027. gada. Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsvēra, ka vispirms ir jānodrošina vienlīdzīga KLP atbalsta sadale dalībvalstu starpā, pabeidzot maksājumu izlīdzināšanu. Pašreizējā tiešo maksājumu sistēma joprojām pieļauj būtiskas atšķirības, kropļojot konkurenci ES vienotajā tirgū.
Tāpat ministri diskutēja par dažādiem EK ierosinātajiem ierobežojumiem nākamajā plānošanas periodā ienākumu atbalstam par platībām, kas, cita starpā, paredz piemērot atbalsta griestus vienai saimniecībai līdz 100 000 eiro gadā, turklāt atbalsta aprēķinā ņemtu vērā lauksaimnieku ienākumus. Zemkopības ministrs uzsvēra, ka ne atbalsta griestu piemērošana, ne pakāpeniska atbalsta samazināšana lielākām saimniecībām nedrīkst būt obligāta visām dalībvalstīm, kamēr nav veikts izvērtējums par ietekmi konkrētajā valstī, kas ņemtu vērā tās specifisko situāciju.
EK arī plāno, ka nākotnē platību atbalsts ienākumiem būs mērķēts uz konkrētām lauksaimnieku grupām, piemēram, jauniešiem un sievietēm. Turklāt šim atbalstam būtu noteikts vidējais minimālais un maksimālais apjoms uz vienu hektāru. EK iecerē jaunās sistēmas mērķis ir uzlabot atbalsta mērķtiecību un līdzsvarotāku atbalsta sadali, vienlaikus veicinot plašāku ES mērķu kā paaudžu nomaiņa, pārtikas nodrošinājums un līdzsvarota lauksaimniecības attīstība sasniegšanu.
“Latvijai īpaši svarīgi ir stiprināt ES tiešo maksājumu mērķēšanu uz aktīvajiem lauksaimniekiem, kuri ražo pārtiku, gūst no tā ienākumus un tieši izjūt ienākumu svārstības un tirgus riskus. Gan Eiropas Komisijai, gan dalībvalstīm beidzot jāvienojas, ka atbalsta mērķēšanai jābalstās vienotos un taisnīgos principos, vienlaikus nodrošinot elastību pasākumu īstenošanā, ņemot vērā katras dalībvalsts situāciju,” diskusijā norādīja zemkopības ministrs Armands Krauze.
Padomes sēdē tika apspriesta arī pašreizējā situācija lauksaimniecībā un tirgū, kas patlaban Latvijā laukaugu un dārzeņu ražošanas nozarēs ir kritiska. Straujais izmaksu kāpums minerālmēsliem un degvielai sakrīt ar apjomīgajiem pavasara darbiem, turklāt ir bažas par minerālmēslu pieejamību gada otrajā pusē, tostarp cenas ziņā. Lauksaimnieki pēdējos gados ir daudz cietuši dažādās krīzēs un turpmāks ražošanas izmaksu kāpums vairs nav pārvarams. Pašreizējā situācija prasa mērķtiecīgu EK rīcību. Zemkopības ministrs aicināja EK īstenot ātrus un izlēmīgus risinājumus, kas sniegtu tūlītēju atbalstu primārajiem ražotājiem, tai skaitā paredzot kompensācijas minerālmēslu cenu straujā pieauguma dēļ.
Padomes sēdē Latvija kopā ar Somiju rosināja diskusiju par kūdras nozīmi pārtikas nodrošinājuma, ilgtspējīgas mežsaimniecības un reģionālās attīstības mērķu sasniegšanā. Tika uzsvērts, ka kūdra Ziemeļeiropā, īpaši Baltijas valstīs un Skandināvijā, ir stratēģiski nozīmīgs resurss, īpaši nodrošinot substrātu dārzkopībai un meža stādāmo materiālu ražošanai, kam šobrīd nav pieejamas citas drošas, izmaksu ziņā pamatotas un Eiropā ražotas alternatīvas. Latvija uzsvēra nepieciešamību pēc pakāpeniskas, līdzsvarotas un zinātnē balstītas ES pieejas kūdras izmantošanas politikai, kas ņemtu vērā valstu atšķirīgos apstākļus un jaunākos zinātniskos datus, stiprinot ES līmeņa sadarbību pētniecībā un inovācijās, lai nodrošinātu pamatotu politikas lēmumu pieņemšanu.