Kūpinātas zivis

Zemkopības ministrs Armands Krauze vēstulē Eiropas Savienības (ES) Veselības un dzīvnieku labturības komisāram Olivēram Vārheji (Olivér Várhelyi) aicina Eiropas Komisiju (EK) nesteigties ar izmaiņām prasībās kūpinātu zivju produktiem pirms nav pabeigts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) novērtējums par konvenciāli kūpinātu pārtikas produktu nekaitīgumu.

Lai arī Latvijai ir izdevies pārliecināt EK saglabāt normas attiecībā uz Latvijas patērētāju iecienītajiem tradicionālajiem kūpinājumiem, Latvija neatbalsta izmaiņas EK Regulā pašreizējā redakcijā, jo tas radīs būtisku izmaksu slogu konvencionālajiem zivju produktu ražotājiem, kas ir rēķinājušies ar pašreizējām ES normām. Izmaiņas palielinās neskaidrību nozarē un būs pretrunā ar EK mērķi veicināt sekmīgu ekonomisko darbību.

“Latvijas ražotāju intereses Eiropā ir jāaizstāv savlaicīgi un neatlaidīgi. Mēs atbalstām pārtikas drošību, bet prasībām jābūt saprotamām, samērīgām un balstītām pilnīgos datos. Nav pareizi pieņemt lēmumu, kas būtiski ietekmē nozari, pirms ir pabeigta datu vākšana un  saņemts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes novērtējums. Latvijas ražotāji ir ieguldījuši laiku, pūles un finanšu līdzekļus, lai pielāgotu savu darbību spēkā esošajiem noteikumiem. Nedrīkstam pēkšņi termiņus un nosacījumus mainīt, balstoties tikai uz nepilnīgiem datiem un sasteigtiem secinājumiem. Eiropas regulējumam jābūt prognozējamam,” uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze.

Latvija jau iepriekš dažādos ES apspriežu līmeņos ir skaidri paudusi, ka regulējuma pārskatīšana attiecībā uz konvenciāli kūpinātiem pārtikas produktiem šobrīd būtu jāatliek. EFSA novērtējums vēl nav pabeigts, papildu datu vākšana par šiem produktiem turpināsies līdz 2028. gada beigām. Turklāt ražotāji jau tagad savu darbību plāno un pielāgo, rēķinoties ar iepriekš noteikto pārejas periodu, kas pārstrādātām zivīm un zivsaimniecības produktiem paredzēts līdz 2029. gada 1. jūlijam.

Tāpat Latvijai nav pieņemami, ka konvenciāli kūpinātiem gaļas produktiem, kas satur kūpinātu papriku, paredzēts izņēmums no policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimāli pieļaujamo līmeņu piemērošanas, taču līdzvērtīgi Latvijas argumenti par konvenciāli kūpinātiem zivju produktiem nav ņemti vērā.

“Šis nav jautājums tikai par atsevišķu produktu grupu. Tradicionāli kūpināti pārtikas produkti ir daļa no Latvijas un citu ES dalībvalstu kulinārā mantojuma. Tiem ir raksturīga garša un smarža, ko patērētāji pazīst un novērtē, un pēc šādiem produktiem Latvijā saglabājas stabils pieprasījums. Mūsu uzdevums ir mazināt juridisko neskaidrību un aizstāvēt Latvijas ražotāju iespējas arī turpmāk ražot kvalitatīvus un patērētāju iecienītus produktus,” uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze.

Latvija aicina EK nesteigties ar jauno prasību apstiprināšanu pašreizējā redakcijā un pagarināt pārejas periodu līdz 2029. gada 1. jūlijam. Tas dotu ražotājiem iespēju pielāgoties nosacījumiem saprātīgā termiņā un vienlaikus nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti, balstoties pilnīgā informācijā.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Informācija plašsaziņas līdzekļiem Zivsaimniecība