Pēdējās dienās sabiedrību uztraucis gadījums, kad, nokūstot biezajai sniega segai, Ķemeru nacionālajā parkā (ĶŅP) skatam atklājies vairāk nekā 40 nobeigušos taurgovju līķi. Zemkopības ministrija informē, ka, tā kā taurgovis netiek turētas lauksaimniecības mērķiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav atbildīgs par šo dzīvnieku labturību, tāpēc nevar vērtēt šo dzīvnieku turēšanas apstākļus tā, kā tas būtu gadījumos ar lauksaimniecības dzīvniekiem. Arī dzīvnieku līķu savākšana šajā gadījumā nav PVD pārziņā.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Tā kā par minētajām taurgovīm atbildīgs ir Ķemeru nacionālā parka apsaimniekotājs – Dabas aizsardzības pārvalde, ir jautājums, vai Dabas aizsardzības pārvalde pietiekami rūpīgi uzrauga savā pārvaldībā esošās teritorijas un tajās mītošos dzīvniekus. Manuprāt, šāda situācija ir nepieņemama, kad aizsargājamā dabas teritorijā ļauj nobeigties tik lielam dzīvnieku skaitam. Šajā gadījumā kompetentajām izmeklēšanas iestādēm vajadzētu tikt skaidrībā, vai taurgovju masveida nāvei par iemeslu nav bijusi nolaidība vai cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem.”
PVD, saņemot iedzīvotāju iesniegumus par vairākām mirušām taurgovīm ĶNP Dunduru pļavās, ir veicis pārbaudi un konstatējis, ka nav tādu klīnisko pazīmju, kas liecinātu, ka dzīvnieki gājuši bojā infekcijas slimību uzliesmojuma dēļ, tādēļ epizootiju jeb slimību izplatīšanās draudi nepastāv. Tomēr PVD turpina vērtēt, vai gadījumā ar taurgovju masveida bojāeju nav saskatāmas pazīmes par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Šajā gadījumā PVD nebija jāvērtē dzīvnieku turēšanas apstākļi, jo saskaņā ar “Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānu laika posmam no 2024. gada līdz 2036. gadam” taurgovis ir definētas kā pussavvaļas dzīvnieki, kuru turēšanas mērķis ir ganību platību apsaimniekošana. Plānā noteikts, ka dzīvie un kritušie dzīvnieki kā barības objekts piesaista plēsējus un ir nozīmīgi īpaši aizsargājamo sugu (ērgļu u.c.) aizsardzībā.
Ja šīm taurgovīm būtu piemērotas uz lauksaimniecības dzīvniekiem attiecināmās prasības, šāda turēšanas metode nevarētu pastāvēt, jo dzīvniekiem nav nodrošināta iespēja patverties no laikapstākļiem, nav ierīkotas dzīvnieku novietnes, tiem nevar sniegt veterinārmedicīnisko palīdzību un nevar ievērot citas būtiskas labturības prasības.
Jautājums par taurgovju statusu ir bijis aktuāls vairākus gadus. Eiropas Komisija (EK) ir sniegusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) skaidrojumu, ka katra dalībvalsts pati ir tiesīga noteikt, kā šādus dzīvniekus klasificēt. Atbilstoši EK skaidrojumam un tam, ka taurgovju savvaļas statuss faktiski jau ir definēts iepriekš Dabas aizsardzības pārvaldes un VARAM izstrādātajā ĶNP dabas aizsardzības plānā, PVD neveic uzraudzību savvaļas dzīvnieku populācijā.