Armands Krauze, zemkopības ministrs
Latvijas kokrūpniecība ir viena no mūsu ekonomikas spēcīgākajām un straujāk augošajām nozarēm. Tā ir ļoti labi attīstīta, ik gadu pārstrādā milzīgus koksnes apjomus un rada produktus ar augstu pievienoto vērtību, sākot no mēbelēm un būvmateriāliem līdz inovatīviem kompozītmateriāliem. Nozare nodrošina desmitiem tūkstošu darba vietu reģionos, ievērojamus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un Latvijai starptautiski atpazīstamu zīmolu.
Tomēr pastāv arī otra puse. Mazāk kvalitatīvai koksnei, piemēram, papīrmalkai un tehnoloģiskajai koksnei šobrīd Latvijā praktiski nav pietiekamu pārstrādes iespēju. Liela daļa šāda resursa nonāk eksportā vai paliek neizmantota, kas nozīmē zaudētu pievienoto vērtību un zaudētas iespējas mūsu tautsaimniecībai.
Kā zemkopības ministrs esmu pārliecināts un mums ir skaidrs redzējums, kā šo situāciju mainīt. Valstij jānodrošina apstākļi, lai arī mazāk kvalitatīvā koksne tiktu pārstrādāta Latvijā, radot jaunas darba vietas, jaunas tehnoloģijas un jaunu pievienoto vērtību. Tas nav tikai ekonomisks jautājums. Tas ir arī vides un klimata jautājums. Jo vairāk mēs pārstrādājam koksni Latvijā, jo mazāk CO₂ emisiju rodas no mežā sapūstošiem resursiem un jo mazāk atkarīgi esam no ārvalstu pārstrādes ķēdēm.
Diemžēl tuvākajā nākotnē mazāk kvalitatīvās koksnes apjoms Latvijā varētu pieaugt, ja Saeimā un Ministru kabinetā tiks atbalstītas dažādas Progresīvo partijas virzītās idejas. To rezultātā koki mežā vairāk sapūs, radīs papildu emisijas un palielinās nekvalitatīvas koksnes īpatsvaru. Tā vietā, lai mežs būtu ilgtspējīgs un ekonomiski vērtīgs resurss, tas kļūs par emisiju avotu. Mēs to nedrīkstam pieļaut.
Tāpēc es jau esmu uzdevis sagatavot konkrētus priekšlikumus par speciālām valsts atbalsta programmām pārstrādes attīstīšanai. Programmu mērķis ir veicināt pievienotās vērtības radīšanu, novērst apakškoku un mazvērtīgas koksnes eksportu, kā arī nodrošināt, ka pārstrāde notiek Latvijā. Programmas paredzēs gan grantus, gan aizdevumus un garantijas tiem uzņēmumiem, kas gatavi investēt jaunas pārstrādes līnijas tieši mazāk kvalitatīvās koksnes segmentā, sākot no granulu ražošanas līdz inovatīviem biokompozītiem un bioenerģijas risinājumiem.
Lai programmas būtu efektīvas, tajās aktīvi iesaistīsim ALTUM kā valsts attīstības finanšu institūciju, kā arī privātās bankas. ALTUM pieredze un instrumenti ļaus ātri un mērķtiecīgi atbalstīt gan lielus, gan mazus pārstrādes projektus reģionos. Tas nozīmēs reālu atbalstu mežiniekiem un pārstrādātājiem, nevis tukšas deklarācijas.
Protams, ka šādām atbalsta programmām ir nepieciešams finansējums. Šiem mērķiem es rosinu izmantot VAS „Latvijas valsts meži” līdzekļus, novirzot tos uz ALTUM. Tas ir loģiski un taisnīgi, ka nauda, kas nāk no meža, atgriežas meža vērtības radīšanā Latvijā. Tas nav budžeta deficīts, bet gudrs ieguldījums nākotnē.
Pretstatā dažiem politiskiem spēkiem, kas pēdējā laikā aktīvi meklē idejas, kā „ar zaļā kursa palīdzību” piedāvāt mežiniekiem dotācijas un kļūt par „mazajiem Latvijas finieriem”, lai piesaistītu sev vēlētājus, mūsu pieeja ir citāda. Mēs nepiedāvājam tukšus solījumus un nepaļaujamies uz hipotētiskiem ministra amatiem nākotnē. Mums ir konkrēts plāns, skaidrs finansējuma avots un reāla izpildītāju komanda. Mēs vēlamies, lai Latvijas mežs un kokrūpniecība paliktu spēcīga, pārstrādātu visu koksni Latvijā, radītu pievienoto vērtību, labi apmaksātas darba vietas un papildus ieņēmumus budžetā, kurus varēs novirzīt pensijām, izglītībai un medicīnai.
Latvijas kokrūpniecībai ir visas iespējas kļūt ne būt par līderi Baltijā un par Eiropas līmeņa spēlētāju, bet par globālu līderi ilgtspējīgā un augstas pievienotās vērtības pārstrādē. Tam nepieciešams tikai skaidrs redzējums un politiska griba to īstenot. Kā zemkopības ministrs esmu gatavs šo redzējumu pārvērst konkrētos darbos. Es zinu, ka Latvijas mežsaimnieki un tā kokrūpniecība kur strādā desmitiem tūkstoši mūsu pilsoņi spēs sasniegt šādus mērķus!