Pirmdien, 23. februārī, zemkopības ministrs Armands Krauze Briselē, Beļģijā, piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sēdē, kurā dalībvalstis diskutēja par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2027. gada. Sanāksmē tika izskatīts arī Latvijas rosinātais jautājums par KLP pasākumu ieviešanas kontroļu un auditu vienkāršošanu.
Ministri apsprieda Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu nākamajā periodā pēc 2027. gada KLP ietvarā noteikt katrai dalībvalstij specifiskas rekomendācijas, kas turpmāk kalpotu kā būtisks ES politikas virzības mehānisms, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm.
Zemkopības ministrs Armands Krauze sēdē uzsvēra, ka KLP rekomendācijām ir jābūt tikai ieteikuma, nevis saistoša rakstura, un ir jāņem vērā katras dalībvalsts specifiskā situācija un pieejamais finansējums. Ministrs arī atgādināja, ka vēl nav panākta politiskā vienošanās par Daudzgadu budžeta struktūru, bet pašreizējais EK redzējums jau paredz lielāko daļu KLP obligāti īstenojamu pasākumu. Samazināta finansējuma apstākļos pastāv risks, ka dalībvalstīm nebūs pietiekamu resursu visu rekomendāciju īstenošanai.
Latvija sēdē aicināja EK arī pārskatīt vadlīniju un metodoloģisko prasību tvērumu, termiņus un samērīgumu, lai nodrošinātu, ka šajā plānošanas periodā KLP Stratēģisko plānu pasākumu ieviešanas kontroles un auditi atbilst vienkāršošanas mērķiem, nevis rada finanšu korekciju risku. Šo Latvijas virzīto iniciatīvu atbalstīja arī 22 citas dalībvalstis, apliecinot valstu kopējo izpratni par nepieciešamību mazināt administratīvo slogu visā ES.
Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsvēra: “KLP kontroles un auditi ir jāīsteno samērīgi un līdzsvaroti, nodrošinot dalībvalstīm savlaicīgu un praktisku atbalstu pasākumu kvalitatīvai ieviešanai. Atbilstības noskaidrošanas procedūrās jāpiemēro uz konsultācijām un sistēmas pilnveidi vērsta pieeja, jo jauno un sarežģīto sistēmu piemērošana un jaunu shēmu ieviešana objektīvi palielina neatbilstību risku. Esmu gandarīts, ka šis jautājums ir izpelnījies plašu rezonansi dalībvalstu starpā un EK gatavību uzsākt dialogu ar iesaistītajām pusēm risinājumu meklēšanai. Mums ne tikai jāstrādā pie esošās sistēmas vienkāršošanas, bet arī jāpievērš uzmanība, lai gūtās mācības tiktu izmantotas nākotnē un turpmāk netiktu veidots papildu birokrātiskais slogs .”
Latvija turpinās aktīvi iestāties par tādu KLP īstenošanas modeli, kas nodrošina atbildīgu finanšu pārvaldību, vienlaikus būtiski mazinot administratīvo slogu iestādēm un lauksaimniekiem.