Zemkopības ministrs Armands Krauze no svētdienas līdz otrdienai, no 7. līdz 9. septembrim, Kopenhāgenā (Dānijā) piedalījās neformālajā ES Lauksaimniecības ministru sanāksmē par ES lauksaimniecības un pārtikas nozares konkurētspējas uzlabošanu un zaļās pārkārtošanās paātrināšanu. Ministri apsprieda iespējas veicināt inovācijas un investīcijas lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā un nepieciešamās izmaiņas ES regulējumā, lai sekmētu zaļo pārkārtošanos.
Diskusijā ministrs uzsvēra, ka inovāciju attīstībai un zaļās pārkārtošanās sekmēšanai nozarē primāri nepieciešama stabila un prognozējama politika un finansējums. Lauksamniecība ir ļoti sarežģīta nozare un atkarīga ne vien no politiskiem lēmumiem, bet arī klimatiskiem apstākļiem, un ir vitāli nepieciešama ikvienam pasaules iedzīvotājam. Vērojot pašreizējos ģeopolitiskos procesus pasaulē, atbalsta samazinājums ES lauksaimniecībai būtu tuvredzīgs lēmums. Savukārt pašreizējās lauksaimniecības politikas iekļaušana vienotā ES fondā radīs vispārēju apjukumu lauksaimnieku sabiedrībā un ir pretrunā ES valstu kopīgajam mērķim – lauksaimniecības politikas vienkāršošanai.
“Mēs esam vīlušies Eiropas Komisijas piedāvājumā Kopējo lauksaimniecības politiku un tās pasākumus integrēt vienotā ES fondā. Tālākas zaļās pārkārtošanās un konkurētspējas uzlabošanas pamatā ir zināšanās un pētījumos balstīta un inovatīva lauksaimniecības un pārtikas ražošana. Tāpēc šiem virzieniem ir jābūt daļai no nākamā Kopējās lauksaimniecības politikas aizsargātā budžeta,” ES dalībvalstu diskusijā Kopenhāgenā teica zemkopības ministrs Armands Krauze. “Lauksaimniecībai pieejamais atbalsts ir nevis jāsamazina, bet – tieši pretēji – jāpalielina. Jauni tehnoloģiski risinājumi, kas ir videi draudzīgi, efektīvi un vienlaikus papildina lauksaimnieku ienākumus, nav iespējami bez stabila atbalsta investīcijām.”
Arī zaļās pārkārtošanās mērķus lauksaimnieki nevarēs izpildīt bez stabila finanšu atbalsta pieejamības. Īpaši svarīgi ir saglabāt investīciju atbalstu, kooperācijas un kopīgu ieguldījumu atbalstu ar elastīgākiem sadarbības noteikumiem, kā arī paaudžu nomaiņu un prasmju attīstību nozarē ar tam mērķētu finansējumu. Līdztekus skaidrībai par naudas līdzekļiem ir jānodrošina taisnīgi tirgus nosacījumi, samazinot tādu preču ienākšanu ES tirgū, kas neatbilst ES standartiem un negatīvi ietekmē ES ražotāju konkurētspēju, uzskata Latvija.