Zemkopības ministrs Armands Krauze otrdien, 30. septembrī, Stokholmā (Zviedrijā) piedalījās ES Baltijas jūras valstu vides, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru konferencē “Mūsu Baltijas jūra”, kurā sprieda par iespējamiem risinājumiem jūras ekosistēmas un zivju krājumu uzlabošanai.
Ministri vērtēja, kādus pozitīvus rezultātus Baltijas jūras veselībai un zivju krājumu ilgtspējai dod līdzšinējie ES tiesību akti un valstu ieviestie pasākumi, kā arī ieteica papildu risinājumus Baltijas jūras zivju krājumu lejupslīdes apturēšanai, zvejniecības pielāgošanai mazāku kvotu realitātei un nepareizas nozveju ziņošanas novēršanai. Ministru diskusijas “atskaites punkts” bija jau 2020. gadā pieņemtā Baltijas jūras dalībvalstu vides, jūras ekonomikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru un vides, okeānu un zivsaimniecības komisāra deklarācija.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju un budžeta ierobežojumus, jo īpaši Eiropas Komisijas nākamajam budžeta periodam plānoto specializētā zivsaimniecības fonda darbības pārtraukšanu un atbalsta nozīmīgu samazinājumu zivsaimniecībai un jūrlietām, mēs ļoti piesardzīgi izturamies pret jebkuru jaunu saistību uzņemšanos, kas šādos apstākļos nebūs īstenojamas. Latvija pilnībā ievēro ES zvejai izvirzītās prasības, taču daudzie ieviestie pasākumi vēlamos rezultātus nedod. Tas nozīmē, ka ES valstu zveja nav vienīgā, kas nosaka zivju populācijas noplicināto stāvokli Baltijas jūrā.”
Konferences diskusijās zemkopības ministrs stingri uzsvēra Krievijas bezatbildīgo zveju, kas, piemēram, mencām daudzkārt pārsniedz visu ES valstu kopējo nozveju. Armands Krauze jau iepriekš vairākkārt ir izcēlis nepieciešamību noteikt tirgus sankcijas Krievijas zivju ievešanai ES, lai neatbalstītu šīs agresorvalsts ieņēmumus no zvejniecības.
Daudz lielāku kaitējumu zivju krājumiem Baltijas jūrā – salīdzinājumā ar stingri ierobežotās zvejas ietekmi – pašlaik nodara strauji pieaugusī roņu un jūras kraukļu populācija, kuras ierobežošana ir neatliekams un visām Baltijas jūras valstīm kopīgi veicams uzdevums, norādīja ministrs.
“Vēl viens zivju resursus vājinošs faktors ir Baltijas jūrā plaši praktizētā lielapjoma zveja zivju miltu ražošanai. Zivju krājumu samazinājuma situācijā vērtīgie resursi būtu maksimāli jāizmanto pārtikas rūpniecībai, kā mēs to darām Latvijā. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, es stingri uzskatu, ka aizsardzības pasākumiem, kas skar mūsu zvejniecību, jābūt līdzsvarā ar vides mērķu un piekrastes kopienu sociālekonomisko labklājību un ienākumu drošību, tāpēc Eiropas Komisijas pielietotā prakse noteikt nozvejas kvotas mazākā apmērā, nekā to pieļauj rūpīgi un ar piesardzību izstrādātie zinātniskie ieteikumi, man nav pieņemama. Man ir gandarījums, ka daudzas šīs sasāpējušās lietas savās runās norādīja arī citu dalībvalstu ministri,” teica Armands Krauze.
Sarunā ar Zviedrijas lauku lietu ministru Peteru Kulgrenu (Peter Kullgren) Armands Krauze pārrunāja jautājumu par Eiropas Komisijas regulas priekšlikumu zvejas iespējām Baltijas jūrā 2026. gadam, jo Zviedrija ir prezidējošā valsts Baltijas jūras ES dalībvalstu reģionālās sadarbības platformā BALTFISH. Šajā platformā notiek sarunas par vienotas dalībvalstu nostājas izstrādi šīs regulas priekšlikumam, kuru ir plānots pieņemt ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē oktobra beigās.