Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš pirmdien, 26. janvārī, Briselē (Beļģijā) piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, kurā dalībvalstis apsprieda Eiropas Komisijas (EK) publiskoto ES Bioekonomikas stratēģiju un priekšlikumu grozījumiem ES regulējumā bioloģiskās lauksaimniecības ražošanai, marķēšanai, sertifikācijai un tirdzniecībai ar trešajām valstīm.
ES Bioekonomikas stratēģijā izvirzītie galvenie mērķi noteikti, lai ES varētu uzlabot konkurētspēju, veicinot jaunu inovatīvu produktu nonākšanu tirgū, un aizstāt fosilos resursus ar bioloģiskiem, kas ir svarīgi šajos ģeopolitiskajos apstākļos. Īstenojot stratēģiju, iecerēts veicināt un atbalstīt tādu dabīgo materiālu kā, piemēram, koksne, izmantošanu būvniecības produktos, plašāku biobāzētu mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kā arī tādu Latvijai raksturīgu dabīgo šķiedru kā linšķiedra, kaņepju šķiedra un vilna izmantošanu inovatīvu produktu radīšanā.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš: “Bioekonomika ir ļoti svarīga tautsaimniecības izaugsmei, vienlaikus tā ir pētniecības, inovācijas un darbavietu radīšanas dzinējspēks. Bioekonomika pieprasa pārdomātas programmas mūsdienīgai izglītībai un apmācībām, tāpat kā pietiekamu finansējumu gan primārās produktivitātes kāpināšanai, gan tehnoloģisko procesu ieviešanai. Tas viss prasa ļoti lielu finansējumu ilgtermiņā, jo šiem kapitālieguldījumiem ir ļoti garš atmaksāšanās periods. Tādēļ nākotnes daudzgadu finanšu ietvarā, tostarp Kopējās lauksaimniecības politikā svarīgi paredzēt atbalstu arī šim mērķim.”
Uzrunājot dalībvalstis, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs teica, ka bioekonomikas stratēģijas īstenošana būtu laba iespēja lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas uzņēmējiem veikt ienākumu dažādošanu. Tajā pašā laikā atbalsts produktu pārstrādei nav paredzēts nākotnes KLP regulējumā. Bet tieši lauksaimniekiem un mežsaimniekiem ir nozīmīga loma biomasas piegādē, kas vienlaikus arī rada pievienoto vērtību. Izšķiroši ir balstīties uz vietējiem resursiem, piemēram, mežsaimniecībā, uz Latvijā pieejamiem koksnes resursiem. Ir jādomā, kā ieguldīt un palielināt meža produktivitāti. Ir jāpielāgo atbilstoši finansēšanas instrumenti, kā arī jāaktivizē kooperācija un jāmazina administratīvais slogs. Nedrīkst uzlikt papildu administratīvo slogu, radot jaunus kritērijus un sertifikācijas sistēmas. Tām ir jābalstās uz jau pastāvošām ilgtspējas praksēm, kritērijiem, un svarīgi, ka tiek ņemta vērā katras dalībvalsts specifiskā situācija, klimatiskie un ģeopolitiskie izaicinājumi.
Dalībvalstis Padomes sanāksmē arī diskutēja par EK priekšlikumu skaidrākiem importa marķējuma nosacījumiem, kas vienkāršotu prasības un nodrošinātu importētu bioloģisku produktu tirdzniecību ES dalībvalstīs. Latvija kopumā atbalsta EK priekšlikumus, kas paredz birokrātijas mazināšanu, tomēr ir jābūt piesardzīgiem, lai ar jaunām prasībām neradītu papildu administratīvo slogu, ko piemērot kontroles jomā.