Meža nozares Gada balvas "Zelta čiekurs" laureāti 2025. gads

Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Studentu padomes darbības galvenais virziens ir mežzinātnes, bioekonomikas un zinātnes popularizēšana. Studentu padome katru gadu aktīvi piedalās RTU un LU karjeras dienās, RTU dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes pasākumā “Es - ķīmiķis”, LU festivālā Icebreakers’25: zaļās inovācijas un sadarbība uzņēmējdarbībā”, organizē studentu vieslekcijas, izbraukumus, ekskursijas skolēniem, “Ēnu dienas”, “Zinātnieku nakti” un studentu dalību dažādos pasākumos, piemēram, Vidzemes inovāciju nedēļas "Koksnes biorafinēšana - inovācija Latvijas bioekonomikā", tālākizglītības kursu veidošanā, “Meža dienās” Tērvetē, Bauskā, Jelgavā, Kuldīgā, Rēzeknē un citur. LVKĶI SP biedri ir arī aktīvi biedri un valdes locekļi Latvijas Jauno zinātnieku apvienībā, tādējādi veicinot ilgtspējīgu zināšanu pārnesi uz nākamajām zinātnieku paaudzēm. Arī dalība Latvijas Radio intervijās raidījumā “Naba”, “Zināmais nezināmajā” un “Monopols”, kā arī LTV1 raidījuma “Gudrs vēl gudrāks” 4. kārtas jautājumu sagatavošana ar eksperimentiem sniedz būtisku ieguldījumu mežzinātnes tēla veidošanu jaunajā paaudzē.

Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš ir izvirzīts balvai par ilgstošu un konsekventu darbu Latvijas ekonomikas analīzē, izpratnes veidošanā un reģionālās attīstības procesu skaidrošanā. Pēteris Strautiņš veic kvalitatīvus pētījumus un publiskas analīzes par tautsaimniecības struktūras maiņu, eksportspējas veicināšanu un reģionālās nevienlīdzības mazināšanu. Tas ir īpaši būtiski meža nozarei un tās pārstāvniecībai Latvijas ekonomiskajā telpā. Strautiņa darbi un viedoklis ir palīdzējuši uzņēmējiem, politikas veidotājiem un plašākai sabiedrībai izprast ekonomisko procesu cēloņus un sekas, tostarp mežsaimniecības un kokapstrādes cikliskumu, ieguldījumu nodarbinātībā un pievienotās vērtības radīšanā reģionos. Īpaši augstu vērtējam Pētera analītikas spējas un prasmi secinājumus pasniegt skaidri un saprotami — viņa darbs ir devis pamatotus, skaidri strukturētus argumentus diskusijās par nozares un visas tautsaimniecības attīstību, sekmējot profesionālu, uzlabojumus veicinošu dialogu. Jaunākie pētījumi par reģionālo attīstību un investīciju vides uzlabošanos prezentēti 2025. gada “Kokrūpniecības nākotnes forumā”, kā arī regulārajos bankas apskatos. Viņa aktīvā iesaiste palīdzējusi panākt, ka arī bankas rīko nozares konferences, piemēram, DNB “Global Forest” (2015).  

Latvijas Mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Agnis Šmits ir vadošais meža entomoloģijas zinātnieks Latvijā un viņa darbs, papildus tiešajam zinātniskās izpētes darbam savā jomā pēdējos gados ir bijis tieši saistīts ar sabiedrības izglītošanu un informēšanu egļu astoņzobu mizgrauža pandēmijas un tās lokāli izraisītās ekoloģiskās katastrofas sakarā. Pretendents kā zinātniska autoritāte un entomoloģijas eksperts bieži tiek uzrunāts no mediju puses, nekad neatsakot un vienmēr daloties ar zināšanām. Uzsveram, ka Agņa Šmita līdzdalība sabiedrības informēšanas un izglītošanas aktivitātēs vislielākajā vairumā gadījumu nav apmaksāts darbs, bet gan pienākuma un meža nozares patriotiska izpausme. LVMI Silava ieskatā, Agnis Šmits pēdējos gados ierindojams visvairāk medijos intervēto latviešu zinātnieku trijniekā - laika periodā no 2019. līdz 2024. gadam sniegto interviju skaits pārsniedz 33, neskaitot viņa uzstāšanās konferencēs, dalību meža pasākumos, skolās un citos sabiedriskos pasākumos.

SIA "Krauss": uzņēmums ar 100 % Latvijas īpašnieku kapitālu un nozarē darbojas kopš 1999. gada. Šobrīd uzņēmums nodarbina vidēji ap 175 darbinieku. Tā produkcijas galvenie noieta tirgi ir Igaunija, Polija, Zviedrija, Nīderlande un ASV, kopumā eksportējot uz 25 pasaules valstīm. Uzņēmuma jauda sasniedz vairāk nekā 70 000 m³ bērza zāģbaļķu gadā. 2024. gadā SIA “KRAUSS” investēja ražošanas tehnoloģijās 16,26 miljonus eiro, kas veido 90,6 % no uzņēmuma neto apgrozījuma, gandrīz visus ieņēmumus no pārdošanas investējot pamatlīdzekļos (galvenokārt iekārtās un ēkās). Savukārt, 2023. gadā uzņēmums īstenoja projektu ražošanas procesu digitalizācijā un automatizācijā, kopējām izmaksām pārsniedzot vienu miljonu eiro.

SIA “Rettenmeier Baltic Timber”: uzņēmums ir daļa no Vācijas uzņēmuma Rettenmeier Holding AG, kas ir starptautisks   koksnes pārstrādes koncerns ar vairāk nekā 75 gadu vēsturi (dibināts 1948. gadā Bavārijā, Vācijā). Galvenais fokuss Latvijā ir koksnes pārstrāde zāģmateriālos un līmētajās plātnēs, kā arī bioproduktu ieguve no ražošanas pārpalikumiem. Produkcijas noieta tirgi ir Eiropa, ASV, Lielbritānija, Ziemeļāfrika un Āzija.

No 2019. līdz 2025. uzņēmums īstenoja investīciju projektus 160 miljonu eiro vērtībā: jauna zāģmateriālu šķirošanas un iepakošanas līnija, baļķu šķirošanas līnija, lieljaudas ēvelēšanas līnija, jauna kokzāģētava, kokmateriālu kaltes ar divpakāpju rekuperācijas sistēmām (atgūtā enerģija no kaltēm tiek izmantota arī jauno ēku grīdas apkures sistēmās), lietus ūdeņu attīrīšanas iekārtas, uzlabota vides pārvaldība. Uzbūvētās līnijas ir vienas no modernākajām pasaulē. Visi investīciju projekti ir pilnībā pabeigti, izņemot kaltes un ēvelēšanas līnijas, kuru nodošana ekspluatācijā plānota 2025. gada rudenī. Uzsākta arī ēvelētās produkcijas ražošana. Attīstības un investīciju projektu galvenie mērķi ir koksnes lietderīgā iznākuma maksimizēšana, produktivitātes un darba vides uzlabošana. Projektu ietvaros tika apbūvēta uzņēmuma teritorija vairāk nekā 10 ha platībā.

Arvīds Ozols, ilggadējs Zemkopības ministrijas Meža departamenta vadītājs, ievērojams Latvijas mežsaimnieks, valsts darbinieks un nozares līderis. Pieteikums pamatots uz Arvīda Ozola ilgtermiņa, konsekventu un stratēģisku iesaisti Latvijas meža nozares pārvaldībā, augstu profesionālismu un reputāciju starptautiskā līmenī, būtisku sasniegumu īstenošanu politiskajās meža nozares reformās, mentoringa un sabiedrības izglītības darbību nozares attīstības virzienā. Uzsveram Arvīda Ozola dziļo izpratni un tajā balstītu rīcību par mežzinātnes un neatkarīga mežzinātnes institūta nozīmi, kura, visticamāk, ir unikāla un neatkārtojama. Arvīds Ozols (dz. 1959. gada 8. novembrī Rīgā) vairāk nekā 30 gadu garumā bijis Latvijas meža nozares politikas un pārvaldības centrā. Nenovērtējama ir pretendenta starptautiskā un politiskā ietekme – A. Ozols pārstāvēja Latviju, vadot Eiropas Savienības Padomes Mežsaimniecības, ģenētisko resursu un vides darba grupu (2015. gads) un ANO Meža foruma biroju – sākumā kā ANO Meža foruma sesiju biroja priekšsēdētāja vietnieks un vēlāk arī biroja priekšsēdētājs. Nenovērtējams ir viņa ieguldījums Latvijas meža ilgtspējā, kā arī jaunu iniciatīvu veicināšanā un attīstībā, inovatīvu risinājumu ieviešanā vai tās veicināšanā, meža nozares organizāciju sadarbībā, sadarbības veicināšanā un zināšanu pārnesē uz citām nozarēm un sabiedrības grupām, kā arī ieguldījums Latvijas meža nozares pozitīvas starptautiskās atpazīstamības un sadarbības veicināšanā un meža zinātnes attīstībā.

Īpašuma “Jaunlagzdiņi” saimniece Laima Linde kopā ar vīru Ivaru kopš 1986. gada saimnieko nelielā īpašumā Zentenes pagastā. Ģimene mērķtiecīgi atjaunojusi un kopusi mežu, stādot visdažādākās koku sugas, veicot retināšanas darbus un ierīkojot meliorācijas sistēmas un meža ceļus. Lindes ir spilgts piemērs ģimenes kopīgai saimniekošanai.

“Planču” saimnieks Silvers Strups no Valles pagasta ir mežsaimnieks ar vairāk nekā 35 gadu pieredzi. Darbu sācis kā mežsargs, paralēli apgūstot izglītību Ogres meža tehnikumā un vēlāk LBTU Meža fakultātē. Mērķtiecīgā izaugsme atspoguļojas saimniecībā. Silvers izmanto kvalitatīvu stādāmo materiālu, atjaunojot mežu pēc cirsmām, veic regulāru jaunaudžu kopšanu  un savā darbā ievieš zinātniski pamatotas metodes. Īpaši nozīmīgs ir ieguldījums infrastruktūrā - realizēts meliorācijas sistēmas pārbūves projekts, kas ļāvis ieaudzēt jaunas bērza-melnalkšņa mistraudzes un produktīvi izmantot agrāk pārmitrās platības.

Pauls Elksnis kopā ar dēlu Rinaldu saimnieko īpašumā “Elkšņi” Daudzeses pagastā. Viņu apsaimniekotajās audzēs tiek īstenots pilns meža apsaimniekošanas cikls - no augsnei piemērotu koku sugu stādīšanas un jaunaudžu kopšanas līdz  meliorācijas sistēmu atjaunošanai un mežizstrādei, kur nereti ieguldīti pašu līdzekļi. Audzes īpašumā ģimene regulāri atjauno gan dabiskā ceļā, gan stādot. Īpašumā vieta ierādīta arī dižiem ozoliem, kuru apkārtne tiek rūpīgi kopta.

Juris Zoldners, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks, ķīmijas zinātņu doktors, šovasar nosvinēja savu 90. dzimšanas dienu. Koksnes ķīmijas nozarei viņš veltījis 67 profesionālās darbības gadus. Juris Zoldners savos 90 gados joprojām ir aktīvs pētnieks, turpina strādāt laboratorijā un nododas jaunās zinātnieku paaudzes izglītošanai, apliecinot izcilu zinātnisko ilgmūžību un pienesumu nozares attīstībai. Jura Zoldnera mantojumā ir vairāk nekā 100 zinātnisku publikāciju un 12 izgudrojumu. Zinātņu doktors Zoldners ir ieguvis vairākas autorapliecības par pētījumiem koksnes modifikācijas tehnoloģiju jomā, piedalījies koksnes hemiceluložu saturošu higiēniski profilaktisko preparātu (ziedes, krēmi un citi produkti) eksperimentālajā izstrādē un vairāku citu koksnes ķīmijas tematu attīstīšanā. Vadot Koksnes – polimēru kompozītu laboratoriju (vēlāk – Biokompozītu laboratoriju), ieguldījis lielu darbu starpdisciplināru zinātnisku un praktisku jautājumu risināšanā, apvienojot koksnes un polimēru zinātnes nozares. Arī šobrīd, izvēloties strādāt pētnieka amatā Celulozes laboratorijā, Juris Zoldners sniedz nozīmīgu ieguldījumu meža nozares pētniecības un produktu izstrādes projektos institūtā, radot inovatīvus, jaunākajiem zinātnes sasniegumiem atbilstošus risinājumus, kā arī joprojām turpina darīt sev vistuvāko darbu - veikt zinātniskus eksperimentus.

Andrejs Cunskis, ilggadējs Latvijas Mežistrādātāju savienības vadītājs, aktīvi piedalījies dažādās nozares darba grupās un konsultatīvajās padomēs, iesaistoties gan likumdošanas, gan praktisko regulējumu izstrādē. Viņš darbojies Meža konsultatīvajā padomē un Ekonomikas ministrijas Mežsaimniecības ekspertu padomē, bijis viens no dalībniekiem darba grupās par mežsaimniecības sertificēšanu pēc FSC principiem un FAO projektā par nozares pārvaldes reorganizāciju, devis būtisku ieguldījumu Meža likuma un vairāku Ministru kabineta noteikumu izstrādē, kā arī ciešā sadarbībā ar Latvijas Valsts mežiem strādājis pie resursu cenas algoritma un ilgtermiņa līgumu izveides. Viņš iesaistījās arī profesionālās izglītības standartu veidošanā Ogres Meža tehnikumā un ilgtermiņa meža kapitāla apsaimniekošanas plānošanā. Īpaši nozīmīga bija viņa darbība pie kokmateriālu aprites uzskaites un uzmērīšanas kārtības regulējuma, kur tika izstrādātas prasības gan darījumu uzskaitei, gan uzmērīšanas organizāciju akreditācijai. Viņš piedalījās augošu koku vērtēšanas un cenu noteikšanas metodikas pilnveidē, kā arī iestājās par izmaiņām autotransporta normatīvos, lai nodrošinātu efektīvāku resursu pārvadājumu sistēmu. Viņa aktīvais darbs izpaudās arī vētras seku likvidēšanas koordinācijā un atbalstā akcīzes nodokļa atvieglojumiem degvielai, kas būtiski ietekmēja mežsaimniecības nozares konkurētspēju un attīstību. Lai arī Andrejs Cunskis jau bija sasniedzis pensijas vecumu un pelnījis atpūtu, viņš līdz pat 2024. gadam turpināja pildīt Latvijas Mežizstrādātāju savienības vadītāja pienākumus.

Gundars Freimanis, Īles mežniecība, dzimis 1958. gada 23. septembrī, ir mežinieks trešajā paaudzē Pēc LLU Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātes absolvēšanas darba gaitas uzsācis kā mežziņa vietnieks Bēnes mežniecībā, pēcāk mežzinis Saldus MRS Īles mežniecībā, un tā par mežzini un vēlāk par Īles meža iecirkņa vadītāju nostrādājis līdz pat pensijai. Vislielākā vēsturiskā un patriotiskā vērtība, kas paliek pēc Gundara darba mūža, ir arī ārpus Latvijas robežām zināmais Īles nacionālo partizānu bunkurs, kas ir Baltijā lielākā partizānu vienas ziemas mītne. Tieši pateicoties Freimaņa kunga aktīvai iesaistei, bunkurs tapis par nopietnu pazemes būvi ar autentisku izskatu, ko izbūvēja LVM, pateicoties viņa iniciatīvai un darbam. Otra dabas ainaviskā vērtība, ko Freimaņa kungs ir izveidojis, ir Krievkalnu atpūtas vieta un skatu tornis, no kura paveras varens skats uz Zemgales ārēm. Tas ierīkots ar Gundara Freimaņa tiešu iesaisti un aktivitāti. Savā darba mūžā Gundars savu pieredzi un mežsaimnieciskās zināšanas lika lietā ne tikai mežā strādājot vai auditoriem argumentējot, bet arī daudzu gadu garumā sniedza tās Meža fakultātes studentiem studiju prakses ietvaros. 

Inesis Boķis, Latvijas Meža īpašnieku biedrības prezidents ir mežinieks kopš dzimšanas. Kopš 1982. gada Inesis Boķis ir aktīvās darba gaitās mežsaimniecības nozarē. Vispirms strādājis par mežzini Mazsalacas mežrūpniecības saimniecības Rencēnu mežniecībā, bet no 1984. gada par Mazsalacas MRS direktora vietnieku, bet kopš 1989. gada - par Valmieras virsmežniecības virsmežzini. Tie bija ļoti intensīva darba gadi, jo paralēli praktiskajam ikdienas darbam Inesis aktīvi iesaistījās arī dažādās darba grupās gan par Valsts meža dienesta darba organizēšanu, gan par visas meža nozares tālāko attīstību, gan par meža likumdošanas sakārtošanu un uzlabošanu. Pēc īpašumu atgūšanas privātajos mežos notika ļoti intensīva meža apsaimniekošana, tāpēc virsmežniecības darbā kā galvenās prioritātes viņš tolaik izvirzīja meža īpašnieku apmācību un privāto mežu atjaunošanu un kopšanu. Liels darbs tika ieguldīts arī cīņā ar patvaļīgo un nelikumīgo meža ciršanu. Par darbu virsmežziņa amatā Inesis Boķis saņēma Zemkopības ministrijas augstāko apbalvojumu - medaļu “Par centību”. 2003. gadā Inesis tika ievēlēts par Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju un nostrādāja šajā amatā 12 gadus, līdz 2014. gadā viņu ievēlēja par LR 12. Saeimas deputātu. Būdams deputāts Inesis Boķis atbalstīja pārdomātu mežsaimniecības normatīvā regulējamu izmaiņu veikšanu kā arī aktīvi iesaistījās normatīvo aktu  priekšlikumu sagatavošanā, piemēram, par saprātīgas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes privātajiem meža īpašniekiem noteikšanu. Ineša Boķa darbs ir devis būtisku pozitīvu un paliekošu ietekmi meža nozares attīstībā.

Jāzeps Zdanovskis, LVM plānošanas izpilddirektors 1999. gadā uzsāka savas darba gaitas LVM Ziemeļlatgales mežsaimniecībā kā izpilddirektora vietnieks. 2013. gadā Zdanovska kungs kļuva par LVM plānošanas izpilddirektoru Koksnes produktu ražošanas un piegāžu biznesa virzienā. Viņa pārziņā bija cirsmu plānošanas un meža inventarizācijas procesu nodrošināšana, kur arī nostrādāti 22 gadi. Jāzeps ir piedalījies meža apsaimniekošanas operacionālās plānošanas procesu modernizācijā un tehnoloģiju ieviešanā, cirsmu plānošanā un meža inventarizācijā darbam lauka apstākļos. Pirmie eksperimentālie objekti koka vairogu brauktuvju objektu plānošanā un testos ar kokvedējiem notika tieši Zdanovska kunga vadībā. Sadarbojoties ar nozares ekspertiem, praktiskajā mežsaimniecībā aktīvi tika izmēģinātas jaunas metodes atvērumu veidošanā izlases cirtēs, lai, veicot pakāpenisko cirti, nodrošinātu gan jaunā meža atjaunošanos izveidotajos atvērumos, gan tehnoloģisko efektivitāti.