• Pašvaldība, pamatotus ierosinājumus (līdz 1.jūlijam) zvejas limita izmaiņām iesniedz Pārtikas drošības dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam „BIOR” (turpmāk – institūts), kurš attiecīgi izvērtē un sniedz Zemkopības ministrijai (turpmāk – ZM) zinātniski pamatotus atzinumus par iespējamajām limitu izmaiņām;
  • Licencētās rūpnieciskās zvejas organizētājam, pirms licencētās rūpnieciskās zvejas uzsākšanas tā ir jāsaskaņo ar ZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM);
  • Licencētās zvejas organizētājs iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par licencēto rūpniecisko zveju divas reizes gadā – līdz 15.jūlijam un 15.janvārim – par iepriekšējo pusgadu; daļa naudas līdzekļu, kas iegūti par zvejas atļaujām (licencēm), divas reizes gadā – līdz 10.jūlijam par pirmo pusgadu un līdz 10.janvārim par otro pusgadu – pārskaitāma valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai;
  • Licencētās makšķerēšanas organizētājam, licencētās makšķerēšanas nolikums ir jāsaskaņo sekojošā secībā: ZM, Institūts, Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde (ja ūdenstilpe atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā), VARAM un attiecīgā pašvaldība;
  • Licencētās makšķerēšanas organizētājs iesniedz Lauku atbalsta dienestā pārskatu par licencēto makšķerēšanu divas reizes gadā – līdz 15.jūlijam un 15.janvārim – par iepriekšējo pusgadu; daļa naudas līdzekļu, kas iegūti par zvejas atļaujām (licencēm), divas reizes gadā – līdz 10.jūlijam par pirmo pusgadu un līdz 10.janvārim par otro pusgadu – pārskaitāmi valsts pamatbudžetā Zivju fonda veidošanai, ievērojot ūdeņu statusam atbilstošo pārskaitījuma apmēru;
  • Publisko ūdenstilpju (ezeru, upju un ūdenskrātuvju) vai upju, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij (turpmāk – ūdenstilpes) iznomātāji - novadu un republikas pilsētu pašvaldības - divu nedēļu laikā pēc ūdenstilpes iznomāšanas iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par iznomāto ūdenstilpi; iznomājot ūdenstilpi, ūdenstilpes nomas maksā iekļaujama arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmā nomas maksas daļa, kas nav mazāka par 10 procentiem no ūdenstilpes kopējās nomas maksas; ja ūdenstilpes nomas līgumā tiek izdarīti grozījumi saistībā ar ūdenstilpes izmantošanas veidu vai grozījumi par ūdenstilpes nomas maksu un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitāmās nomas maksas apmēru vai ja ūdenstilpes nomas līgums tiek izbeigts, ūdenstilpes iznomātāji - novadu un republikas pilsētu pašvaldības - divu nedēļu laikā pēc attiecīgo grozījumu izdarīšanas vai ūdenstilpes nomas līguma izbeigšanās informē par to Lauku atbalsta dienestu
  • Pašvaldība reizi pusgadā apkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, par tām saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Pārskatu ar minētajām ziņām iesniedz Lauku atbalsta dienestā divas reizes gadā (līdz 15.jūlijam un 15.janvārim) par katru iepriekšējo pusgadu; 30 procentus no kopējās summas, ko pašvaldības iekasējušas par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu vai to izsoli un rūpnieciskās zvejas tiesību un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, pašvaldībām katru mēnesi jāieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai ;
  • Pašvaldība, ierosinājumus par makšķerēšanas regulēšanas pasākumiem iesniedz ZM;
  • Pieteikumus Zivju fonda atbalstam uz attiecīgo pasākumu izsludinātajām kārtām atbalsta pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestam, tālākai iesniegumu izskatīšanai Zivju fonda padomē;
  • Pašvaldības pārstāvis piedalās zivju mazuļu ielaišanas (papildus zivju resursu atražošanas valsts programmai) komisijās pašvaldības teritorijā esošajās dabiskajās ūdenstilpēs un paraksta attiecīgos zivju mazuļu ielaišanas aktus.

Informācija par kontiem uz kuriem attiecīgos gadījumos jāveic maksājumi

 

Saņēmējs: Lauku atbalsta dienests

Reģistrācijas numurs: LV90000794228

Bankas nosaukums: Valsts kase

BIC kods: TRELLV22

 

Kontā (IBAN): LV87TREL816032309100B

Ieņēmumi no ūdenstilpju un zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību rūpnieciskās izmantošanas (licences)

Ieskaitāmi maksājumi no:

  • Maksas par publisko ūdenstilpju un citu ūdenstilpju, kurās zvejas tiesības pieder valstij nomu rūpnieciskai zvejai – ne mazāk par 10% no kopējās nomas maksas, kuru ieskaita - ūdenstilpes nomnieks;
  • Maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu (arī izsoli) un zvejas tiesību izmantošanu privātos ūdeņos – 30% no kopējās summas, ko iekasējusi pašvaldība, ieskaita – pašvaldība;
  • Licencētā rūpnieciskā zvejā iegūto līdzekļu daļa atbilstoši ūdenstilpes statusam, ieskaita pašvaldība par licencēto zveju publiskos ūdeņos (tai skaitā jūras piekrastes ūdeņos) un citos iekšējos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij (vai privāto ūdeņu īpašnieks privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij);
  • Valsts nodeva par atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā starptautiskajos un citu valstu ūdeņos, Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem un piekrastes ūdeņos – 100%, ieskaita licences saņēmējs (savukārt, valsts nodevu par licenci komercdarbībai zvejniecībā iekšējos ūdeņos – 100 %, licences saņēmējs ieskaita pašvaldības budžetā).

Kontā (IBAN): LV88TREL816032308900B

Ieņēmumi no ūdenstilpju un zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību nerūpnieciskās izmantošanas (makšķerēšanas kartes)

Ieskaitāmi maksājumi no:

  • Maksas par publisko ūdenstilpju un citu ūdenstilpju, kurās zvejas tiesības pieder valstij nomu licencētai makšķerēšanai – ne mazāk par 10% no kopējās nomas maksas, kuru ieskaita - ūdenstilpes nomnieks;
  • Licencētā makšķerēšanā iegūto naudas līdzekļu daļa atbilstoši ūdenstilpes statusam, ieskaita licencētās makšķerēšanas organizētājs (arī pašvaldība, ja tā organizē licencēto makšķerēšanu);
  • Maksa par makšķerēšanas tiesībām (makšķerēšanas kartes).

Saņēmējs: Valsts vides dienests

Reģistrācijas numurs: LV90000017078

Bankas nosaukums: Valsts kase

BIC kods: TRELLV22

 

Kontā (IBAN): LV28TREL821050722600B
Ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības par zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem

Maksājumi ieskaitāmi saskaņā ar Valsts vides dienesta lēmumiem:

  • Kompensācijas summas par saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem (HES, u.c.), ieskaita zaudējumu nodarītājs;
  • Atlīdzība par nelikumīgi iegūtām zivīm (zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi), ieskaita zaudējumu nodarītājs;
  • Naudas sodi par zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem – 100 % saskaņā ar Valsts vides dienesta atklātajiem pārkāpumiem, bet, ja pārkāpumu ir atklājušas VVD vai pašvaldību pilnvarotās personas, tad minētajā kontā tiek ieskaitīti 60 % apmērā no ieņemtās naudas summas, bet 40 % paredzēti un tiek ieskaitīti attiecīgi VVD vai pašvaldību kontā pilnvaroto personu iesaistīšanai zvejas un makšķerēšanas kontroles darbību nodrošināšanā.