Sauer, J., et al. (2021), "Dynamics of farm performance and policy impacts: Case studies", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 165, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā rakstā ir sniegti detalizēti saimniecības līmeņa dati par saimniecību darbības dinamiku no valstu gadījumu studijām, kas aptver augkopības saimniecības Austrālijā, Francijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē (Anglijā un Velsā), kā arī piena lopkopības saimniecības Čehijā, Dānijā un Norvēģijā. Produktivitātes pieaugums laika gaitā ir raksturīgs visām valstīm un lielākajai daļai augkopības saimniecību, taču produktivitātes dinamika ievērojami atšķiras. Austrālijā straujš produktivitātes pieaugums produktīvāko augkopības saimniecību vidū ir palielinājis atšķirību starp saimniecībām ar augstākajiem un zemākajiem rādītājiem; tā kā Francijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē produktivitātes pieaugums bija vājš starp ražīgākajām augkopības saimniecībām, un saimniecības ar zemākajiem rādītājiem samazināja produktivitātes starpību. Produktivitāte palielinājās arī piena lopkopības saimniecībās, palielinoties atšķirībai starp visproduktīvāko un vismazāk produktīvo saimniecību klasēm trīs izlases valstīs. Politikas izmaiņu ietekme uz darbības dinamiku ir analizēta attiecībā uz atsaistītajiem maksājumiem Francijā un Anglijā un piena maksājumiem Čehijā.
Atslēgas vārdi: Lauksaimniecība, tehniskās izmaiņas, darbības virzītājspēki, riskas, lauksaimniecības politika, vides ilgtspējība, atsaistīšana, saimniecību struktūra, ražīgums
Pieejams: https://doi.org/10.1787/3ce71854-en
Antón, J. and J. Sauer (2021), "Dynamics of farm performance and policy impacts: Main findings", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 164, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Produktivitātes palielināšana lauku saimniecību līmenī ir galvenais politikas mērķis lielākajā daļā valstu, un tas ir būtisks lauksaimniecības un pārtikas sistēmu vispārējai darbībai. Šajā pētījumā tiek izmantotas dinamiskas statistikas metodes un saimniecības līmeņa dati, lai identificētu saimniecības darbību noteicošos faktorus, kas laika gaitā ietekmē produktivitāti un ilgtspējību. Analīze atklāj politikas ietekmi uz produktivitāti un saiknes starp produktivitāti un ilgtspējības rezultātiem. Pētījumā apskatīti septiņu valstu gadījumi: augkopības saimniecības Austrālijā, Francijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē (Anglijā un Velsā) un piena lopkopības saimniecības Čehijā, Dānijā un Norvēģijā. Galvenais secinājums ir tāds, ka politikas izmaiņām, kas palielina maksājumu atsaistīšanas pakāpi, ir pozitīva ietekme uz produktivitāti. Turklāt ar pareiziem stimuliem produktivitātes pieaugums var būt lokāli ilgtspējīgāks, jo saimniecības var saražot vairāk produkcijas ar mazāku ieguldījumu, kas kaitē videi.
Atslēgas vārdi: Inovācijas, darbības virzītājspēki, produktivitāte, lauksaimniecība, vides ilgtspējība, tehniskas izmaiņas, saimniecību struktūra, lauksaimniecības politika, atsaiste
Pieejams: https://doi.org/10.1787/af1f4600-en
B... Sauer, J. and C. Moreddu (2020), "Drivers of farm performance: Empirical country case studies", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 143, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā aptverta empīriska analīze par dažāda veida saimniecību produktivitāti un ilgtspējību trīspadsmit valstīs. Lauku saimniecību produktivitāte tiek mērīta, izmantojot vidējā produktivitātes līmeņa aplēses un tehnisko izmaiņu gada rādītājus. Pierādījumi par saimniecību vides ilgtspēju ir balstīti uz indeksu, kas atspoguļo vides spiedienu uz hektāru un vietējo ražošanas ilgtspējību. Papildus vides ilgtspējībai analīzē tiek ņemtas vērā arī būtiskās atšķirības saimniecību struktūrā, darbības inovācijās, individuālajās īpašībās, kā arī saimniecību atrašanās vietā. Produktivitātes rādītāji saimniecību klasēs tika saistīti ar vides ilgtspējības rādītājiem un citām saimniecību īpašībām, lai noskaidrotu faktorus, kas veicina vai kavē saimniecības darbību. Empīriski nosakot galvenos virzītājspēkus un šķēršļus saimnecību snieguma uzlabošanai, tiek atbalstīta efektīvākas politikas izstrāde. Šī analīze jo īpaši palīdz labāk izprast sinerģijas un kompromisus starp produktivitāti un vides ilgtspējības rādītājiem.
Atslēgas vārdi: lauku saimniecību struktūra, vides ilgtspēja, saimniecību produktivitāte, inovācijas un tehniskās izmaiņas
Pieejams: https://doi.org/10.1787/248380e9-en
Bokusheva, R. and L. Čechura (2017), "Evaluating dynamics, sources and drivers of productivity growth at the farm level", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 106, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā tiek novērtēti kopējo faktoru produktivitātes (TFP) rādītāji Eiropas Savienības (ES) laukaugu specializācijas saimniecībās laikposmā pēc ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu īstenošanas. Analīze aptver sešas ES dalībvalstis: Čehijas Republiku, Franciju, Vāciju, Ungāriju, Poliju un Apvienoto Karalisti. Lai pētītu produktivitātes pieauguma avotus, TFP tika sadalīti trīs komponentos - tehniskās izmaiņas, mēroga ietekme un tehniskā efektivitāte. Tika konstatēts, ka tehniskajām izmaiņām ir galvenā loma produktivitātes pieaugumam lielākajā daļā valstu. Tiek secināts, ka atbalsta maksājumi negatīvi ietekmē laukaugu saimniecību produktivitāti un resursu izmantošanas efektivitāti. Vairāki atsaistītie maksājumi šķiet mazāk kropļojoši, nekā citi atbalsta veidi.
Atslēgas vārdi: TFP, lauksaimniecība, Eiropas Savienība, saimniecību elastība
Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5f2d0601-en
Sauer, J. (2017), Estimating the link between farm productivity and innovation in the Netherlands, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 102, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā pētījumā tiek skatīta saikne starp saimniecību inovācijām un ekonomiskajiem rādītājiem. Ar speciāli izstrādātu saimniecības līmeņa modeli tika izvērtēta inovāciju ieviešana saimniecībās, to intensitāte, inovācijas procesa rezultāts un produktivitātes izmaiņas. Analīze tika veikta divu veidu saimniecībām - piena un labības saimniecībām -, un tā aptver laikposmu no 2004. līdz 2014. gadam. Tiek konstatēti vairāki faktori, kas ir noteicošie lauksaimniecības inovāciju apjomam un panākumiem Nīderlandē. Starp tiem ir noteikumi un standarti, sadarbības līmenis ar zināšanu ieguves institūcijām, pašu produktu un procesu izstrādes aktivitātes, saimniecības lielums, saimniecības vadītāja vecums, kā arī pārliecība par uzņēmējdarbības un nozares attīstību. Balstoties uz šiem un citiem rezultātiem, ziņojumā tiek iztirzāta ietekme uz politikas jomām, kuru mērķis ir veicināt inovācijas lauksaimniecībā un ražīgumu un ilgtspējību lauksaimniecības nozarē.
Atslēgas vārdi: Nīderlande, saimniecību produktivitāte, inovācijas
Pieejams: https://doi.org/10.1787/2224dad0-en
Bokusheva, R. and S. Kimura (2016), "Cross-Country Comparison of Farm Size Distribution", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 94, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā apkopoti saimniecības lieluma sadalījuma pasākumi no četrpadsmit OECD valstīm (Kanāda, Igaunija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Japāna, Koreja, Latvija, Nīderlande, Norvēģija, Zviedrija, Lielbritānija un ASV) no 1995.-2010. gadam. Tiek skatīta saimniecības lieluma statistika četrās lauksaimniecības ražošanas apakšnozarēs (graudi, piens, liellopi un cūkas), un dokumentēta lauksaimnieciskās ražošanas konsolidācija liela mēroga saimniecībās. Saimniecību izmēra izaugsmes tempiem ir būtiskas atšķirības starp valstīm un periodiem, kas rāda, cik nozīmīgi saimniecību struktūru attīstībai ir valstij specifiskie dabas, sociālie un ekonomiskie apstākļi un likumdošanas un politiku vide. Palielināta nevienlīdzība saimniecības lieluma sadalījumā, kas fiksēta izmantojot Džini koeficientu, norāda uz vairāk polarizētu lauku saimniecību struktūru tendenci.
Atslēgas vārdi: saimniecību izmēra sadalījums, lauksaimniecība, strukturālās izmaiņas
Kimura, S. and J. Sauer (2015), "Dynamics of dairy farm productivity growth: Cross-country comparison", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 87, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā ir salīdzināta produktivitātes izaugsmes dinamika pēdējo desmit gadu laikā piena specializācija saimniecībās trīs ES dalībvalstīs: Igaunijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē (Anglijā un Velsā). Piena ražošanas nozares attīstību šajās valstīs raksturo saimniecību skaita kritums un lielāks vidējais ganāmpulka lielums saimniecībā. Politikas faktoriem ir nozīmīga ietekme saimniecību produktivitātes veicināšanā. Igaunijā piena ražošanas nozare pēdējos gados ir ievērojami paplašinājusies un produktivitātes pieaugums nozarē vērojams lielā mērā dēļ resursu pārdales par labu nelielam skaitam lielu un ienesīgu saimniecību. Nīderlandē piena specializācijas saimniecības laika gaitā ir pielāgojušās dažādām politikas vidēm, un nozares produktivitātes pieaugumu lielā mērā nosaka uzlabojumi saimniecību līmenī, ieviešot jaunas tehnoloģijas un efektīvi izmantojot resursus. Apvienotajā Karalistē, produktivitātes pieaugums nāk no mazo saimniecību iziešanas no ražošanas un atlikušo saimniecību paplašināšanās.
Atslēgas vārdi: piena specializācijas saimniecības, produktivitāte, resursu sadalīšana, Igaunija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste
Kimura, S. and C. Le Thi (2013), “Cross Country Analysis of Farm Economic Performance”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 60, OECD Publishing
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā tiek analizēti saimniecību ekonomiskā snieguma datus, izmantojot OECD saimniecības līmeņa analīzes tīkla palīdzību. Tiek salīdzināti četri ekonomiskās darbības rādītāji (izvades un ievades attiecība, neto ienākumi uz darbaspēka vienību, zemes un neto vērtību) deviņās iesaistītajās valstīs /reģionos ar noteiktiem saimniecību veidiem. Salīdzinošā analīze rāda ievērojamas atšķirības saimniecību ekonomiskajā sniegumā gan vienā valstī, gan arī starp vairākām valstīm. Tas norāda, ka, veicinot esošo labo praksi un uzlabojot pašreizējo resursu piešķiršanu, varētu ievērojami uzlabot situāciju nozarē. Faktoru analīze atklāja, ka saimniecības lielums ir būtisks nosacījums augstākam ekonomiskajam sniegumam visu veidu saimniecībās dažādās valstīs. Tomēr ir arī citi faktori, kas ietekmē augstāku veiktspēju neatkarīgi no saimniecības lieluma, piemēram, gados jaunāks saimnieks, ar augstāku izglītību, finanšu līdzekļu izmantošana.
Atslēgas vārdi: faktoru analīze, saimniecības sniegums, saimniecības izmērs
Moreddu, C. (2011), “Distribution of Support and Income in Agriculture”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 46, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šis pētījums sniedz informāciju par atbalsta un ienākumu sadalījumu pa saimniecību lielumu, saimniecības tipu un reģionu vairākās OECD valstīs un salīdzina vidējos atbalsta līmeņus un to īpatsvaru dažādu kategoriju saimniecību ieņēmumos. Lauksaimniecības ražošana un atbalsts Kanādā, ASV un ES ir ļoti koncentrēts uz lielākām saimniecībām, kurās ienākumu līmenis ir lielāks nekā visu saimniecību vidējais rādītājs. Tomēr mazākās saimniecības ir vairāk atkarīgas no atbalsta (jo īpaši no maksājumiem), kas veido lielāku daļu no to bruto ieņēmumiem. Tā kā maksājumi lauksaimniekiem ir vienmērīgāk sadalīti nekā ražošana, atbalsts samazina ienākumu nevienlīdzību pēc saimniecību lieluma un saimniecības tipa. Šis pētījums, kas veikts saistībā ar OECD saimniecību līmeņa analīzes tīklu, secina, ka politikas efektivitātei un vienlīdzīgai izaugsmei vajadzēs labāk orientēt ienākumu atbalstu un tam savukārt vajag precīzu informāciju par lauksaimnieku ienākumu un turības stāvokli.
Atslēgas vārdi: lauksaimniecības politika, lauksaimniecības atbalsts, atbalsta sadale, ienākumi izplatīšana, saimniecību bagātība, taisnīgums, mērķauditorija.
Pieejams: http://dx.doi.org/10.1787/5kgch21wkmbx-en