Ziemas kviešiem, kas veido lielāko daļu no graudaugu platības, augustā prognozētā kopraža samazināta par 10,3%, savukārt vasaras kviešiem – par 2,9%. Līdzīga tendence vērojama arī rudzos, griķos un miežos.
Rapsim kopumā prognozēts kopražas samazinājums par 4,6% salīdzinājumā ar jūlija prognozi, galvenokārt ziemas rapša ražības krituma dēļ, lai gan platība nav mainījusies. Vasaras rapsim kopraža saglabājusies nemainīga, bet platība nedaudz pieaugusi.
Kartupeļiem augustā prognozēts būtisks kopražas kritums – par 14,3%, ko ietekmējusi gan platības, gan ražības samazināšanās.
Šie dati liecina par vispārēju ražas samazinājuma tendenci, ko ietekmējuši īpaši nelabvēlīgi laika apstākļi, kas negatīvi ietekmējuši ražību, neskatoties uz nemainīgām vai pat nedaudz pieaugošām sējumu platībām 2025. gadā.
Kultūraugu attīstību un ražas potenciālu visā Latvijā ievērojami ietekmē pārlieku lielais mitrums augsnē un lietavas, kas būtiski aizkavē arī ražas novākšanas darbus.
Ziemāju ražas vākšana tika uzsākta apmēram par 10 dienām vēlāk kā parasti un par divām nedēlām vēlāk kā pagājušā gadā, kad karstuma rezultātā augi straujāk nogatavojās.
Šogad ziemas mieži tika nokulti pirmie, tiem Zemgalē un Kurzemē sekoja ziemas rapša novākšana, bet Vidzemē un Latgalē tos izdevās novākt tikai daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.
Paralēli turpinājās rudzu novākšana, bet stipro lietavu un vēja ietekmē daudzviet tie ir saguldīti veldrē un joprojām vēl nav novākti, saveldrētajos rudzu laukos jau izaugušas cauri nezāles, kas apgrūtinās to novākšanu un lietavu ietekmē samazinās graudu kvalitāte.
Zemgalē ziemas kviešu novākšana tuvojas noslēgumam, Kurzemē ap 60-70% nokulti, Vidzemē un Latgalē ziemas kviešu platības ir novāktas tikai aptuveni 40-60% apmērā. Pēc lauksaimnieku novērojumiem Gulbenes pusē tikai 4 dienas bija iespējama intensīva ziemāju ražas vākšana. Pastāv risks, ka Vidzemes reģionā līdz pat 35% vasarāju var netikt nokulti lietavu dēļ.
Vērtējot novākto graudu kvalitāti pārmitrā augsne veģetācijas perioda laikā neļāva pilnvērtīgi attīstīties graudiem un to tilpummasa ir par 20-25% zemāka, līdz ar to samazinās arī prognozējamais ražas līmenis un kvalitātes rādītāji. Ziemas kviešiem proteīna un lipekļa saturs daļai ir atbilstošs pārtikas kvalitātes prasībām, bet zemā tilpummasa nenodrošina pārtikas graudu kvalitāti. Kopumā uz šo brīdi novākto ziemas kviešu graudu kvalitāte tiek ieskaitīta lopbarības klasē un sastāda 85- 90% visos reģionos.
Ziemas rapsis nokults visā Zemgalē, Kurzemē – ap 80%, Vidzemē un Latgalē 50- 60% no sējplatībām. Ziemas rapsis vietām izslīcis un stublāju smecernieka bojājumi samazināja sēklu rupjumu.
Uzsākusies vasaras kviešu, miežu un auzu kulšana visos reģionos. Agrāk sētajiem vasarājiem bija spēcīgāk attīstījusies sakņu sistēma un līdz ar to izveidojās augstāks ražas potenciāls. Savukārt vēlāk sētajiem vasarājiem pārliecīga mitruma ietekmē saknēm būtiski pietrūka gaiss un augi bija vājāki, veidoja īsākas vārpas un samazinājās vārpu produktivitāte. Zemgalē un Kurzemē savlaicīgi sētajiem vasarājiem bija optimālāks augsnes mitrums, augi attīstījās spēcīgāki un veidoja labāku ražas potenciālu salīdzinot ar Vidzemi un Latgali. Šajos reģionos sējumi ir izretojušies un nezāļaini, tā kā pārliecīgais mitrums nedeva iespēju veikt sējumu kopšanas darbus. Graudaugiem veidojās īsākas vārpas, samazināts graudu skaits vārpā un graudu rupjums.
Latgales reģionā vasarāju sējumos ar pasēju iespējams, ka tie netiks novākti, jo pasēja ir pāraugusi vasaras kviešus un miežus, bet auzas tiks sarullētas skābbarībā. Pārmērīgais mitrums Latgalē ietekmēja arī griķu attīstību, rezultātā augi veidojās īsāki, vājāk attīstīti augi ar mazāku ziedkopu skaitu. Daudzviet griķi netiks novākti, jo lauki ir pārmitri un nav ekonomiski izdevīgi veikt šādos apstākļos kulšanu. Jūnija sākumā sētos griķus vietām iestrādās augsnē kā zaļmēslojumu.
Kartupeļu ražas potenciālu būtiski ietekmē klimatiskie apstākļi, kas Latgales un Vidzemes reģionos aizkavēja stādīšanas laiku. Daudzviet pārlieku lielā mitruma ietekmē stādījumi ir vāji attīstīti, straujāk inficējas ar lakstu puvi un gaisa trūkuma dēļ veidojas sīkāki bumbuļi un uz bumbuļiem veidojas puve, kas ievērojami samazina sākotnējo ražas prognozi un rada nelabvēlīgu ietekmi uz kartupeļu uzglabāšanu. Kartupeļu novākšana uzsākta salīdzinoši agri, tā kā laksti ir slimību inficēti un nokaltuši.
Kopumā ražas novākšana norisinās ļoti lēni, ko traucē nemitīgās lietavas un pārmirkusī augsne. Mitrajos laika apstākļos nav iespējams novākt graudus ar optimālu mitrumu līdz ar to ievērojami palielinās graudu kaltēšanas izmaksas. Daudzviet aizkavējusies ir ziemas rapša sēja, ja Zemgalē un Kurzemē, kur bija sausāki laika apstākļi ziemas kviešu novākšanu izdevās uzsākās ātrāk sēj rapsi, bet Vidzemē un Latgalē pārmitrās augsnes dēļ rapša sēju uzsākt nevar, kas var ievērojami samazināt rapša sējplatības nākošajā gadā.
