Situācija nozarē

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības nodaļas speciālistu veiktā labību, rapša, kartupeļu, lauka pupu, zirņu un kukurūzas zaļgatavībai ražas prognoze uz 2025. gada 23. septembri liecina, ka kopražas rādītāji gandrīz visām vasarāju kultūrām ir samazinājušies salīdzinājumā ar augusta prognozi: kukurūzai zaļgatavībai (−14,9%), griķiem (−5,3%), vasaras kviešiem (−3,7%), vasaras miežiem (−3,5%) un auzām (−1,4%). Arī lauka pupām un lauka zirņiem kopraža samazinājusies attiecīgi par −3,1% un −12,8%.

Samazinājums galvenokārt saistīts ar ražības kritumu.

Kopražas samazinājums kopš sezonas sākuma

Vērtējot datus salīdzinājumā ar sezonas sākotnējām aplēsēm, var secināt, ka kopējā graudaugu raža 2025. gadā tiek paredzēta būtiski zemāka nekā šā gada jūnijā sākotnēji tika prognozēta.

Graudaugu kopražas samazinājums par 13% salīdzinājumā ar jūnija prognozēm norāda uz plaši izplatītiem ražas zudumiem, kas skar gan ziemas, gan vasaras kultūras.

Vislielākais kritums novērojams griķiem, ziemas rapsim, kukurūzai un rudziem, kas viestiešakajā mērā ir saistīts ar nelabvēlīgiem agroklimatiskajiem apstākļiem.

Arī kviešu kopraža samazinās gan ziemas, gan vasaras kultūrām: ziemas kvieši -14%, vasaras kvieši  -8%.  

Kultūraugu attīstība un ražas potenciāls

Vasarāju graudaugi lielākā daļā platību ir nokulti. Lietavu dēļ iekavējās vasarāju sēja.

Vasaras kvieši augstākās ražas veidoja Zemgalē, kur iegūti pārtikai atbilstoši graudi. Tomēr atsevišķām šķirnēm graudu tilpummasa nenodrošināja pārtikas kvalitāti. Mitro apstākļu rezultātā vasarājiem bija īsākas vārpas un tika iegūti sīki graudi. Vidzemes reģionā vasaras kviešiem bija zemākas ražas nekā ziemas kviešiem, tomēr iegūtā produkcija atbilda pārtikas kvalitātei.

Vasaras mieži tika sēti vēlāk – pēc salnām, kam sekoja lietus periods un nevarēja iegūt optimālas ražas.

Auzām, kas tika iesētas laicīgi, ieguva augstākas ražas, savukārt vēlāk sētajām - pilnvērtīgi neattīstījās skaras.

Griķi Kurzemē ir nogatavošanās stadijā, bet Latgalē un Vidzemē tikko sāk nogatavoties. Vēlāk sētie griķi vēl zied. Latgalē mitruma ietekmē griķi ir nezāļaini un vājāk attīstīti.

Vasaras rapsim Latgalē un Vidzemē kulšana vēl tikko uzsākta. Mitruma apstākļi veicinājuši sīku sēklu veidošanos, izslīkušās vietas pārņēmušas nezāles. Lielākai daļai Vidzemē novāktā rapša ir zems eļļas un proteīna saturs.

Kartupeļu raža būtiski atšķīrās pa reģioniem - nokrišņu ietekmē Latgalē un daļā Vidzemes bumbuļi izslīkuši un pārmērīgā mitruma ietekmē tie neglabāsies. Savukārt pārējā Latvijas daļā iegūtas viduvējas ražas. Latgalē bažas rada arī sēklas materiāla ieguves iespējas, jo tiek ievākti sīki bumbuļi.

Lauka zirņu ražas apjomu būtiski ietekmēja to sējas laiks. Agrāk sētie zirņi Zemgalē un Kurzemē veidoja spēcīgāku sakņu sistēmu, lielāku biomasu, ātrāk nogatavojās un tika novākti pirms lietus perioda, kā rezultātā tika iegūta salīdzinoši laba raža. Kaitēkļi zirņos bija maz. Savukārt vēlāk sētie zirņi Vidzemē un Latgalē lietus ietekmē nodzeltēja un neattīstījās, daudzviet ieauga nezālēs. Biežo lietavu rezultātā nevarēja uzsākt zirņu kulšanu, liela daļa sējumu saveldrējās un zirņi tika izsisti no pākstīm, kā rezultātā daļa platību tika ieartas, jo nebija iespējams nokult.

Lauka pupas uzsāktas kult, bet novākšanu ietekmē biežie nokrišņi. Sējumu ražīgums atkarīgs no šķirnes, sējas laika un mitruma nodrošinājuma. Zemgalē, kur mitrums bija optimāls, tika iegūta laba raža, bet Latgalē un Vidzemē pārmērīga mitruma ietekmē samazinājās pupu pākšu skaits un sēklu svars.

Reģionos, kur bija mazāk nokrišņu, tur labāk attīstījās kukurūzas augi. Savukārt pārmērīga mitruma ietekmē Latgalē un daļā Vidzemes gaisa trūkuma rezultātā kukurūzas biomasa ir samazināta, augiem nepārsniedzot 1,5 metru augstumu. Tāpat arī ietekmēts vālīšu skaits – mitrākos laukos augam izveidojusies viena vālīte, bet labākos laukos – līdz divām vālītēm, kas nosaka ražas līmeni.

Ziemāju sējas darbi

Šobrīd ļoti ir aizkavējušies ziemāju sējas darbi, kas rada bažas par nākošā gada ražas līmeni. Vidzemē un Latgalē pārlieku lielā mitruma dēļ nebija iespējams iesēt ziemas rapsi. Vēlāk sētais rapsis šobrīd atrodas dīgšanas stadijā un ir sasniedzis divu īsto lapu attīstības fāzi, kas rada paaugstinātu risku tā turpmākajai attīstībai un veiksmīgai pārziemošanai. Ja iepriekšējos gados saimnieki varēja pielietot samazināto augsnes apstrādi, tad pārmērīgā mitruma rezultātā šogad lielas lauku platības tiek apartas, lai varētu veikt ziemāju sēju.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības nodaļas speciālistu veiktās labību, rapša un kartupeļu ražas prognozēšanas rezultāti uz 25.08.2025. liecina, ka, salīdzinot ar 2025. gada jūlija prognozēm, kopējā graudaugu kopraža ir samazināta par 9,1%, neskatoties uz nemainīgu sējumu platību, kas norāda uz būtisku ražības kritumu.

Kopš jūlija situācija ir pasliktinājusies. Lielākajai daļai graudaugu kultūru, tostarp ziemas un vasaras kvieši, rudzi, griķi, mieži un auzas, piedzīvojušas kopražas samazinājumu robežās no 2,9% līdz 11,7% attiecībā pret jūlijā prognozēto.

Turklāt būtiski ir samazinājušies graudu kvalitātes rādītāji, kā rezultātā liela daļa novākto graudu neatbilst pārtikas kvalitātei un tiek ieskaitīta lopbarības klasē.

Ziemas kviešiem, kas veido lielāko daļu no graudaugu platības, augustā prognozētā kopraža samazināta par 10,3%, savukārt vasaras kviešiem – par 2,9%. Līdzīga tendence vērojama arī rudziem, griķiem un miežiem.

Rapsim kopumā prognozēts kopražas samazinājums par 4,6% salīdzinājumā ar jūlija prognozi, galvenokārt ziemas rapša ražības krituma dēļ, lai gan platība nav mainījusies. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ daļa rapšu pavasarī cieta no salnām, savukārt vēja un lietavu ietekmē augi sagūla veldrē, un mitruma ietekmē konstatētas sadīgušas sēklas pākstīs, kas būtiski ietekmē rapša kvalitāti un pārdošanas iespējas. Vasaras rapsim kopraža saglabājusies nemainīga, bet platība nedaudz pieaugusi.

Kartupeļiem augustā prognozēts būtisks kopražas kritums – par 14,3%, ko ietekmējusi gan platības, gan ražības samazināšanās.

Šie dati liecina par vispārēju ražas samazinājuma tendenci, ko ietekmējuši īpaši nelabvēlīgi laika apstākļi, kas negatīvi ietekmējuši ražību.

Kultūraugu attīstību un ražas potenciālu visā Latvijā ievērojami ietekmē pārlieku lielais mitrums augsnē un lietavas, kas būtiski aizkavē arī ražas novākšanas darbus.

Ziemāju ražas vākšana tika uzsākta apmēram par 10 dienām vēlāk kā parasti un par divām nedēļām vēlāk kā pagājušā gadā, kad karstuma rezultātā augi straujāk nogatavojās.

Šogad ziemas mieži tika nokulti pirmie, tiem Zemgalē un Kurzemē sekoja ziemas rapša novākšana, bet Vidzemē un Latgalē tos izdevās novākt tikai daļēji, jo daudzviet bija apgrūtināta kulšana lietavu dēļ un tas vēl nebija nogatavojies.

Paralēli turpinājās rudzu novākšana, bet stipro lietavu un vēja ietekmē daudzviet tie ir saguldīti veldrē un joprojām vēl nav novākti. Saveldrētajos rudzu laukos jau izaugušas cauri nezāles, kas apgrūtinās to novākšanu un lietavu ietekmē samazinās graudu kvalitāte.

Ziemas kviešu, kas ir galvenā graudaugu kultūra Latvijā, reāla kulšana tika uzsākta tikai ap 5.augustu (ierasti sākums ir ap 25.jūliju un pagājušajā gadā ap 21.jūliju). Šajā laikā arī iezīmējās problēmas – pārplūdušie lauki, noslīkusī lauksaimniecības tehnika, lietavu sabojātie piebraucamie ceļi. Lietavu turpināšanās būtiski apgrūtināja kulšanu līdz pat 12.augustam Zemgalē un Kurzemē. Sakarā ar nevienmērīgo nokrišņu mākoņu veidošanos, Vidzemē un Latgalē kulšana bija iespējama tikai atsevišķās vietās.

Zemgalē ziemas kviešu novākšana tuvojas noslēgumam, Kurzemē ap 60-70% nokulti, Vidzemē un Latgalē ziemas kviešu platības ir novāktas tikai aptuveni 40-60% apmērā. Pēc lauksaimnieku novērojumiem Gulbenes pusē tikai 4 dienas bija iespējama intensīva ziemāju ražas vākšana. Pastāv risks, ka Vidzemes reģionā līdz pat 35% vasarāju var netikt nokulti lietavu dēļ.

Vērtējot novākto graudu kvalitāti, pārmitrā augsne veģetācijas perioda laikā neļāva pilnvērtīgi attīstīties graudiem un to tilpummasa ir par 20-25% zemāka, līdz ar to samazinās arī prognozējamais ražas līmenis un kvalitātes rādītāji. Ziemas kviešiem proteīna un lipekļa saturs daļai ir atbilstošs pārtikas kvalitātes prasībām, bet zemā tilpummasa nenodrošina pārtikas graudu kvalitāti. Kopumā uz šo brīdi novākto ziemas kviešu graudu kvalitāte (pirms pirmapstrādes) 85- 90% gadījumos (visos reģionos) tiek ieskaitīta lopbarības klasē. Pēc graudu attīrīšanas un kaltēšanas tilpummasas rādītājs var nedaudz uzlaboties.

Sakarā ar novēloto kulšanas uzsākšanu un paaugstināto mitruma līmeni kviešu graudos (ap 17-20%), pie kā tie tiek kulti, kavēta ir arī graudu pirmapstrāde un loģistika. Kviešu ilglaicīgai uzglabāšanai un tirdzniecībai mitruma līmenis ir jāsamazina līdz maksimumam 14%. Autotransports, kas ir nepieciešams uz lauka pie kulšanas, veido rindas un kavējas pie graudu elevatoriem. Tas pats transports ir nepieciešams arī graudu loģistikai uz ostām. Šogad visi šie procesi norisinās vienlaicīgi, kas ir izaicinājums visiem iesaistītajiem.

Ziemas rapsis nokults visā Zemgalē, Kurzemē – ap 80%, Vidzemē un Latgalē 50- 60% no sējplatībām. Ziemas rapsis vietām izslīcis un stublāju smecernieka bojājumi samazināja sēklu rupjumu.

Uzsākusies vasaras kviešu, miežu un auzu kulšana visos reģionos. Agrāk sētajiem vasarājiem bija spēcīgāk attīstījusies sakņu sistēma un līdz ar to izveidojās augstāks ražas potenciāls. Savukārt vēlāk sētajiem vasarājiem pārmērīga mitruma ietekmē saknēm būtiski pietrūka gaiss un augi bija vājāki, veidoja īsākas vārpas un samazinājās vārpu produktivitāte. Zemgalē un Kurzemē savlaicīgi sētajiem vasarājiem bija optimālāks augsnes mitrums, augi attīstījās spēcīgāki un veidoja labāku ražas potenciālu salīdzinot ar Vidzemi un Latgali. Šajos reģionos sējumi ir izretojušies un nezāļaini, tā kā pārmērīgais mitrums nedeva iespēju veikt sējumu kopšanas darbus. Graudaugiem veidojās īsākas vārpas, samazināts graudu skaits vārpā un graudu rupjums.

Latgales reģionā vasarāju sējumos ar pasēju iespējams, ka tie netiks novākti, jo pasēja ir pāraugusi vasaras kviešus un miežus, bet auzas tiks sarullētas skābbarībā. Pārmērīgais mitrums Latgalē ietekmēja arī griķu attīstību, rezultātā augi veidojās īsāki, vājāk attīstīti augi ar mazāku ziedkopu skaitu. Daudzviet griķi netiks novākti, jo lauki ir pārmitri un nav ekonomiski izdevīgi veikt šādos apstākļos kulšanu. Jūnija sākumā sētos griķus vietām iestrādās augsnē kā zaļmēslojumu.

Kartupeļu ražas potenciālu būtiski ietekmē klimatiskie apstākļi, kas Latgales un Vidzemes reģionos aizkavēja stādīšanas laiku. Daudzviet pārlieku lielā mitruma ietekmē stādījumi ir vāji attīstīti, straujāk inficējas ar lakstu puvi un gaisa trūkuma dēļ veidojas sīkāki bumbuļi un uz bumbuļiem veidojas puve, kas ievērojami samazina sākotnējo ražas prognozi un rada nelabvēlīgu ietekmi uz kartupeļu uzglabāšanu. Kartupeļu novākšana uzsākta salīdzinoši agri, tā kā laksti ir slimību inficēti un nokaltuši.

Kopumā ražas novākšana norisinās ļoti lēni, ko traucē nemitīgās lietavas un pārmirkusī augsne. Mitrajos laika apstākļos nav iespējams novākt graudus ar optimālu mitrumu līdz ar to ievērojami palielinās graudu kaltēšanas izmaksas. Daudzviet aizkavējusies ir ziemas rapša sēja, ja Zemgalē un Kurzemē, kur bija sausāki laika apstākļi ziemas kviešu novākšanu izdevās uzsākt ātrāk, bet Vidzemē un Latgalē pārmitrās augsnes dēļ rapša sēju uzsākt nevar, kas var ievērojami samazināt rapša sējplatības nākošajā gadā.