Informācija par nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem Latvijā kopš 2025. gada maija

Pēc LVMĢC informācijas 2025. gada maijs ir bijis vēss un nokrišņiem bagāts. Latvijā kopējais nokrišņu daudzums maijā bija 84,7 mm, kas ir 68 % virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk lijis valsts vidienē un austrumu daļā, daudzviet divkārt un atsevišķos reģionos pat četrkārt pārsniedzot maija nokrišņu normu. Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennakšu, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – četras diennaktis.

LVMĢC informācija par situāciju Latvijas upēs 2025. gada maijā. Latvijas upju baseinos maijā novērotais nokrišņu daudzums kopumā bija lielāks nekā ilggadēji vidējie rādītāji. Ventas un Ogres baseinos novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks par ilggadēji vidējiem rādītājiem – attiecīgi 136% un 195% no mēneša normas.

Savukārt, vēl lielāks nokrišņu daudzums bija novērots Daugavas baseinā Latvijas teritorijā, Gaujas, Lielupes un Aiviekstes baseinos: 231–288% no mēneša normas. Arī Daugavas baseina vidustecē Baltkrievijā maijs bija ļoti mitrs, tur vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta maija mēneša nokrišņu norma.

Aiviekstes, Dubnas un Ventas baseinos maija vidējā upju notece bija tuvāka ilggadēji vidējiem rādītājiem vai nedaudz virs tiem: 96–101% no normas. Savukārt, mēneša vidējā upju notece Lielupes, Gaujas, Bārtas un Ogres baseinos bija krietni virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām: 113–180% no normas.

Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita maija pirmajā pusē bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija liela, bet mēneša otrajā pusē iestājās mitrāks periods, lija plašās teritorijās, daudzviet ļoti intensīvi, vairāk Latvijas centrālajā un austrumu daļā.

Nokrišņu ietekmē austrumu daļas upēs strauji paaugstinājās ūdenslīmenis, daudzviet bija applūdušas palienes un zemākās vietas, kā arī lauku teritorijas. Mēneša trešajā dekādē bija izsludināti dzeltenās pakāpes brīdinājumi par augstu ūdenslīmeni Latvijas centrālajos austrumu rajonos.

Foto no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimata portāla 

Pēc LVMĢC informācijas situācija neuzlabojās arī jūnijā, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 91,1  mm, kas ir 30 % virs mēneša normas (70,1  mm), vietām to pārsniedzot pat divkārt. Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 42,9 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 18 diennakšu, bet vismazāk Pāvilostā – astoņas diennaktis.

LVMĢC informācija par situāciju Latvijas upēs 2025. gada jūnijā. Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais jūnijā novērotais nokrišņu daudzums bija Bārtas baseinā, kur nokrišņu daudzums bija 65% no normas. Ievērojami mitrāks bija Irbes, Ventas, Salacas un Ogres baseinos, kur novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks par ilggadēji vidējiem rādītājiem: 111–182% no mēneša normas. Savukārt, vēl lielāks nokrišņu daudzums bija novērots Lielupes, Daugavas, Gaujas un Aiviekstes baseinos: 205–284% no mēneša normas. 

Jūnijā lielākoties mēneša vidējā upju notece saglabājās krietni virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām. Jūnijā nedaudz zem normas notece saglabājās tikai Ventā – 94%. Citos upju baseinos ūdenīgums bija krietni virs normas – Bārtas, Lielupes, Daugavas un Salacas baseinos: 131–163% no normas. Vēl lielāks ūdenīgums bija Dubnas un Aiviekstes baseinos: attiecīgi 290% un 295% no normas vērtībām. Savukārt, ekstremāli liels ūdenīgums novērots Gaujas un Ogres baseinos: attiecīgi 363% un 415% no normas vērtībām. Daudzviet maksimālā upju notece jūnijā bija līdzīga tai, kas parasti tiek novērota pavasara palos.

Maija pēdējā nedēļā, kā arī jūnija pirmajā pusē Latviju bija sasniegušas vairākas nokrišņu zonas, kas daudzviet, īpaši valsts austrumos, bija atnesušas lietavas. Pēc aizvadītajām lietavām Latvijas austrumu daļā, Latgalē un Vidzemē, ilgstoši bija applūdušas plašas teritorijas uz laukiem un zemākās vietas ūdenstilpju krastos, īpaši Gaujas un Daugavas upju baseinos.

Jūnija sākumā bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājumi par augstu ūdenslīmeni valsts austrumu daļā.

Mēneša vidu ūdenslīmenis upēs bija stabilizējies, tomēr arī jūnija beigās (īpaši Jāņos) bija lietavas plašās teritorijās, ūdenslīmenis upes atsāka paaugstināties. Austrumdaļas upēs ūdenslīmenis bija paaugstināts visu mēnesi, mazūdens periods šajās upēs neiestājās.

Mēneša sākumā lietus izskaloja ceļus, bija applūduši lauki un dārzi, lauksaimniekiem bija sapuvusi raža.

Foto no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimata portāla

Pēc LVMĢC informācijas situācija neuzlabojās arī jūlijā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,6 mm, kas ir 12% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (73,8 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Kuldīgā – 5,3 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,9 dienas ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Priekuļos un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā un Stendē – 2 diennaktis.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 35,1 mm, kas ir 40% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (92,1 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Stendē – 2,2 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Rucavā – 7 diennaktis, bet vismazāk Stendē – 1 diennakts.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 46,2 mm, kas ir 67% virs dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,1 mm) bija Stendē, bet vismazāk Zosēnos – 12,4 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 8 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā, Siguldā, Ventspilī un Zosēnos – 3 diennaktis.

Pēc aizvadītajām lietavām Latvijas austrumu un centrālajās daļas ūdenstilpēs ūdenslīmenis bija ilgstoši paaugstināts, kā arī applūdušas plašas teritorijas uz laukiem un zemākās vietas ūdenstilpju krastos. Copernicus Eiropas plūdu informācijas sistēmas (EFAS) aprēķini rāda, ka jūlija beigās Latvijas austrumu daļā, kā arī dažviet Dienvidkurzemes un Liepājas novados, augsnē bija uzkrājies anomāli augsts mitruma daudzums.

LVĢMC dati rāda, ka sausuma un mitruma rādītājs (SPI) Latvijā 3 mēnešu periodā valsts austrumu daļā bija ekstremāli augsts. Kad augsne kļūst pārmitra, tā vairs nespēj uzsūkt ūdeni lietainā laikā. Ilgstoši regulāra lietus ūdeņu pieplūduma rezultātā upju ūdenīgums un ūdens līmenis upēs ir paaugstināts. Kopš jūlija vidus bija spēkā vairāki dzeltenās pakāpes brīdinājumi par augstu ūdenslīmeni ūdenstilpēs.

Foto no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimata portāla 

Pēc LVMĢC informācijas lietavas turpinājās arī augustā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 24,0 mm, kas ir 11% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (70,1 mm) bija Gulbenē. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 7 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 1 diennakts.

Šobrīdējā esošā situācija liecina, ka augusta nogalē ilgstošas lietavas ir valsts rietumu daļā (Kurzemē).