Atjaunināts: 03.01.2024.
Bureau, J. and J. Antón (2022), "Agricultural Total Factor Productivity and the environment: A guide to emerging best practices in measurement", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 177, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Lauksaimniecības nozares produktivitātes un ilgtspējas palielināšana ir galvenie politikas mērķi OECD un arī citās valstīs, kas nav OECD dalībvalstis. Šajā rokasgrāmatā sniegts pārskats par pašreizējo stāvokli lauksaimniecības nozares ilgtspējīgas produktivitātes novērtēšanā un ticamas un salīdzināmās izaugsmes avotus analīzes veikšanā dažādās valstīs politikas veidotājiem noderīgā veidā. Tā balstās uz OECD Lauksaimniecības kopējo faktoru produktivitātes (TFP) un vides tīkla dalībnieku ieguldījumu, kas apvieno attiecīgos akadēmisko aprindu un valstu statistikas aģentūru ekspertus. Iegūtās atziņas būs būtiskas, lai izstrādātu politiku, kas vajadzīga, lai risinātu trīskāršo pārtikas sistēmas problēmu - apgādātu ar pārtiku arvien pieaugošo pasaules iedzīvotāju skaitu un nodrošinātu ienākumus pārtikas sistēmas dalībniekiem, vienlaikus nodrošinot vides ilgtspējību. Rokasgrāmatā sniegti ieteikumi divās jomās. Pirmkārt, par to, kā uzlabot tradicionālo TFP aprēķinu, pamatojoties uz tirgus cenu ielaidi un izlaidi, ierosinot saskaņotas metodes kapitāla mērīšanai, zemes cenu noteikšanai, izlaides apkopošanai un kvalitātes korekcijai. Otrkārt, par to, kā ņemt vērā rezultātus vides jomā, uzskatot piesārņojuma vai emisiju samazināšanu par ražīguma pieaugumu, bet dabas kapitāla plašāku izmantošanu par ražīguma zudumu. Galvenais uzdevums ir aplēst “ēnu cenas” ārpustirgus ieguldījumam un izlaidei. Ieteicams īstenot vairākus savstarpēji papildinošus virzienus: ieguldījumi TFP metodoloģijas un datu uzlabošanā; turpināt pētīt tās paplašināšanu, lai iekļautu rezultātus vides jomā; un tradicionālās TFP kartēšana ar citiem agrovides darbības rādītājiem.
Atslēgas vārdi: Ekonomikas izaugsme, vides ilgtspēja, lauksaimniecības produktivitāte
Pieejams: https://doi.org/10.1787/6fe2f9e0-en
OECD (2021), Policies for the Future of Farming and Food in Norway, OECD Agriculture and Food Policy Reviews, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Norvēģija pilda nevienmērīgi četrus lauksaimniecības politikas mērķus. Lai gan Norvēģijai ir augsts nodrošinātības ar pārtiku līmenis un tā sasniedz savu mērķi saglabāt lauksaimniecisko ražošanu visā valstī, gan ekoloģiskos raksturlielumus, gan efektīvu pievienotās vērtības radīšanu pārtikas ķēdē apdraud atbalsta politika, kas saistītas ar ražošanas līmeņiem. Atbalsts ražotājiem attiecībā pret saimniecības bruto ieņēmumiem ir augstākais starp OECD valstīm, kur 59% no lauksaimnieku ieņēmumiem nāk no valdības atbalsta. Tikai 3% no kopējā atbalsta lauksaimniecībai ir veltīti pētniecībai un inovācijām. Turklāt, lai gan Norvēģijā ir spēcīgas valsts pētniecības iestādes un labi izstrādātas nodokļu atlaides, privātajam sektoram trūkst pareizo politikas stimulu ieviest inovācijas.
Šajā pārskatā ir ierosināta jauna politikas pieeja, kuras centrā ir inovācijas, kas ļautu Norvēģijai sasniegt tās mērķus un uzlabot tās lauksaimniecības un pārtikas nozares produktivitāti, ilgtspējību un noturību. Konkrēti ieteikumi ietver nozares atsaucības palielināšanu pret tirgiem, lielāku elastību lauksaimniekiem ražošanas lēmumu pieņemšanā, lielāku uzsvaru uz agrovides rezultātiem un privātā sektora lomas palielināšanu pētniecībā un inovācijā.
Atslēgas vārdi: Norvēģija, lauksaimniecība, atbalsta politika, pētniecība, inovācijas
Jouanjean, M., et al. (2020), "Issues around data governance in the digital transformation of agriculture: The farmers’ perspective", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 146, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Lauksaimniecības dati un to izmantošana labākai lēmumu pieņemšanai un inovācijām ir lauksaimniecības digitālās transformācijas pamatā. Taču sadrumstaloti un neskaidri datu pārvaldības pasākumi var vājināt lauksaimnieku vēlmi pieņemt digitālos risinājumus. Tas savukārt var samazināt lauksaimniecības datu pieejamību politikas veidošanai, lauksaimniecības inovāciju sistēmai un pakalpojumu attīstībai lauksaimniekiem. Galvenais politikas veidotāju izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp lauksaimniecības datu privātuma un konfidencialitātes aizsardzību un lauksaimnieku ekonomiskajām interesēm attiecībā uz šiem datiem, vienlaikus ļaujot izmantot to potenciālu nozares izaugsmei un inovācijai. Šajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta lauksaimnieku bažām saistībā ar piekļuvi lauksaimniecības datiem, to koplietošanu un izmantošanu, un tiek pētīts, vai un kā esošās politikas sistēmas un citas nozaru iniciatīvas var palīdzēt veicināt lielāku uzticēšanos.
Atslēgas vārdi: inovācijas, datu īpašumtiesības, datu pārvaldība
OECD (2019), Innovation, Productivity and Sustainability in Food and Agriculture: Main Findings from Country Reviews and Policy Lessons, OECD Food and Agricultural Reviews, OECD Publishing, Paris,
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā apkopoti secinājumi par to, kā valdības politika var uzlabot nozaru produktivitāti un ilgtspēju, pateicoties to ietekmei uz inovācijām, strukturālajām izmaiņām, dabas resursu izmantošanu un klimata izmaiņām, aptverot visus līdz šim veiktos valstu apskatus inovāciju analīzes ietvarā, t.sk., par Latviju.
Galvenie secinājumi:
- Tirgi, kas labi darbojas stabilā normatīvajā un politikas vidē, ir galvenie, lai uzlabotu pārtikas un lauksaimniecības nozares produktivitāti un ilgtspējību.
- Politiskās vides uzlabošanai būtu jāatsakās no tām politikām, kas visvairāk kropļo tirgus un aiztur lauksaimniekus nekonkurētspējīgās un zemu ienākumu darbībās, kaitē videi, apslāpē inovācijas, lēnas strukturālās un paaudžu maiņas un vājina noturību.
- Lauksaimniecības politikā galvenā uzmanība jāpievērš pasākumiem, kas veicina tādu tehnoloģiju un prakses pārņemšanu, kuras resursus izmanto efektīvāk un ilgtspējīgāk un kas veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.
- Vispārējās politikas saskaņotības uzlabošana veicinātu uzticības veidošanos un palielinātu politikas efektivitāti katrā pārtikas un lauksaimniecības ķēdes posmā.
Atslēgas vārdi: inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte, ilgtspējība
Lankoski, J., A. Ignaciuk and F. Jésus (2018), Synergies and trade-offs between adaptation, mitigation and agricultural productivity: A synthesis report, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 110, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā pētījumā attīstīti kvantitatīvi un kvalitatīvi ietvari, lai pārbaudītu iespēju sistemātiski novērtēt virkni politikas virzienu un to paredzamo un neparedzamo ietekmi. Analīze aptver trīs politikas mērķus - uzlabotu produktivitāti, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Sākotnējie secinājumi un atziņas ir iegūtas no diviem kvalitatīvās sistēmas lietojumiem (Francijā un Nīderlandē), kur informācija tika vākta, izmantojot plašu anketu, un no diviem kvantitatīvas modelēšanas sistēmas lietojumiem, kas tika pārbaudīti, izmantojot datus no Somijas un atsevišķi atlasītām vietā vienā ASV reģionā. Šī pētījuma rezultāti rāda, ka politikas, kas veidotas, lai sasniegtu visus trīs mērķus, visticamāk var tomēr radīt ietekmi, kas vairāk atbalstīs viena, bet kavēs cita mērķa sasniegšanu. Ir ļoti maz ex ante pētījumu par politiku efektivitāti mērķu sasniegšanai. Valdībām būtu ieteicams domāt par politiku konsekvenci un politiku novērtēšanu gan pirms, gan pēc to ieviešanas.
Atslēgas vārdi: pielāgošanās, mazināšana, SEG emisijas, lauksaimniecības politika, produktivitāte
Sauer, J. (2017), Estimating the link between farm productivity and innovation in the Netherlands, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 102, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šajā pētījumā tiek skatīta saikne starp saimniecību inovācijām un ekonomiskajiem rādītājiem. Ar speciāli izstrādātu saimniecības līmeņa modeli tiek izvērtēta inovāciju ieviešana saimniecībās, to intensitāte, inovācijas procesa rezultāts un produktivitātes izmaiņas. Analīze tiek veikta divu veidu saimniecībām - piena un labības saimniecībām -, un tā aptver laikposmu no 2004. līdz 2014. gadam. tiek konstatēti vairāki faktori, kas ir noteicošie lauksaimniecības inovāciju apjomam un panākumiem Nīderlandē. Starp tiem ir noteikumi un standarti, sadarbības līmenis ar zināšanu ieguves institūcijām, pašu produktu un procesu izstrādes aktivitātes, saimniecības lielums, saimniecības vadītāja vecums, kā arī pārliecība par uzņēmējdarbības un nozares attīstību. Balstoties uz šiem un citiem rezultātiem, ziņojumā tiek iztirzāta ietekme uz politikas jomām, kuru mērķis ir veicināt inovācijas lauksaimniecībā un ražīgumu un ilgtspējību lauksaimniecības nozarē.
Atslēgas vārdi: Nīderlande, saimniecību produktivitāte, inovācijas
Bokusheva, R. and L. Čechura (2017), "Evaluating dynamics, sources and drivers of productivity growth at the farm level", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 106, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā tiek novērtēti kopējo faktoru produktivitātes (TFP) rādītāji Eiropas Savienības (ES) laukaugu specializācijas saimniecībās laikposmā pēc ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu īstenošanas. Analīze aptver sešas ES dalībvalstis: Čehijas Republiku, Franciju, Vāciju, Ungāriju, Poliju un Apvienoto Karalisti.
Lai pētītu produktivitātes pieauguma avotus, TFP tiek sadalīti trīs komponentos - tehniskās izmaiņas, mēroga ietekme un tehniskā efektivitāte. Tiek konstatēts, ka tehniskajām izmaiņām ir galvenā loma produktivitātes pieaugumam lielākajā daļā valstu. Tiek secināts, ka atbalsta maksājumi negatīvi ietekmē laukaugu saimniecību produktivitāti un resursu izmantošanas efektivitāti. Vairāki atsaistītie maksājumi šķiet mazāk kropļojoši, nekā citi atbalsta veidi.
Atslēgas vārdi: TFP, lauksaimniecība, Eiropas Savienība, saimniecību elastība
Moreddu, C. (2016), “Public-Private Partnerships for Agricultural Innovation: Lessons From Recent Experiences”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 92, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Ar paredzamajiem nākotnes izaicinājumiem lauksaimniecības jomā nevarēs tikt galā viens pats publiskais vai privātais sektors, un publiskā – privātā partnerība (PPP) zinātnē un inovācijās, apvienojot finanšu un zināšanu resursus un rodot kopīgus risinājumus, būtu ļoti nozīmīga un palielinātu publisko fondu izlietojuma efektivitāti.
Šajā ziņojumā apkopoti labie piemēri no vairākām valstu prakses un secinājumi par PPP ieguvumiem un riskiem. Tiek secināts, ka jau pirms sadarbības uzsākšanas svarīgi izsvērt, vai visam pusēm būs ieguvumi, skaidri atrunāt katras puses ieguldījumus un sagaidāmos rezultātus un nodrošināt procesa caurskatāmību. Tāpat liela nozīme, lai patērētāji pieņemtu jaunās lauksaimniecības inovācijas.
Dažu valstu PPP piemēri: Nīderlandē uzmanība tiek vērta uz inovācijām, kas stiprina starptautisko konkurētspēju uz eksportu vērstajās lauksaimniecības pārtikas nozarēm. ASV pētniecības sadarbībā pievēršas galvenajiem problēmjautājumiem – klimata pārmaiņām, bioenerģijai, pārtikas drošībai, kaitēkļiem un ūdens lietojumam. Francijā veicina pētniecības partnerību starp publiskajām laboratorijām un privātajām kompānijām, lai veiktu kopīgus pētījumus ar sociāl-ekomomisku labumu. Brazīlijā tiek piemērotas nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas sadarbojas ar zinātniskajiem un tehnoloģiskajiem institūtiem. Kanādā ir vērtības ķēžu apaļie galdi, kas saved kopā galveno nozaru pārstāvjus no visiem pārtikas ķēdes posmiem ar politikas veidotājiem.
Atslēgas vārdi: publiskā – privātā partnerība, lauksaimniecības inovācijas, zinātne, pārvaldība
OECD (2013), „Agricultural Innovation Systems: A Framework for Analysing the Role of the Government”, OECD Publishing
Kopsavilkums: Šajā ziņojumā ir aplūkotas jaunākās tendences lauksaimniecības inovāciju sistēmās un analizēta dažādu politiku ietekme uz inovāciju radīšanu un izplatīšanu lauksaimniecības un pārtikas nozarē. Tiek piedāvāts analīzes ietvars, lai izvērtētu valdību lomu, veicinot inovāciju paplašināšanos, un identificētu praktiskās darbības, ko valdības var veikt, lai uzlabotu produktivitātes izaugsmi, ilgtspējīgu resursu izmantošanu un pielāgošanās spējas tirgus nākotnes attīstībai valsts un globālā līmenī.
OECD (2012), „Improving Agricultural Knowledge and Innovation Systems: OECD Conference Proceedings”, OECD Publishing
Kopsavilkums: šis ir kopsavilkums no OECD konferences par lauksaimniecības zināšanu sistēmām (AKS), kas notika Parīzē, 2011.gada 15.-17.jūnijā, kurā tika skatīta dažāda pieredze un pieejas lauksaimniecības zināšanu sistēmu pētīšanai, kā veicināt inovāciju izstrādi un pieņemšanu, lai stātos pretim globālajām pārtikas nodrošinājuma un klimata pārmaiņu problēmām. Konferencē tika aplūkota institucionālo sistēmu attīstība, publiskā un privātā sektora lomas un partnerība, inovācijas sekmējošs tiesiskais regulējums, inovāciju un tehnoloģiju pārņemšana, un lauksaimniecības zināšanu sistēmu atsaucību uz plašākiem politikas mērķiem.
OECD (2011), „Fostering Productivity and Competitiveness in Agriculture”, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Šis ziņojums sniedz pārskatu par ekonomikas jēdzieniem, kas attiecas uz inovācijām, pētniecību un attīstību, produktivitāti un konkurētspēju, un to savienojumiem. Tiek apskatīti pierādījumi par produktivitātes un konkurētspējas attīstību lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes nozarēs, un attiecības starp lauksaimniecības produktivitāti un saimniecības izmēru, saimniecības specializāciju, cilvēkkapitālu, patērētāju pieprasījumu, dabisko vidi, investīcijām infrastruktūrā un pētniecībā un attīstībā, noteikumiem un lauksaimniecības politikām. Tiek apskatīti valsts un privātie ieguldījumi lauksaimniecības pētniecībā un attīstībā, un to pozitīvā ietekme uz produktivitātes pieaugumu. Pētījumā tiek ieteikts, ka "inovāciju sistēmas" pieeja palīdzētu labāk saprast, kā inovācijas veicina produktivitātes pieaugumu.
Alston, J. M. (2010), “The Benefits from Agricultural Research and Development, Innovation, and Productivity Growth”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 31, OECD Publishing
Kopsavilkums: Šis ziņojums satur literatūras pārskatu par lauksaimniecības pētniecības un attīstības lomu inovāciju un darba ražīguma veicināšanā lauksaimniecībā. Tiek precizēti jēdzieni un terminoloģija šajā jomā, sniegts kritisks literatūrā atrodamo pieeju novērtējums, ziņots par galvenajiem rezultātiem, un izdarīti secinājumi. Konkrēti rezultāti atšķiras atkarībā no metodes un modelēšanas pieņēmumiem, bet galvenais secinājums ir, ka sociālās atdeves likme investīcijām lauksaimniecības pētniecībā un attīstībā kopumā ir augsta.
Atslēgas vārdi: lauksaimniecības pētniecība un attīstība, lauksaimniecības ražīgumu, produktivitātes pieaugums, inovācijas
Latruffe, L. (2010), “Competitiveness, Productivity and Efficiency in the Agricultural and Agri-Food Sectors”, OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 30, OECD Publishing
Kopsavilkums: Šis ziņojums sniedz literatūras pārskatu par konkurētspēju, produktivitāti un efektivitāti lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēs. Tiek precizēti jēdzieni un terminoloģija šajā jomā, un nodrošina kritisku pieeju un indikatoru novērtējumu literatūrā, ko izmanto, lai novērtētu konkurētspēju, produktivitāti un efektivitāti nozaru un saimniecību līmenī. Tiek arī apskatīti jaunākie atklājumi par produktivitātes izaugsmi, relatīvās konkurētspējas izmaiņām starp apakšsektoriem un valstīm, un konkurētspējas faktori, lai identificētu galvenos zināšanu robus. Ziņojumā tiek ieteikts, ka vairāk uzmanības jāpievērš lauksaimniecības pārtikas nozarei, konkurētspējas faktoriem, kas nav saistīti ar cenu, un valdības iejaukšanās ietekmei uz konkurētspēju.
Atslēgas vārdi: Konkurētspējas rādītāji, iekšzemes resursu izmaksas, salīdzinošā priekšrocība, lauksaimniecības un pārtikas nozares, saimniecības produktivitāte, darba ražīguma pieaugums, konkurētspējas noteicošie faktori