Šobrīd Latvijas tirgū ir pieejami dažādi produkti, kuru tirdzniecības nosaukumā ir vārds “cidonija”, piemēram, cidoniju sukādes, šokolāde ar cidoniju gabaliņiem, cidoniju sulas dzēriens, cidoniju konfektes, cidoniju vīns utt. Šādus produkta nosaukumus, kuros ir ietverts vārds “cidonija”, plaši izmanto arī Latvijas ražotāji, tādējādi arī vairums Latvijas patērētāju nosaukumu “cidonija” asociē ar augli, kas aug Latvijā. Tomēr izrādās, ka cidonijas nav Latvijai raksturīgi augļi un cidonijas Latvijā augļu ražošanai gandrīz neaudzē.
Pamatojoties uz Dārzkopības institūta vadošo pētnieču E.Kaufmanes un D.Segliņas sniegto informāciju, cidonija (Cydonia oblonga L.) ir sena kultūra, ko plaši audzē dienvidu valstīs: Vidusāzijā, Turcijā, Rumānijā, Moldovā, Itālijā un citur. Parastās cidonijas ir kultivētas vairāk nekā 4000 gadu. Par to izcelsmes vietu tiek uzskatīta Dienvidaustrumāzija un Kaukāzs. Latvijā tā nav pietiekami ziemcietīga. Ar selekcijas palīdzību ir izveidotas izturīgākas formas, taču tās galvenokārt audzē dzīvžogos vai izmanto kā bumbieru potcelmu.
Cidonija ir neliels koks, kura augstums var sasniegt 5–8 m, savukārt vainags ir 4–5 m plats. Ziedi ir lieli, balti vai gaiši rozā ar 5 ziedlapiņām uz īsiem kātiem, kas novietoti pa vienam dzinumu galos. Zied vēlu, Latvijā – maijā, jūnijā. Augļi pēc formas līdzīgi āboliem vai bumbieriem, citrondzelteni, klāti ar maziem matiņiem, cieti, ar spēcīgu, ļoti patīkamu aromātu. Dienvidos audzēto šķirņu augļi ir lieli, to svars var sasniegt 400 gramus, ar saldskābu garšu, savukārt Latvijas apstākļos augošo cidoniju augļi ir nelieli, maza ābola lielumā, cieti, skābi, savelkoši, jo satur daudz tanīnu.
Latvijā augļu ieguvei tiek audzēta cita suga – Japānas cidonija (Chaenomeles japonica), kuras dabiskā izcelsme ir Japānas centrālā un dienvidu daļa, kur tā aug 100 līdz 2100 m augstumā kalnu nogāzēs, upju un ezeru krastos. Tas ir pundurkrūms (0,6–1,2 m) ar vairāk vai mazāk ērkšķainiem dzinumiem. Pasaulē tie ir labi pazīstami un kultivēti savu pievilcīgo ziedu dēļ. Ir zināmas vairāk nekā 500 dekoratīvās šķirnes, kuru ziedu krāsu diapazons svārstās no sarkaniem, rozā, oranžiem toņiem līdz pilnīgi baltiem. Ziedi var būt arī divkrāsu un pildīti. Japānas cidonijas Eiropā ieveda 18. gadsimta beigās.
Japānas cidoniju, ko latviski pareizi saukt par krūmcidoniju, kā augļaugu veidošanu (selekciju) Latvijā 20. gadsimta 50. gados aizsāka Alberts Tīcs Pūrē. Pirmās lielās plantācijas tika ierīkotas pagājušā gadsimta 70. gados. Interese par krūmcidoniju audzēšanu Latvijā pieauga 90. gados. Pēc tam selekciju Dobelē turpināja Silvija Ruisa ar mērķi iegūt Latvijas klimatam pielāgotas vietējās šķirnes. 2012. gadā Latvijā oficiāli reģistrēta pirmā krūmcidoniju šķirne ‘Rasa’. Šobrīd krūmcidoniju selekcija turpinās Dārzkopības institūtā Dobelē, uz institūta vārda oficiāli reģistrētas vai ir reģistrācijas procesā 6 šķirnes ‘Rondo’, ‘Darius’, ‘Jānis’, ‘Silvija’, ‘Ada’.
Šobrīd krūmcidoniju komercplatības pieaugušas līdz 800 ha, un, līdz ar pārstrādes tehnoloģiju un ziemcietīgu, bezērkšķu šķirņu pieejamību, to augļi ir kļuvuši par populāru izejvielu daudzu produktu ražošanai.