Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš pirmdien, 17. novembrī Briselē (Beļģijā) piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā ES dalībvalstis izteica viedokli par plānoto Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pēc 2027. gada platībatkarīgo maksājumu atbalstu un riskiem nodrošinājumam ar pārtiku, kā arī nozvejas kvotām ES ūdeņos un ES kuģiem ūdeņos, kas nav ES jurisdikcijā.
Diskusija par KLP pēc 2027. gada, ko rosināja Dānija kā prezidējošā valsts ES Padomē, skāra lauksaimniecības produktu rezerves, kas varētu novērst galvenos pārtikas nodrošinājuma riskus, bet vienlaikus saglabātu arī KLP orientāciju uz tirgu, un lauksaimnieku atbalsta maksājumu efektivitāti pārtikas nodrošinājuma stiprināšanai.
Ģirts Krūmiņš: “Uzskatām, ka nevar būt runa par Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma samazināšanu. Eiropas Savienības budžetā ir jāiezīmē viss lauksaimniecības politikas finansējums ar atsevišķu tā īstenošanas plānu. Iespējas stiprināt pārtikas nodrošinājumu vistiešākajā mērā ir atkarīgas no atbalsta lauksaimniekiem. Tādēļ ir jārod risinājums ienākumu atbalsta izlīdzināšanai nākamajā periodā, kā arī papildu atbalstam lauku reģioniem austrumu pierobežā. Kopējā lauksaimniecības politika ir jāsaglabā kā atsevišķa, patstāvīga, mērķtiecīga atbalsta politika, un finansējums tai jāsaglabā vismaz pašreizējā perioda līmenī.”
Pārtikas pieejamība ir stratēģisks uzdevums, bet pārtikas nodrošinājums ir saistīts ar dažādiem riskiem, piemēram, piegādes traucējumiem, klimata un ģeopolitisko nestabilitāti, augu un dzīvnieku slimībām. Latvija uzskata, ka lauksaimniecības produktu rezervju izveide var šos riskus mazināt, bet mehānismiem jābūt elastīgiem, saglabājot KLP orientāciju uz tirgu. Tomēr pārtikas un citu lauksaimniecības produktu rezervju izveidei un uzturēšanai nepieciešami nozīmīgi finanšu resursi, un ir svarīgi saprast, kādi ir iespējamie finanšu avoti, lai neradītu papildu slogu dalībvalstu budžetiem. Vienlaikus pārtikas nodrošinājuma kontekstā ir svarīgi, lai – līdztekus platībatkarīgajam atbalstam – KLP investīciju atbalsts tiktu nodrošināts ikvienam, tajā skaitā pārtikas pārstrādei, kas ir pārtikas piegādes ķēdes daļa.
Amatpersonas arī apmainījās viedokļiem par nozvejas kvotām 2026. gadam ES ūdeņos un ES kuģiem ūdeņos ārpus ES, kā arī atsevišķu krājumu nozvejas kvotām 2027. un 2028. gadam. Vienoties par nozvejas kvotām plānots ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes decembra sanāksmē. Tā kā plānotās nozvejas kvotas par visiem zvejas krājumiem vēl nav publiskotas, Latvija aicināja EK iespējami agrāk veikt zvejas iespēju noteikšanu, jo ir svarīgi zveju sākt jau no 2026. gada janvāra.