No 3. līdz 5. maijam Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Zīvarts piedalījās neformālajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Kiprā, kurā apsprieda jautājumus par risku pārvaldības lauksaimniecībā pilnveidi un Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) vienkāršošanu.
Dalībvalstis diskutēja par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2027. gada, īpašu uzmanību pievēršot risku pārvaldības lomai lauksaimniecībā. Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm noteikt obligātu atbalstu risku pārvaldības rīkiem, jo, iestājoties dažādiem riskiem, lauksaimniekiem var rasties būtiski finansiāli zaudējumi, kas apdraud saimniecību stabilitāti un dzīvotspēju.
Latvija uzsvēra atbalstu tam, ka EK ir paredzējusi KLP finansētus politikas instrumentus, t.sk., atbalstu apdrošināšanai, kas ļauj lauksaimniekiem preventīvi sagatavoties krīžu situācijām. Tomēr KLP finansējums ir ierobežots un ir jāīsteno arī pārējās mums būtiskās prioritātes. Tādēļ dalībvalstīm ir nepieciešams ātri pieejams papildu ES finansējums dabas katastrofu vai būtisku tirgus satricinājumu gadījumos.
Zivsaimniecības jautājumos Latvija uzsvēra nepieciešamību pārskatīt patlaban joprojām birokrātisko KZP regulējumu, īpašu uzmanību pievēršot tā būtiskai vienkāršošanai un administratīvā sloga mazināšanai. Jo esošie pārvaldības un kontroles mehānismi, īpaši zvejas kontroles sistēma, ir pārmērīgi sarežģīti un rada būtisku finansiālu slogu dalībvalstīm. Latvija arī norādīja, ka jebkuras turpmākās KZP reformas jāplāno ciešā sasaistē ar pieejamo finansējumu nākamajā plānošanas periodā. Tika norādīts, ka ES mērķu sasniegšana būs iespējama tikai ar atbilstošu publisko finansējumu.