Ceturtdien, 16. augustā, Zemkopības ministrijā (ZM) Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā un EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts lauksaimnieku, pārtikas ražotāju, zivsaimnieku un meža nozares nevalstiskās organizācijas, ZM ekspertus u.c. iepazīstināja ar EK jaunajiem priekšlikumiem ES daudzgadu budžetam no 2028. gada.
Jau ziņots, ka uz uzreiz pēc šā priekšlikuma publiskošanas zemkopības ministrs Armands Krauze asi iebilda pret EK priekšlikumiem, nosaucot tos par pilnībā nepieņemamiem, jo tie apdraud Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nozares jau tuvākajā nākotnē, jo paredz samazināt ES atbalsta finansējumu lauksaimniecībai par vienu ceturtdaļu, bet zivsaimniecībai – pat par divām trešdaļām, salīdzinot ar pašreizējo. Turklāt šis priekšlikums neietver ne tiešo maksājumu izlīdzināšanu, ne papildu atbalstu ES austrumu pierobežas lauku reģioniem.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Kopā ar citām dalībvalstīm mūsu mērķis ir finansējuma lauksaimniecībai un zivsaimniecībai palielināšana vai saglabāšana 2028.-2034. gada periodā vismaz esošajā apmērā, ņemot vērā sarežģītos ekonomiskos apstākļus nozarē un to ietekmi uz cenām un patērētājiem. Mums arī nav pieņemams, ka EK plāno samazināto atbalstu lauksaimniekiem un zivsaimniekiem iekļaut, faktiski – paslēpt, vienotā plānā kopā ar citām nozarēm un atstāt lauksaimniecību un zivsaimniecību bez skaidra un aizsargāta ES finansējuma vienam no svarīgākajiem atbalsta pasākumiem šajos ģeopolitiski tik sarežģītajos laikos, kas vērsti uz iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtiku un lauku reģionu dzīvotspēju.”
ZM jau informēja, ka saskaņā ar nepieņemamo priekšlikumu EK patlaban plāno nākamajā daudzgadu finanšu periodā veidot vienu vienotu Nacionālās un reģionālās partnerības (NRP) plānu un fondu, kurā kā atsevišķas daļas ietilptu KLP un KZP finansējums. Līdztekus šajā plānā un fondā ietilptu arī reģionālās kohēzijas, migrācijas, robežu pārvaldības, iekšējās drošības un sociālā politika. Galvenos Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) nosacījumus un finanšu apmēru noteiktu vienotajā NRP regulējumā, taču finansējumu paredzēts iezīmēt tikai daļai no izvirzītajiem lauksaimniecības un lauku attīstības, kā arī zivsaimniecības politikas mērķiem. Patlaban KLP un KZP un to īstenošanai paredzētie fondi (Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds) pastāv kā divas atsevišķas ES politikas katra ar saviem mērķiem, finansējumu, tiesību aktiem un plānošanas dokumentiem.