Zemkopības ministrs Armands Krauze uzskata, ka trešdien, 17. septembrī, Eiropas Komisijas (EK) publicētie priekšlikumi Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un Kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) 2028.-2034. gadam ir nepieņemami, jo apdraud ne tikai lauksaimniecības un zivsaimniecības nozaru attīstību, bet pat izturētspēju. EK plānotais finansējuma samazinājums Latvijas un arī pārējo ES dalībvalstu lauksaimniecībai 2028.-2034. gada periodā ir 23%, bet zivsaimniecībā – 62 procenti!
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Eiropas Komisijas priekšlikums ir pilnībā nepieņemams, jo samazina atbalstu lauksaimniecībai par ceturtdaļu, bet zivsaimniecībai pat par divām trešdaļām. Tā ir katastrofa! Turklāt šis priekšlikums neietver ne tiešo maksājumu izlīdzināšanu, ne papildu atbalstu Eiropas Savienības austrumu pierobežas lauku reģioniem. Mums kopā ir jācīnās visiem – ministriem, premjerei, Saeimas deputātiem, Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā un nozaru organizācijām – visos līmeņos par Latvijas lauksaimniecības un zivsaimniecības nākotni, un vislielākā cīņa Briselē par lauksaimniecības un zivsaimniecības nozaru adekvātu atbalstu ir priekšā un tā būs ļoti smaga.”
Jau pirmdien, 22. septembrī, zemkopības ministrs Briselē (Beļģijā) ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē skaidri paudīs Latvijas negatīvo nostāju par nepieņemamajiem EK priekšlikumiem KLP un KZP 2028.-2034. gadam. Šā gada oktobrī Armands Krauze atkārtoti tiksies ar Latvijas Eiropas Parlamenta deputātiem, lai izklāstītu faktorus, pie kādiem iespējama Latvijas lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstība, par šo nozaru stratēģisko nozīmi iedzīvotāju nodrošinājumā ar pārtiku un EK pašreizējā priekšlikuma neatbilstību šim mērķim.
Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsver, ka ir jāpanāk KLP un KZP finansējuma palielināšana vai saglabāšana vismaz esošajā apmērā, ņemot vērā sarežģītos ekonomiskos apstākļus nozarēs un to ietekmi uz cenām un patērētājiem.
Ministrs uzskata, ka nav pieņemami, ka EK plāno šādu samazinātu atbalstu, iekļauj KLP un KZP vienotā plānā kopā ar citām politikām un atstāj bez skaidra, aizsargāta ES finansējuma daļu no pašiem svarīgākajiem atbalsta pasākumiem, kas vērsti uz iedzīvotāju nodrošinājumu ar pārtiku un lauku reģionu dzīvotspēju.
Ministrs padomē uzstās, ka KLP un KZP arī turpmāk ir jābūt atsevišķām nodalītām stratēģiskas nozīmes politikām, kas atbalsta lauksaimniecību, mežsaimniecību, lauku attīstību un zivsaimniecību.
Saskaņā ar nepieņemamo priekšlikumu EK patlaban plāno nākamajā daudzgadu finanšu periodā veidot vienu vienotu Nacionālās un reģionālās partnerības (NRP) plānu un fondu, kurā kā atsevišķas daļas ietilptu KLP un KZP finansējums. Līdztekus šajā plānā un fondā ietilptu arī reģionālās kohēzijas, migrācijas, robežu pārvaldības, iekšējās drošības un sociālā politika. Galvenos KLP un KZP nosacījumus un finanšu apmēru noteiktu vienotajā NRP regulējumā, taču finansējumu paredzēts iezīmēt tikai daļai no izvirzītajiem lauksaimniecības un lauku attīstības, kā arī zivsaimniecības politikas mērķiem. Atsevišķiem mērķiem ES finansējums netiktu iezīmēts, bet būtu pieejams atbilstoši katras dalībvalsts nacionālajām prioritātēm un lēmumiem atkarībā no kopējā valstij pieejamā NRP finansējuma. Pašlaik gan KLP, gan arī KZP un to īstenošanai paredzētie fondi (Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds) pastāv kā divas atsevišķas ES politikas katra ar saviem mērķiem, finansējumu, tiesību aktiem un plānošanas dokumentiem.