OECD (2017), Producer Incentives in Livestock Disease Management, OECD Publishing, Paris.
Kopsavilkums: Lauksaimniecības dzīvnieku slimību pārvaldība ir būtiska, ņemot vērā apdraudējumus, ko slimības rada saimniecību ienākumiem un dažkārt pat saimniecību, savvaļas dzīvnieku un cilvēku dzīvotspējai. Dzīvnieku slimību risku noteikšana un novērtēšana, kā arī izpratne par to finansiālajām sekām ir galvenā loma lauksaimnieku lēmumu pieņemšanā.
Šajā pētījumā analizēti stimuli lauksaimnieku spējai pārvaldīt dzīvnieku slimību radītus riskus un valdības loma, lai lauksaimnieku iniciatīvas saskaņotu ar valsts mērķiem, apskatot lauksaimnieku lēmumus un valdības ekonomisko instrumentu virzītājspēkus, piemēram, kompensācijas par mājlopu epidēmijām. Tiek apspriests lauksaimnieku uzvedības psiholoģisko un sociālo faktoru spektrs un uzsvērta valdības plašākas lomas nozīme informācijas, komunikācijas un izglītības jomās saistībā ar slimību pārvaldību. Kā arī tiek apsvērta lauksaimnieku kolektīvā rīcība dažādās slimību pārvaldības jomās, piemēram, spēju veidošana, riska apdrošināšana, uzraudzība un atbildes reakcija uz slimību uzliesmojumiem. Šo analīzi papildina piemēri no dzīvnieku slimību pārvaldības pieredzes Austrālijā, Čīlē un Korejā.
Atslēgas vārdi: dzīvnieku slimības, uzvedības ekonomika, risku pārvaldība, Austrālija, Čīle, Koreja
Inamura, M., J. Rushton and J. Antón (2015), "Risk Management of Outbreaks of Livestock Diseases", OECD Food, Agriculture and Fisheries Papers, No. 91, OECD Publishing, Paris
Kopsavilkums: Mājlopu slimībām, var nopietni apdraudēt dzīvnieku un cilvēku veselību, un tām ir nelabvēlīga ekonomiskā ietekme uz ražotāju ienākumiem, tirgu, tirdzniecību un patērētājiem. Šajā ziņojumā tiek izstrādāts vienots ietvars, lai uzlabotu informāciju par publiskajām darbībām un politikām mājlopu slimības uzliesmojumu kontrolēšanai dažādās valstīs. Galvenais pētījuma mērķis ir vērtēt dažādu slimību uzliesmojumu politisko reakciju efektivitāti. Izveidotā izmēģinājuma datu bāzes aptver četras mājlopu slimību (putnu gripa, govju sūkļveida encefalopātija, klasiskais cūku mēris, mutes un nagu sērga) un deviņas valstis (Kanāda, Dānija, Francija, Vācija, Ungārija, Japāna, Meksika, Nīderlande un Apvienotā Karaliste). Tajā aptverti trīs līmeņu dati: epidemioloģiskie faktori; valsts kontroles un kompensācijas pasākumi; un slimību uzliesmojumu ekonomiskā ietekme. Informācija par politikas atbildēm uz slimību uzliesmojumiem ir iegūta no datu analīzes. Rezultāti liecina, ka valdības izdevumi, lai iznīcinātu patogēnus, ar kaušanas un kompensāciju politikas pasākumiem ir ļoti dārgi, jo sevišķi lielu vai ilgstošu slimību uzliesmojumu gadījumos, un ka līdzekļi, kas kompensē finanšu zaudējumus saimniecību līmenī, īstermiņā sastāda valdības izdevumu būtiskāko daļu.
Atslēgas vārdi: mājlopu slimības, slimību uzliesmojumi, lauksaimniecības politikas, riska vadība
OECD (2012), „Livestock Diseases: Prevention, Control and Compensation Schemes”, OECD Publishing
Kopsavilkums: Šis ziņojums ir pārskats par mājlopu slimību riska vadību – potenciāli katastrofāla riska veidu, kas var būt ar spēcīgu ārēju iedarbību, ņemot vērā tā ciešo saistību ar pārtikas ķēdi un cilvēku veselību. Dzīvnieku slimības, galvenokārt, saimniecībā audzētiem lopiem, jau sen ir bijušas politikas dienaskārtībā pārtikas drošības apsvērumu un potenciālo ekonomisko zaudējumu dēļ. Tirdzniecības un cilvēku pārvietošanās globalizācijā un cilvēku jutība attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu paaugstina dzīvnieku slimību kontroles sarežģītību un nozīmīgumu. Uzliesmojumi – vai pat tikai baumas par to iespējamību – var radīt plašu patērētāju paniku, tirdzniecības pārtraukšanu, un smagu ietekmi uz ienākumiem, nemaz nerunājot par izmaksām no slimībām un nāves gadījumiem, ko rada dzīvnieku slimības.
Ziņojumā pamatā ir salīdzinošā analīze par preventīvo sistēmu, institucionālās plānošanas, slimību uzliesmojumu kontroles un kompensāciju shēmu pieredzi. Pētījumā aptvertas astoņas valstis (Austrālija, Botsvāna, Brazīlija, Kanāda, Francija, Vācija, Nīderlande, Vjetnama). Galvenā mācība ir, ka iniciatīva ir svarīga: ja visas attiecīgās iesaistītās puses neuzskata par svarīgu ieviest lopkopības prakses slimību aizkavēšanai, un neziņo un nereaģē pie slimību uzliesmojuma, tad nestrādās pat labākās politikas.
Atslēgas vārdi: mājlopu slimības, riska vadība, profilakses un kontroles sistēma, kompensāciju shēmas, Austrālija, Botsvāna, Brazīlija, Kanāda, Francija, Vācija, Nīderlande, Vjetnama